Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. janvāris, 2012
Drukāt

«Līdzšinējās politikas turpinājums»


Foto - LETAFoto - LETA

Ārlietu ministra ziņojumā par paveikto un iecerēto ārpolitikā šodien izskatīs valdība, un vēlāk tas nonāks apspriešanai Saeimā. 
Ziņojumā par Latvijas un Krievijas attiecībām teikts, ka “Latvijas interesēs ir stabilas, drošas, demokrātiskas un modernas Krievijas federācijas attīstība”.

 

Politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa uzskata, ka šis formulējums nav “pieglaimojošs tonis, kas dažkārt izskanējis Latvijas politiķu retorikā”. “Es neuzskatu, ka Latvijas un Krievijas attiecības uzlabojas, tās ir normalitātes stāvoklī. Ja reizēm paklausās, ko runā politiķi par tām, – tad dzīves nav, bet ekonomiskajā jomā normalitāte pastāv,” sprieda politoloģe. Jautāta, no kuriem politiķiem varējis just “pieglaimojošu” attieksmi Krievijas jautājumos, viņa ieteica pavērot, ko politiķi darīja pirms un pēc Valda Zatlera vizītes Maskavā un kāda retorika valdījusi ZRP pārrunās ar “SC” par valdības veidošanu.

 

Tomēr LU politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra uzsver, ka šāda retorika liecina par “vēlamo”. Runājot par plašsaziņas līdzekļos bieži izskanējušo amatpersonu retoriku par attiecību uzlabošanos, pasniedzējs uzsver, ka Latvijas Ārlietu ministrija nav reaģējusi uz Krievijas ĀM novembrī izplatīto “uzziņu staļinistiskajā stilā” par Latvijas “iekļaušanu” PSRS sastāvā 1940. gadā.

 

“Starpvalstu vēsturnieku komisija tikās 14. novembrī, un sanāk, ka Latvijas puse ir norijusi krupi attiecībā uz šo “uzziņu”,” argumentēja O. Skudra. Viņš arī uzdeva jautājumu – vai ziņojuma veidotāji ir ņēmuši vērā Krievijas domes vēlēšanās dažādu novērotāju fiksētos pārkāpumus.

Ž. Ozoliņa uzskata, ka ārpolitikas ziņojumā atšķirībā no iepriekšējā gada dokumenta skaidrāk definēti ārpolitikas mērķi un tajā vērojams līdzšinējās politikas turpinājums. Kā prioritātes ziņojumā ir minētas Latvijas interešu aizstāvība sarunās par ES daudzgadu budžetu, gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES padomē, ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības padziļināšana, kā arī transatlantisko saišu stiprināšana. “Latvija tuvākajos piecos gados redz sevi kā valsti, kuras ekonomika ir stabilizējusies, tā ir integrēta spēcīgā un efektīvā Eiropas Savienībā un NATO, tai ir īpašas transatlantiskās saites un vienlaikus labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm,” teikts ziņojumā.

Ziņojumā kā viens no uzdevumiem tiek minēts – sekmēt tautiešu atgriešanos Latvijā. ĀM atbalsta ieceri par dubultpilsonības piešķiršanu tautiešiem ārvalstīs. Tāpat ziņojumā tiek minēts, ka ĀM sadarbosies ar Latvijas pašvaldību savienību, lai uzturētu saikni starp emigrējušajiem un viņu bijušajām pašvaldībām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+