Latvijā
Sabiedrība

Vai būs “dzīres mēra laikā”? Simtgades svinību plānā gan vērtības ierosmes, gan vēlme smalki tērēt30


Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”.
Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”.
Foto – Saeimas preses dienests

Trīssimt nacionālas nozīmes norišu cikli un vairāk nekā 800 notikumu gan Rīgā un visos Latvijas reģionos, gan 70 ārvalstīs. To paredz šonedēļ valdībā izskatītais un vienprātībā pieņemtais “Latvijas valsts simtgades svinību nacionālais pasākumu plāns 2017. – 2021. gadam”.

To īstenojot, 2017., 2018. un 2019. gadā plānots tērēt 21 miljonu eiro, bet kopumā piecu gadu laikā, ietverot pašfinansējumu, piesaistīto naudu, esošo finansējumu valsts institūciju regulārām norisēm simtgades zīmē, kopējais līdzekļu apjoms simtgadei varētu sasniegt 59 miljonus eiro.

Katram ministram – tautastērpu

Lai arī no simtgades prāvā pīrāga pa gabalam ticis katram iesaistītajam partnerim, arī visām ministrijām, kultūras ministres Daces Melbārdes uzstāšanās laikā pārējie viņas kolēģi vienaldzībā bija iegrimuši katrs sava datora ekrānā. Ar jel kādu intereses drumstalu izcēlās vienīgi tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš izteicās, ka ir “populārs sauklis: “Katram savu tautastērpu””, ar to domājot Latvijas Nacionālā kultūras centra īstenoto projektu, un vaicājot, “vai tas attiecas arī uz ministriem?” “Esmu gatava atrast katram ministram savu tautastērpa konsultantu,” pauda D. Melbārde.

Latvijas valsts simtgadi paredzēts svinēt no 2017. līdz 2021. gadam, sasaistot nacionālo, reģionālo, starptautisko dimensiju un domājot par būtiskiem ieguldījumiem kā esošajās, tā nākotnes vērtībās. Līdz šim bija piešķirti līdzekļi tās lielajiem projektiem (Dziesmu un deju svētkiem, filmu programmai, Nacionālajai enciklopēdijai, dalībai Londonas grāmatu tirgū, muzejiem lielo izstāžu un Latvijas muzeju kopizstādes sagatavošanai), taču nebija skaidrs, kas īsti un kādā apjomā saistībā ar simtgadi vēl tiks finansēts. Šobrīd publiskotais nacionālo pasākumu plāns gan ievieš par to lielāku skaidrību, gan arī kopumā raisa neizpratni par to, ka tajā ir gana daudz pozīciju, kuru atrašanās ir, maigi sakot, apšaubāma – jo ir daudz regulāru norišu, kas toties tagad notiks “simtgades zīmē” – kā, piemēram, Zinātnieku nakts vai Muzeju nakts, – vai arī izmaksas raisa vēlmi apskatīt detalizētas tāmes, kuras Kultūras ministrija (KM) valdībā izskatāmajam materiālam nebija pievienojusi.

Vai gaidāmas “dzīres mēra laikā”?

Vai gaidāmas “dzīres mēra laikā”?

Kopējais simtgadei indikatīvi paredzētais līdzekļu apjoms satraucis daļu sabiedrības, rosinot vaicāt, ka “varbūt nevajag šīs dzīres mēra laikā?” Dace Melbārde to komentē, uzsverot, ka “esam nopietni domājuši, lai ieguldījumi būtu paliekoši – 40% no tiem aizies bērniem un jauniešiem”.

Viena no programmā iekļautajām lielajām ilglaicīgajām ierosmēm ir “Latvijas skolas soma” – iespēja 200 000 skolas vecuma bērnu ik gadu par valsts līdzekļiem apmeklēt kādu kultūras pasākumu, kam pieciem gadiem paredzēti kopā 13,5 miljoni eiro. Tajā pašā laikā “Latvijas skolas somas” atklāšanas pasākumam 2018. gada 1. septembrī, kad tiek solīts, ka Rīga pārvērtīsies par visas Latvijas bērnu galvaspilsētu, paredzēts tērēt 205 000 eiro. Savukārt visai reģionu programmai ticis nepilns miljons (911 933 eiro), bet Nacionālajai enciklopēdijai papildus – 600 000 eiro.

