Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. janvāris, 2012
Drukāt

Līdzšinējiem stipendiātiem turpina maksāt


Pēc Vitas Kraujas raksta “Nākotni kaļam šodien” (03.01.2012.) izlasīšanas kāda lasītāja satraukta zvanīja uz redakciju, lai pavaicātu, vai Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendiju programma patiešām ir apturēta. Viņa esot viena no mūža stipendiātēm.


 

Paskaidrojam, ka Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju programmas apturēšana nozīmē, ka stipendijas vairs netiek piešķirtas no jauna, taču tie mākslinieki, kam piešķirta šī stipendija iepriekšējos gados, turpinās to saņemt līdz mūža beigām.

“Mēs jau neesam nekādi jaunie!” vēlāk izteicās kundze. Viņai rūp ne vien savs materiālais stāvoklis, bet arī citu nopelniem bagāto mākslinieku dzīve, kuriem šāda stipendija izpaliks. “Pensija man ir 164 lati bez piemaksas, bērnu man nav, kas varētu palīdzēt – kad paliku stāvoklī, manu bērnu ārsti nogalināja, bet nākamā grūtniecība beidzās ar spontāno abortu. Ne jau visiem dzīvē veicas!” atklāj stipendiāte. Ja viņai nebūtu šīs mūža stipendijas, būtu neiespējami samaksāt par nākamajā mēnesī gaidāmajām operācijām. “Bet no manis vēl cilvēki gaida, lai rakstu atmiņas par Dziesmu svētkiem!” stāsta kundze.

Minētais Vitas Kraujas raksts raisījis pārdomas arī baleta māksliniecei Intai Karulei-Teikmanei, kura atsūtīja mums vēstuli, lai raksta autorei izteiktu pateicību par problemātikas aktualizēšanu.

Turpinājumā citēju Intas Karules-Teikmanes vēstuli: “Kopš 1994. gada gaidu savas mūža stipendijas jautājuma labvēlīgu atrisināšanu. Esmu informēta, ka četras valstiskas organizācijas un viena nevalstiskā ir rekomendējušas manu kandidatūru VKKF mūža stipendijas saņemšanai. Šīs organizācijas ir: Teātra darbinieku savienība [..], Profesionālā Baleta asociācija [..], Jūrmalas pils. Kultūras centrs [..]. Mans darba stāžs ir 55 gadi…

 

Šausmas pārņem, rakstā izlasot, ka bijušais Saeimas deputāts narkologs Dr. J. Stradiņš saka, ka jāgaida, kamēr kāds stipendiāts nomirst, lai tos 100 latus varētu piešķirt rindā nākamajam. Kauns Latvijas valstij par to, ka jau pirms vairākiem gadiem trūcīgos apstākļos ir mirušas mūsu Latvijas Tautas mākslinieces – latviešu baleta zvaigznes Velta Vilciņa (1995. g.), Janīna Pankrate (1997. g.), Anna Priede (2010. g.), Artūrs Ēķis (2011. g.).

 

Roka neceļas rakstīt un prāts nespēj saprast, kas sekos turpmāk, jo Latvijas balets ir šodien dzīvs. Turēt cilvēkus tukšās cerībās ir pazemojoši.

Es neesmu pieradusi žēloties par saviem gadiem (72) un esmu ļoti apmierināta, ka ar savām profesionālajām zināšanām un dzīves pieredzi varu vēl strādāt un esmu noderīga jaunajai paaudzei, bet man arī ir sava, vienkārša cilvēka, dzīve – veselības stāvoklis, sadzīves apstākļi utt.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+