Foto – AFP/LETA

Liegums ne tikai piecām islāma konvertītēm 9

Neskatoties uz Ārlietu ministrijas iebildumiem, valdība 22. augustā plāno skatīt Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Likumprojekts nosaka, ka publiskās vietās aizliegts aizsegt seju, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, kad tas nepieciešams profesionālo pienākumu izpildei, sportistiem, skatuves māksliniekiem vai kultūras pasākumu dalībniekiem, kā arī laika apstākļu vai veselības stāvokļa dēļ. Seju aizklājošu apģērbu drīkstēs valkāt dievnamos, kā arī slēgtos privātos pasākumos. Tāpat ierobežojums neattiecas uz privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kur īpašnieks nosaka tā izmantošanas kārtību.

“Izskanējuši apgalvojumi, ka šis likums tapis dēļ piecām Latvijā dzīvojošajām islāma konvertītēm, kuras nēsā seju aizsedzošos lakatus. Tā nav taisnība. Šis likums skars ievērojami lielāku personu skaitu, arī tās personas, kas mācību vai tūrisma nolūkā ieceļo Latvijā. Šiem cilvēkiem ir jāzina tie nosacījumi, kādi ir Latvijā,” vakar pēc Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes skaidroja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likumprojekta autori apzinās, ka, šādam normatīvajam aktam stājoties spēkā, visticamāk, sagaidāmas sūdzības Satversmes tiesā vai pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tādēļ lakoniskajam, uz vienas A4 lapas satilpušajam likumprojektam, pievienota apjomīga skaidrojošā anotācija. Tas darīts tādēļ, lai tiesām būtu pieejami apsvērumi, uz kuriem balstījušies konkrētā likuma radītāji.

Pirmo Sejas aizsegšanas ierobežojuma likuma variantu TM bija sagatavojusi jau pagājušā gada septembrī, bet saskaņošanas procedūra ievilkās, jo vairākām ministrijām pret to bija iebildumi. Vairākums domstarpību novērstas, un šobrīd pret šādu likumu iebilst tikai Ārlietu ministrija (ĀM).

ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs vakar sarunā ar žurnālistiem skaidroja, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami izskaidrota šāda visaptveroša ierobežojuma nepieciešamība. Viņaprāt, vispirms būtu nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt šo ierobežojumu šaurākā apmērā, piemēram, tikai attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm vai sabiedrisko transportu.

Pēc TM sniegtās informācijas aizliegums nēsāt seju aizsedzošu apģērbu nacionālajā līmenī ir ieviests vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Beļģijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Nīderlandē, Austrijā. Atsevišķos reģionos ierobežojumi noteikti arī Vācijā, Šveicē, Spānijā un Itālijā.

Par neatļautu sejas aizsegšanu draudēs administratīvais sods, bet par tā apmēru tiks lemts tikai pēc tam, kad likumprojekts būs apstiprināts Saeimā pirmajā lasījumā, kas varētu notikt rudenī. Salīdzinājumam – Francijā par šā aizlieguma pārkāpšanu noteikts sods līdz 150 eiro apmērā, Beļģijā – līdz 200 eiro, bet par atkārtotu – brīvības atņemšana līdz desmit dienām. Savukārt par piespiešanu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu varētu draudēt pat kriminālatbildība.