Svētku kulminācijas – 2018. gada novembra mēneša un 18. novembra – norises šobrīd vēl tiek saskaņotas īpašā darba grupā, taču redzams, ka joprojām aktuāls ir viedā Saules karaļa Luija XIV reiz teiktais: “Pēc manis kaut vai ūdens plūdi.” Plānā iekļauti 660 000 eiro, kurus KM kopā ar Rīgas pašvaldību paredzējušas iztērēt 2018. gada 18. novembrī svētku noformējumam, kā arī gaismas un mūzikas priekšnesumam. Tāpat šajā dienā visā Latvijā paredzētas daudzas norises un galvaspilsētā – vērienīgs deju lieluzvedums “Arēnā Rīga”, šo pasākumu kopējās izmaksas divu gadu posmā lēšot uz 1 492 134 eiro.

Visvairāk no simtgades finansējuma paredzēts Kultūras ministrijai (kopā 
24 397 983 eiro), kas to gatavojas izmantot kā vērienīgai vietējai un starptautiskajai kultūras programmai, tā reģionālajai programmai. Viena no lielākajām apetītēm ir Latvijas Nacionālajai operai un baletam, kas arī savu simtgadi gatavojas svinēt ar grandiozu galākoncertu, kura izmaksas tiek lēstas ap 250 000 eiro. Kopumā starptautiskajai programmai piecu gadu posmā atvēlētie līdzekļi gan nekādā ziņā nav salīdzināmi ar krāšņo šķērdēšanu Latvijas prezidentūras pusgada laikā.

No citām ministrijām ar prāvu līdzekļu piešķīrumu un – šajā gadījumā – arī ar izteiktu gatavību smalki tērēt izceļas Ārlietu ministrija (kopējais piešķīrums 
2 925 000 eiro), kuras pārziņā būs simtgades publiskās diplomātijas programma 70 valstīs visās Latvijas vēstniecībās. Diplomātiskajām pieņemšanām Latvijai sevišķajās dienās ar mūsu valsts mūziķu un pavārmākslas meistaru piedalīšanos vien iecerēts tērēt 751 200 eiro (no tiem lauvas tiesu – 358 200 – 2018. gadā).

Vērienīgas apņemšanās ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas no 429 700 eiro lielā finansējuma 313 000 gatavojas tērēt iniciatīvai “Brīvības ielas stāsts” deviņās Latvijas pilsētās. Zemkopības ministrija lēsusi, ka 300 000 
eiro izmaksās apjomīgā norise “Lauki ienāk pilsētā”.

Ievērojamas summas plānots piešķirt sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Radio – 1 264 570 eiro – 
raidījumu cikliem un satura līnijām dažādās platformās, atspoguļojot mūsdienu Latvijas personības un dzimtas, un LTV – 700 000, par ko paredzēts radīt pagaidām vēl vārdā nenosauktu un saturā neatklātu simtgades seriālu, un vēl 250 000 – multimediāliem raidījumu cikliem par Latvijas dzimtām un to sasniegumiem.

Vai ballīte nepaies secen?

Analizējot KM plānoto simtgades reģionālo pro­grammu, kurai atvēlēti 
911 933 eiro, redzams, ka izceltas ir pilsētas, kurām vēsturiski bijis ciešāks sakars ar Latvijas valstiskuma izveidi – Liepāja (piešķīrums 247 000 eiro), Valka (220 450 eiro), Cēsis (212 760 eiro), Jelgava 
(60 000 eiro), Valmiera 
(50 000 eiro), kā arī Rēzekne (116 723 eiro Latgales apvienošanās kongresa simtgades norisēm). Bet tā taču nav visa Latvija. Kultūras ministre gan sarunā ar “LA” uzsver, ka ir izveidots 119 novadu koordinatoru tīkls, un visi simtgades pasākumi plānoti, domājot par visiem valsts iedzīvotājiem.

