Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

16,5 tūkstoši dejotāju uzburs bērnības sapņus un domas

Foto - LETAFoto - LETA

Dejotāji XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanā 11.novembra krastmalā.

Sēžam uz maizes kukuļa – deju virsvadītāja balss skan pāri Daugavas stadionam: “Šodien ir pēdējais mēģinājums, kad varam salikt visu kopā.”

Vakar no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā notika mēģinājums deju lieluzvedumam “Līdz varavīksnei tikt”. Tā programma veidota pa vecumposmu grupām – no pirmsskolas dejotājiem līdz vidusskolēniem. Visi viņi kopā uzburs-noburs-pieburs-saburs bērnības sapņus un domas, ko izdejos 16,5 tūkstoši bērnu.

Stadionā un tā apkārtnē ņirbēja no oranžajām dejotāju somiņām, mēģinājumā savu padarījušie virtenēs audzinātājām pie rokas pameta laukumu, citi nāca vietā. Citam rokā lieli maisi, kā izrādās, pilni ar peļu miegu, citam slota. Uz laukuma tobrīd lieli ķekatu tēli, siena gubas, arī nāvīte, jo tiek izmēģināta deja “Kas mežā brakšķināja”. Tā kā rīta pusē nedaudz līņāja, nekur nemanīja ugunsdzēsēju mašīnas ar ūdens šļūtenēm bērnu atspirdzināšanai, toties pirmo dienu ieradusies kafejnīca ar karstu boršču, kartupeļiem un desiņām kārumniekiem. Kā priecīgi stāsta projekta vadītāja un deju svētku virs­vadītāja Ilze Mažāne, visas mēģinājuma dienas visi dienesti – kā dakterīši, tā apsardzes vīri – strādājuši mierīgā režīmā, jo nekas nopietnāks par dažu labu nobrāzumu un vēdersāpēm nevienam nav atgadījies.

Viņa uzslavē arī jauno stadiona klājumu. Ūdens caur to tekot labi un arī neslīdot kājas. Arī mēģinājumā sokas labi, jo, tā kā konkurss bijis liels – no 1250 kolektīviem uz svētkiem tikuši 670 un mājās palikuši pat 140 pirmās pakāpes kolektīvi –, te četros deju laukumos visu vecumu dejotāju grupās desmit virsvadītāju vadībā dejo un koncertam gatavojas labākie no pašiem labākajiem. Un sniegums koncertā būšot pasakains. Tā kā Renāra Kaupera un Ineses Zanderes stāsta pamatā ir vēstījums par meiteni Artu (kā piemiņa horeogrāfei Artai Melnalksnei), kura kopā ar Burtu vīru dodas meklēt varavīksni, pēc scenārija laukuma fonā ir autobuss. Kā teic dažas satiktas dejotāju mammas, bērni ar lielu prieku iejūtoties daudzajos lieluzveduma tēlos, iztēlojoties sevi varavīksnē un mākonī… Savukārt Ilzei Mažānei arī radošajā ziņā interesants uzdevums – viņa liks uz laukuma Elmāra Dreļa un Gaidas Ivanovas “Ābrama polkas” – šie autori ar vienu un to pašu Gunāra Igauņa mūziku izveidojuši katrs savu horeogrāfiju. Iluta Mistre veidojusi deju “Sešas peles miegu vilka”. Tas bijis liels izaicinājums, jo pirmsskola jau desmit gadus nav piedalījusies Dziesmu un deju svētkos. “Bet šodien kā virsvadītāja gribu mazos salielīt, viņi bija brīnišķīgi!” Skatītāju tribīnēs sastopu arī Cēsu 1. pamatskolas skolotāju Daci Suharževsku. Viņu priecējot, ka viss apkārt ir krāšņs, skaists, emocionāls. Pati kādreiz bijusi dejotāja, tāpēc jūtot bērniem līdzi un apbrīnojot virsvadītājus. Tādus rakstus izveidot!

