Līdz plkst.12 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 414 867 jeb 26,85% balsotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71

Lasīt citas ziņas

Rīgā nobalsojuši 101 140 vēlētāju jeb 24,75%,Vidzemē – 121 137 jeb 29,6%, Latgalē – 62 158 jeb 26,33%, Kurzemē – 62 313 jeb 30,45%, savukārt Zemgalē – 67 619 vēlētāji jeb 29,14% no kopējā vēlētāju skaita.

Pirmās stundas laikā līdz plkst.8 pēc vēlēšanu iecirkņu atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsoja 25 200 balsotāju jeb 1,63% no kopējā vēlētāju skaita. Rīgā pirmajā stundā nobalsojis 6551 vēlētājs jeb 1,6%,Vidzemē – 7648 jeb 1,87%, Latgalē – 3537 jeb 1,5%, Kurzemē – 3501 jeb 1,71%, savukārt Zemgalē – 3894 vēlētāji jeb 1,68% no kopējā vēlētāju skaita.

Kokteilis

VIDEO. Kinopilsētā “Cinevilla” tapis enerģisks zviedru grupas mūzikas klips ar latviešu dalību: “Nožēloju, ka uz filmēšanu biju devies ar auto”

VIDEO. Laika zobs “nokodis” vienu no slavenākajiem Parīzes kultūras pieminekļiem – cietusi Mulenrūža

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

Šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana referendumā ilgs līdz plkst.22.

Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.

Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.

Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība “Dzimtā valoda”, to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem “nacionālistu izlēcieniem”.