Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. novembris, 2014
Drukāt

Liegs ālēšanos pie Brīvības pieminekļa (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Saeima vakar konceptuāli pirmajā lasījumā atbal­stīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu.

Abu Latvijas simbolu īpašās aizsardzības zonā paredzēts liegt veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju. Likumprojekta uzdevums ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības normas attiecīgajā teritorijā.

Normatīvā akta projekts noteiks Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību un piederību Latvijas valstij. Kultūrvēsturisko simbolu uzturēšana būs jānodrošina valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Tiks noteikta arī pieminekļa un kapu īpašā aizsardzības zona un kādas darbības tajā ir aizliegtas, tostarp paredzēts liegt veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju. Tāpat iecerēts izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kura cita starpā izvērtēs šo simbolu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu.

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības izcīnīšanas un cīņu simboli. Likums radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, norādīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotā likumprojekta anotācijā.

Brīvības piemineklis pašlaik juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašumtiesības un valdījumu. Ar šo likumu ir iecerēts noteikt juridisko piederību.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Es nesapratu, tad muzicēšana un dziedāšana krievu valodā (un vispār jebkurā valodā) aizvien tur būs atļauta?

  2. Līdz ar to tiks noteikts, ka 16. marta leģionāru piemiņas pasākums vērsts uz agresīvu konfrontāciju, savukārt Pārdaugavas falla apkārtnē Kapitulācijas dienā netraucēti ālēsies antiņfašisti…

    • 16. martā visādi “koreņi” vairs nedrīkstēs staigāt ar cūku galvām pār plecu un reproduktoros atskaņot krievu fašistu kara laika dziesmas.

  3. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Rīgas Brāļu kapi un Brīvības piemineklis ir celti par TAUTAS saziedotiem līdzekļiem! Tauta ir ievēlējusi Saeimu un tai vajadzētu attaisnot TAUTAS UZTICĪBU! Pirmām kārtām jau ar speciālu likumu noteikt, ka abas šīs svētvietas ir LATVIJAS valsts īpašums. Tālāk būtu jāpieņem skaidri noteikumi, kas, kādos gadījumos un kā šeit drīkst rīkot konkrētus pasākumus un konkrēti kura institūcija izdod tam atļauju. Tāpat būtu jānosaka pasākumu uzraudzības un apsardzes kārtība un atbildība par to nodrošināšanu. Pirmkārt jau ar speciālu likumu būtu jāaizliedz ālēšanās un masku balles cietumnieku tērpos, jāierobežo skaņu aparatūras lietošana (precīzi jānosaka pieļaujamais trokšņu līmenis) , jo latviešu tautas svētvietas nav futbola stadions.
    Katrā gadījumā pasākumu rīkošanas atļauju izsniegšanu būtu jāuztic speciālai LATVIEŠU DVĒSELES institūcijai. To nedrīkst nekādā gadījumā uzticēt ne pilsētas mēram, ne policijas šefam, ne kādam ministram. Šie kungi labākajā gadījumā varētu tikt iesaistīti tikai kārtības nodrošināšanā! Jā, nodrošināšanā, nevis bezspēka demonstrēšanā.
    P.S. Jau šodien vajadzētu, varbūt, ka to varētu paveikt Irmas Kalniņas kundze, izstrādāt tautas uzvedības kodeksu svētvietās un pasākumos. Pie Brīvības pieminekļa (arī Brāļu kapos, Daugavmalā), skanot valsts himnai, daudzi sirmi kungi, nemaz nerunājot par jaunatni, nenoņem cepuri(!), bet Doma baznīcā dievkalpojuma laikā vai nu nepārmet krustu, vai to dara nepareizi. Tas ir mūsu neaudzināšanas un nezināšanas jautājums, taču domāju, ka viss ir vienkārši labojams.

Draugiem Facebook Twitter Google+