UZZIŅA

SVĒTKU KALENDĀRS CETURTDIEN, 9. JŪLIJĀ

* Plkst. 15 pūtēju orķestru koncerta “Taures sauc” ģenerālmēģinājums Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

* Plkst. 19 fokloras konkursu uzvarētāju koncerts “Gudru ņēmu padomiņu” Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

* Plkst. 19 tautas deju lielkoncerta “Līdz varavīksnei tikt” ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā.

* Plkst. 19 pūtēju orķestru koncerts “Taures sauc” Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

* Plkst. 10 – 21 “Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā”; plkst. 10 – 21 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu radošās darbnīcas; plkst. 10 – 11.30 un plkst. 18.30 – 20 diasporas kolektīvu koncerts; plkst. 12 – 18 folkloras kopu programmas; 12 – 14 vokālo anambļu koncerts; plkst. 12 – 18 folkloras kopu programmas; plkst. 20 danču vakars ar folkloras kopām; plkst. 20 – 22 vokāli instrumentālo ansambļu koncerts.

* Ielu koncerti: plkst. 11 – 16 LU Botāniskajā dārzā Kandavas ielā 2; plkst. 12 – 17 “Lido” atpūtas centrā Krasta ielā 76; plkst. 16 – 21 pie t/c “Origo” Stacijas laukumā 2.

LTV: LTV1 ēterā un ltv.lv – plkst. 18.30 – tautas mūzikas koncerts “Lai balstiņas tālu skan”, plkst. 22.20 – pūtēju orķestru koncerts “Taures sauc”.

Pūtēju orķestru finālkonkursa uzvarētāji

* A grupā – Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris Haralda Bārzdiņa vadībā.

* B grupā – Pāvula Jurjāna mūzikas skolas pūtēju orķestris Māra Martinsona vadībā.

* C grupā – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestris “Vivo” Artūra Kloppes vadībā.

Trīs grupu kategorijās piedalījās 23 pūtēju orķestri. Sniegumu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija Ots Kasks (Igaunija), Helēna Sinisalo (Somija), Kazis Daugela (Lietuva), Jānis Retenais un Guntis Kumačevs.

APTAUJA

Ko gaidāt no deju lielkoncerta?Kalnina_TS_6

Inga Kalniņa, Gulbenes vidusskola: “No dejām man visvairāk patīk “Spīdēja saulīte”. Tajā veidojas ļoti skaisti rak­sti. Tai seko deja par pavasari, kura īpaši skaisti izskatās no augšas. Gribētos dejot arī nākamajos svētkos.”

Logina_TS_6Hanna Logina, Cēsu 1. vidusskola: “Man visvairāk patīk deja “Kas mežā brakšķināja”, pat nezinu, kādēļ. Kad nedejojam, tepat stadiona malā iekārtots brīnišķīgs rotaļu laukums ar pauguriņiem, slīdcaurulēm, ir mīkstas smiltis, nekur nevar ne sasisties, ne sadauzīties. Brīvajā laikā skolotāji mūs aizveda uz Vecrīgu, izstaigājām Doma laukumu, pastāvējām pie Brīvības pieminekļa un izstaigājām arī Operu. Ļoti skaisti.”

Bercers_TS_6Eduards Bērcers, Līgatnes vidusskola: “Dejoju jau septiņus gadus. Repertuārs ir interesants un nav arī grūts. Gribu dzirdēt arī noslēguma koncertu, jo tajā piedalās arī mūsu skolas koris. Mēs dzirdēšot ģenerālmēģinājumu. No dejām man visvairāk patīk slotu deja, tai mūsu skolas saimnieks uztaisīja astoņas slotas.”

Andzeva_TS_6Vija Andževa, Gulbenes vidusskolas 4. klases audzinātāja: “Klausos un priecājos par Kaupera mūziku, bērniem saprotami, aktuāli, mūsdienīgi… Gribu uzteikt mūsu skolas deju skolotāju Daigu Tipāni – viņa ir miljons! Vada trīs no četriem mūsu skolas deju kolektīviem. Tas, kurā dejo arī manas audzināmās klases bērni, skatē kļuva laureāts un tagad dejo pašā centrā.”

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+