Liekulības laukums 0
Vai jūs zināt valstis, kurās valsts valodā runā tikai daļa iedzīvotāju, bet kaimiņvalsts valodā runā gandrīz visi? Tā ir Latvija. Te ir izveidojusies katastrofāla situācija. Apmēram puse no visiem iedzīvotājiem ir tie, kurus Krievija sauc par tautiešiem, un šo cilvēku mentalitāte kopš Padomju Savienības laikiem daudz nav mainījusies.
Pat jauniešiem, kuri dzimuši jau pēc padomju impērijas sabrukuma. Tā ir visīstākā Putina varas piektā kolonna Latvijā. Un šī vara dara visu iespējamo, lai to nostiprinātu.
Maskavas televīzijas kanāli, kas te tiek plaši translēti, zombē krievvalodīgos iedzīvotājus tieši tāpat kā vecmāmiņas Krievijas nomalēs, kur bez Pirmā kanāla ir labi ja vien otrs tikpat “valstisks”… Latvijas krievi neskatās neko citu kā vien raidījumus no Ostankinas – visiem labi zināmās propagandas ministrijas. Viņi ir gatavi pastiept savas ausis šiem makaroniem un neinteresējas par citiem informācijas avotiem. Visā latviskajā viņi redz tikai slikto. Bet Putins viņiem ir malacis – ieved Krievijā kārtību. Ja viņiem jautāsiet – varbūt brauciet tad uz Krieviju, ja jau tur viss ir tik labi, bet te tik slikti – saņemsiet sašutuma pilnu atbildi: “Kāpēc mums kaut kur jābrauc?” Diemžēl loģika te nestrādā…
Viņi gribētu saņemt Latvijas pilsonību, bet nevēlas pielikt ne mazākās pūles, lai to izdarītu. Es pati esmu izgājusi naturalizācijas procesu un varu apgalvot, ka tas ir neticami viegls. Iestādēs, kur tas notiek, ir ļoti pretimnākoša gaisotne.
Šobrīd Latvijas nepilsoņi pat vairs īsti nevēlas pilsonību, jo Krievijas vara viņiem atcēlusi iebraukšanas vīzas. Vai tad tas nav izdarīts, lai atbalstītu nepilsoņa statusu un nostiprinātu savu piekto kolonnu? Tagad Latvijas nepilsoņi gan uz Krieviju, gan Eiropas Savienību brauc bez vīzām. Un pie viena skaļi bļauj, ka viņiem nedod Latvijas pilsonību.
Šos bļāvienus iniciē un diriģē vietējās prokremliskās partijas, kuras tiek dāsni finansētas no Krievijas naudas.
Šiem bļāvieniem un žēlabām Kremlis naudu nežēlo, bet nevēlas reāli palīdzēt tiem, kas vēlētos atgriezties Krievijā. Kaut gan Krievijas pilsonību var saņemt viegli. Tāpēc jau arī dod, ka zina – reti kurš no Latvijas krieviem atgriezīsies Krievijā, bet savus cilvēkus Latvijā vajag paturēt, tāpat kā daļā Gruzijas teritorijas, kas vēlāk tika okupēta. Latvijā daudzi nevēlas pieņemt Krievijas pilsonību, jo tad iebraukšanai ES būs vajadzīga vīza.
Prokremliska partija jau ir tikusi pie municipālās varas Rīgā. Neskatoties uz korupcijas skandāliem, tai ir labas izredzes uzvarēt kārtējās pašvaldību vēlēšanās. Krievvalodīgajiem ir viena partija, par kuru viņi visi draudzīgi balso, bet latviešiem ir daudzas partijas, un viņu balsis vēlēšanās tiek sašķeltas.
Tiek izvirzītas nepārtrauktas prasības rīkot visdažādākos referendumus – gan par pilsonības piešķiršanu, gan par valsts valodas statusu krievu valodai, gan par autonomijas piešķiršanu atsevišķām teritorijām. Šo referendumu izmaksas gulstas uz jau tā nabadzīgo Latvijas budžetu.
Darbs, kuru Krievijas vara veic ar saviem tautiešiem, ir noziedzīgs. Tas bremzē krievvalodīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā un iedragā Latvijas valsts pamatus.
Izbrīna Krievijas rūpes par savu valodu. Vai tad krievu valodu kaut kas apdraud? Iedomājieties, kā būtu, ja pēc 1945. gada Vācija uztrauktos par vācu valodas statusu atbrīvotajās teritorijās un pasludinātu vācu valodu par starptautiskās saziņas valodu. Bet Bundestāga deputāts apmēram 1965. gadā paziņotu: “Protams, vācu valodas statuss mums ir ļoti svarīgs. Vācu valodā runā pilnīgi visā postnacisma telpā. Diemžēl dažās vietās izglītība vācu valodā tiek sašaurināta, un mēs par to noteikti runāsim raidījumos, kas veltīti atsevišķām valstīm, – gan kāpēc tas tā notiek, gan kā pagriezt šīs tendences atpakaļ. Bet mums tomēr jābūt objektīviem. Šodien, vairāk nekā 20 gadus pēc Hitlera impērijas sabrukuma, vācu valodas telpa ir pietiekami nopietni nostiprinājusies postnacisma valstīs.”
Nepazināt? Tas ir citāts no Valsts domes NVS lietu un sakaru ar tautiešiem komitejas vadītāja Leonīda Slucka teiktā radio “Eho Moskvi” ēterā, tikai vārda “krievu” vietā lietots “vācu” – baltieši starp tiem atšķirību neredz. Ja kāds nesaprot – kāpēc, lai painteresējas par Eiropas 20. gadsimta vēsturi, bet vēlams to darīt ne pēc padomju vēstures grāmatām, kuras vēl arvien plaši tiražē Krievijā. Tāpat būtu vēlams apmeklēt Okupācijas muzeju Rīgā, kaut vai virtuāli – http://okupacijasmuzejs.lv/en. Tur nav propagandas, tikai dokumentāli fakti.
Ar pilnu atbildību varu teikt, ka Latvijā ir apdraudēti nevis krievi un krievu valoda, bet latviešu valoda un latvieši paši savā valstī. Latviju vajag aizsargāt pret austrumu kaimiņa nedraudzīgo varu. Tieši tāpat kā no tās jāaizsargā Krievija.
Tulkojums. Raksts publicēts Krievijas radio “Eho Moskvi” interneta mājas lapā: http://www.echo.msk.ru
