Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Līdzeklis pret varmācību 


Foto - LETAFoto - LETA

Veikts pētījums par vardarbību skolās un izstrādāts interaktīvs mācību līdzeklis tās mazināšanai.
 Biedrības “Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis” (BJUT) realizētā projekta “Eiropas antivardarbības kampaņa” divus gadus ilgušā pētījuma dati liecina – katrs ceturtais bērns reiz ir kļuvis par vardarbības upuri, bet 42% bērnu paši izturējušies vardarbīgi.

 

Pētījumā piedalījās kopumā 16 227 bērni un jaunieši no Baltijas valstīm, Itālijas, Grieķijas un Bulgārijas. No Latvijas tika iesaistīts 1121 skolēns no 19 skolām – gan reģionos, gan Rīgā.

Noskaidrojies, ka uz citu valstu fona Latvija varmācīgo un arī no vardarbības cietušo skolēnu skaita ziņā ir vidējā līmenī. Lielāka vardarbības izplatība nekā Latvijā ir abu Baltijas kaimiņu skolās un Bulgārijā, bet mazāka – Itālijā un Grieķijā.

Latvijā salīdzinājumā ar pārējām pētījuma dalībvalstīm ir visvairāk tādu skolēnu, kuru abi vecāki ir nodarbināti. Biedrības BJUT valdes loceklis Mārtiņš Valters uzskata, ka tas varētu būt viens no vardarbības cēloņiem – vecāki par maz laika pavada kopā ar bērniem. Lielai daļai upuru attiecības ar vecākiem ir viduvējas, sliktas vai pat ļoti sliktas.

Latvijas skolēni norādījuši, ka visbiežāk par vardarbības upuri kļūst tad, ja nespēj sevi aizstāvēt, ir jūtīgi. Retāk tas saistīts ar viņu svaru, apģērbu, fizisko invaliditāti, tautību un citiem faktoriem. Visvairāk skolēni norādījuši uz emocionālo vardarbību, taču gandrīz puse aizskarti arī fiziski – grūstīti vai sisti.

Interesanti, ka lielākajai daļai varmāku ir labas attiecības ar vecākiem, taču daudzu skolēnu ģimenēs domstarpības tiek risinātas, pakļaujoties stiprākā viedoklim. Ceturtajai daļai vardarbīgo skolēnu ir labas vai ļoti labas sekmes. Cietušie par vardarbību visbiežāk pastāsta draugiem vai vecākiem, bet daudzi par to nerunā, jo baidās vai negrib, lai viņus uzskata par klačotājiem. Tikai 5% no visiem vērsušies pēc palīdzības pie skolotāja, bet daudzi atzinuši, ka gribētu no viņiem to saņemt. M. Valters norāda, ka ir jāapmāca skolotāji, kā identificēt vardarbību un rīkoties šādās situācijās un kā veikt preventīvo darbu.

Projekta galvenais rezultāts ir divu interaktīvu mācību videoizstrāde. Tās ir vardarbības epizodes ar izvēli vērot situāciju no upura, varmākas un vērotāja redzes punkta. Katram video ir dota attīstības izvēles iespēja, kas var kalpot par pamatu diskusijām starp skolotājiem un skolēniem. Ir izstrādāta arī rokasgrāmata skolotājiem.

Alūksnes Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe Dagmāra Melece nav pārsteigta par pētījuma rezultātiem. Taču aizdomāties likuši dati par nodarbinātajiem vecākiem: “Pie mums Alūksnē, tieši pretēji, ļoti daudz vecāku ir bezdarbnieki un naudas grūtību nomākti, kas bērniem bieži liek justies nemīlētiem.”

Pedagoģe uzskata, ka arī šāda situācija var būt par vardarbības perēkli bērnā. Ekonomiskā noslāņošanās esot arī par pamatu emocionālajai vardarbībai, ar ko ikdienā nākoties sastapties visvairāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+