Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”.
Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”.
Foto – Saeimas preses dienests

Vai būs “dzīres mēra laikā”? Simtgades svinību plānā gan vērtības ierosmes, gan vēlme smalki tērēt 30

Trīssimt nacionālas nozīmes norišu cikli un vairāk nekā 800 notikumu gan Rīgā un visos Latvijas reģionos, gan 70 ārvalstīs. To paredz šonedēļ valdībā izskatītais un vienprātībā pieņemtais “Latvijas valsts simtgades svinību nacionālais pasākumu plāns 2017. – 2021. gadam”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

To īstenojot, 2017., 2018. un 2019. gadā plānots tērēt 21 miljonu eiro, bet kopumā piecu gadu laikā, ietverot pašfinansējumu, piesaistīto naudu, esošo finansējumu valsts institūciju regulārām norisēm simtgades zīmē, kopējais līdzekļu apjoms simtgadei varētu sasniegt 59 miljonus eiro.

Katram ministram – tautastērpu

Lai arī no simtgades prāvā pīrāga pa gabalam ticis katram iesaistītajam partnerim, arī visām ministrijām, kultūras ministres Daces Melbārdes uzstāšanās laikā pārējie viņas kolēģi vienaldzībā bija iegrimuši katrs sava datora ekrānā. Ar jel kādu intereses drumstalu izcēlās vienīgi tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš izteicās, ka ir “populārs sauklis: “Katram savu tautastērpu””, ar to domājot Latvijas Nacionālā kultūras centra īstenoto projektu, un vaicājot, “vai tas attiecas arī uz ministriem?” “Esmu gatava atrast katram ministram savu tautastērpa konsultantu,” pauda D. Melbārde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas valsts simtgadi paredzēts svinēt no 2017. līdz 2021. gadam, sasaistot nacionālo, reģionālo, starptautisko dimensiju un domājot par būtiskiem ieguldījumiem kā esošajās, tā nākotnes vērtībās. Līdz šim bija piešķirti līdzekļi tās lielajiem projektiem (Dziesmu un deju svētkiem, filmu programmai, Nacionālajai enciklopēdijai, dalībai Londonas grāmatu tirgū, muzejiem lielo izstāžu un Latvijas muzeju kopizstādes sagatavošanai), taču nebija skaidrs, kas īsti un kādā apjomā saistībā ar simtgadi vēl tiks finansēts. Šobrīd publiskotais nacionālo pasākumu plāns gan ievieš par to lielāku skaidrību, gan arī kopumā raisa neizpratni par to, ka tajā ir gana daudz pozīciju, kuru atrašanās ir, maigi sakot, apšaubāma – jo ir daudz regulāru norišu, kas toties tagad notiks “simtgades zīmē” – kā, piemēram, Zinātnieku nakts vai Muzeju nakts, – vai arī izmaksas raisa vēlmi apskatīt detalizētas tāmes, kuras Kultūras ministrija (KM) valdībā izskatāmajam materiālam nebija pievienojusi.

Vai gaidāmas “dzīres mēra laikā”?