Taču novērojams, ka arī reģionālajā programmā līdzās interesantām iecerēm ar izglītojošu un vēsturiskās atmiņas stiprināšanas nozīmi (kā, piemēram, daudzveidīgie Latgales kongresa simtgades pasākumi) netrūkst vienreizēju dārgi izmaksājošu spilgtu notikumu bez paliekošas nozīmes un ietekmes – piemēram, iecere “Staro”, kuras gaitā plānots 25 līdz 30 Latvijas pilsētās rīkot gaismas festivālus, no kuriem, piemēram, Liepājā notiekošais vien 2018. gadā izmaksās 90 000 eiro. Liepājā 2019. gada 27. jūnijā arī gaidāma vēsturiskā kuģa “Saratov” atgriešanās rekonstrukcija, kas kopā izmaksās 57 000 eiro, bet pasākumā toties netrūks ne ozollapu vainagu, ne arī tā brīža Ministru kabineta locekļu klātbūtnes. Savukārt Cēsīs, tērējot kopumā 50 000 eiro, 2019. gada 22. jūnijā paredzēts veikt Cēsu kauju rekonstrukcijas, taču vēl 55 000 eiro izmaksās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un grupas “Relicseed” multimediāls lielkoncerts, kas veltīts šā vēsturiskā notikuma 100. gadskārtai.

Nevar arī nepamanīt, ka Latvijā atšķirībā no, piemēram, Igaunijas, kur daudziem simtgades projektiem valsts finansiāls atbalsts nemaz netiek prasīts, vērojams, ka daudzi cer tieši uz to, nevis centušies meklēt paši savās nemaz ne tukšajās kabatās. Tas attiecas arī uz valsts institūcijām – piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, kurai plānā iedalīti 484 000 eiro, paredzējusi tērēt 4000 eiro reprezentācijas priekšmetiem – sudrabotām plaketēm ar Latvijas simtgades identitātes zīmi.

Kopējais simtgades pasākumu kalendārs joprojām ir atvērts – jau janvārī katram būs iespēja nākt ar savu ierosmi, pievienojot to kopējam Latvijas valsts simtgades norišu plānam vietnē www.lv100.lv .

Kam tērēs papildu naudu 

Daži lielākie pasākumi, kam tiks daļa no simtgadei papildus piešķirtajiem 32 miljoniem eiro:

• 13,5 miljoni eiro – iniciatīvai “Latvijas skolas soma”.

• 2,7 miljoni eiro – valsts simtgades svinību starptautiskās programmas un ārējās komunikācijas nodrošināšanai.

• 1,42 miljoni eiro – simtgades svinību kulminācijai 2018. gada novembrī Latvijā un pie tautiešiem ārvalstīs.

• 300 tūkstoši eiro – iniciatīvai “Lauki ienāk pilsētā”.

• 172 000 eiro – zinātnisko konferenču ciklam “Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā”.

• 116 000 eiro – Latgales kongresa simtgades pasākumu programmai u. c.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Grīnvalds: Rīgas tūrisma reklāmām un mārketingam šogad atvēlēti 715 000 eiro
1 stunda
Ieva Ēvalde
Latvijā
Zarnu nūjiņu medībās atklāj pārkāpējus: Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu
2 stundas
LL
Lato Lapsa
Latvijā
Neizdodas finanšu ministra Reira “gājiens ar Ploku” 2
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LL
Lato Lapsa
Latvijā
Neizdodas finanšu ministra Reira “gājiens ar Ploku” 2
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
VIDEO. Kariņš pauž pārliecību, ka Latvijas pabalstu sistēma būtu uzlabojama
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Tāds humors tautai nepatīk 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Piņķos gāzīs miljonus? Reģistrēta komercķīla teju 50 miljonu eiro vērtībā
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Ugunsgrēkā dzīvoklī Rīgā bojā gājuši divi cilvēki: dzīvību zaudējis arī nepilngadīgs bērns
58 minūtes