Pēc Vitas Kraujas raksta “Nākotni kaļam šodien” (03.01.2012.) izlasīšanas kāda lasītāja satraukta zvanīja uz redakciju, lai pavaicātu, vai Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendiju programma patiešām ir apturēta. Viņa esot viena no mūža stipendiātēm.


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Paskaidrojam, ka Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju programmas apturēšana nozīmē, ka stipendijas vairs netiek piešķirtas no jauna, taču tie mākslinieki, kam piešķirta šī stipendija iepriekšējos gados, turpinās to saņemt līdz mūža beigām.

“Mēs jau neesam nekādi jaunie!” vēlāk izteicās kundze. Viņai rūp ne vien savs materiālais stāvoklis, bet arī citu nopelniem bagāto mākslinieku dzīve, kuriem šāda stipendija izpaliks. “Pensija man ir 164 lati bez piemaksas, bērnu man nav, kas varētu palīdzēt – kad paliku stāvoklī, manu bērnu ārsti nogalināja, bet nākamā grūtniecība beidzās ar spontāno abortu. Ne jau visiem dzīvē veicas!” atklāj stipendiāte. Ja viņai nebūtu šīs mūža stipendijas, būtu neiespējami samaksāt par nākamajā mēnesī gaidāmajām operācijām. “Bet no manis vēl cilvēki gaida, lai rakstu atmiņas par Dziesmu svētkiem!” stāsta kundze.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Minētais Vitas Kraujas raksts raisījis pārdomas arī baleta māksliniecei Intai Karulei-Teikmanei, kura atsūtīja mums vēstuli, lai raksta autorei izteiktu pateicību par problemātikas aktualizēšanu.

Turpinājumā citēju Intas Karules-Teikmanes vēstuli: “Kopš 1994. gada gaidu savas mūža stipendijas jautājuma labvēlīgu atrisināšanu. Esmu informēta, ka četras valstiskas organizācijas un viena nevalstiskā ir rekomendējušas manu kandidatūru VKKF mūža stipendijas saņemšanai. Šīs organizācijas ir: Teātra darbinieku savienība [..], Profesionālā Baleta asociācija [..], Jūrmalas pils. Kultūras centrs [..]. Mans darba stāžs ir 55 gadi…

Šausmas pārņem, rakstā izlasot, ka bijušais Saeimas deputāts narkologs Dr. J. Stradiņš saka, ka jāgaida, kamēr kāds stipendiāts nomirst, lai tos 100 latus varētu piešķirt rindā nākamajam. Kauns Latvijas valstij par to, ka jau pirms vairākiem gadiem trūcīgos apstākļos ir mirušas mūsu Latvijas Tautas mākslinieces – latviešu baleta zvaigznes Velta Vilciņa (1995. g.), Janīna Pankrate (1997. g.), Anna Priede (2010. g.), Artūrs Ēķis (2011. g.).

Roka neceļas rakstīt un prāts nespēj saprast, kas sekos turpmāk, jo Latvijas balets ir šodien dzīvs. Turēt cilvēkus tukšās cerībās ir pazemojoši.

Es neesmu pieradusi žēloties par saviem gadiem (72) un esmu ļoti apmierināta, ka ar savām profesionālajām zināšanām un dzīves pieredzi varu vēl strādāt un esmu noderīga jaunajai paaudzei, bet man arī ir sava, vienkārša cilvēka, dzīve – veselības stāvoklis, sadzīves apstākļi utt.”