Kā pašvaldību vadītāji vērtē skolotāju jauno algu modeli? “LA” lasītāju aptauja 5
Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Ministrs Kālis Šadurskis runā smuki, un teiktais izklausās forši. Taču patiesībā izglītības reforma, ko veic lēnām, pa solītim, mūs novedusi līdz kliņķim. Vai jaunais algas modelis glābs? Joprojām taču liela neskaidrība gan par bērnudārziem, gan par mūzikas un mākslas skolām. Piemēram, rēķinājām, ko mums dotu ministra piedāvājums pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, līdz šim no valsts budžeta nodrošinātās brīvpusdienas 1. – 4. klases skolēniem nododot pašvaldību pārziņā, bet valsts naudu, kas piešķirta brīvpusdienām, novirzot bērnudārzu skolotāju algām. Neko nedotu! Tieši pretēji – mēs saņemtu trīs reizes mazāk naudas.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Teikšu asi – jaunais atalgojuma modelis ir skaista acu aizmālēšana. Tikko kopā ar Nīcas vidusskolas administrāciju pabeidzām aprēķinus, kas liecina, ka no Izglītības ministrijas solītā “milzu” algas pielikuma čiks vien palicis. Ekonomiskās krīzes laikā algas likmi samazināja gandrīz uz pusi un noteica, ka tā ir ne mazāka par 250 latiem. Toreiz pašvaldības bija spiestas meklēt veidus, kā pedagogiem piemaksāt, mums Nīcā iespējas bija mazas. Šobrīd vecais modelis noteic, ka skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro, jaunajā modelī tā būs 680 eiro. Taču tas ir mānīgi, jo izmainīts slodzes lielums – no tagadējās 21 stundas uz 30 stundām. Un tad iznāk, ka ieguvums ir niecīgs – vecajā modelī par vienu stundu samaksā piecus eiro, jaunajā būs tikai par 65 centiem vairāk. Faktiski valsts skolotāju nostāda tikpat kā minimālās algas saņēmēja statusā. Ar tādu atalgojumu skolas nav spējīgas strādāt, tāpēc mūsu pašvaldība piemaksā sešus procentus. Jaunajā mācību gadā pēc jaunā modeļa turpināsim sisties kā pliki pa nātrēm.”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “Situācija ir katastrofāla. Valdība iedod nevis 62 procentus vairāk, kā tiek apgalvots, bet gan aptuveni tikai divus trīs procentus. No kā tad lai samaksājam skolotājiem solītās paaugstinātās algas? Faktiski iznāk, ka mums visas trīs pamatskolas jāslēdz ciet. Ministrija paziņo, ka pēc apspriešanas ar pašvaldībām jaunais modelis paredz, ka valsts piešķirto finansējumu skolotāju algām pašvaldības arī nākamos trīs gadus varēs pārdalīt starp savā teritorijā esošajām skolām pēc saviem ieskatiem, novirzot vairāk mazajām skolām. Bet no kā tad lai novirza, ja Jaunjelgavas vidusskolā ir tikai 200 skolēnu? Finansējums bērnu trūkuma dēļ taču ir mazs. Netieši no augšas mums tiek pateikts – taisiet skolas ciet!”
Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Tikko beidzās Sēlijas novadu apvienības kopsapulce, kurā izanalizējām mūsu septiņu novadu pieejamos datus. Nonācām pie ļoti bēdīga secinājuma, ka īstenībā jaunais skolotāju algu modelis ir līdzeklis mazo skolu slēgšanai. Sēlijā nav lielu skolu, tajos Latvijas novados un pilsētās, kur skolās ir vismaz 400 skolēnu, iespējas ir, mums nav, mums jaunais modelis sola tikai niecīgu ieguvumu. Viss viltīgi nostrādāts. Mums tiek teikts, ka beidzot būs skaidrība. Patiesībā, kamēr neredzam Ministru kabineta apstiprinātos noteikumus, mēs nemaz nevaram īsti spriest par jaunā skolotāju algu modeļa iespējamo darbību.”
Karina Putniņa, Baldones novada domes priekšsēdētāja: “Vai tad ministrijai un valdībai interesē reālā situācija konkrētās pašvaldībās? Bet es vēl ceru, jo beidzot Izglītības ministrija vismaz komunicē ar mūsu vidusskolu, tāpēc tūliņ rakstīšu vēstuli ministrijai, kurā uzskaitīšu visus pašvaldības argumentus. Visa Pierīga zaudē, mūsu novads visvairāk – 7,55 procentus finansējuma. Jo mums ir arī bērnu aprūpes centra “Rīga” filiāle “Baldone” ar 100 bērniem, kam ir smagi garīgās veselības traucējumi. Ministrijas ierēdņi paziņo, ka tie ir ilgstoši slimojoši bērni, taču īstenībā tādi viņi ir uz mūžu, kas prasa milzīgas rūpes.”
