Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

Liela atbildība mazā īpašumā (2)

Semināra laikā "Pūpolos". Foto - Anita JaunbelzereSemināra laikā "Pūpolos". Foto - Anita Jaunbelzere

Pārliecinājās, ka skolotājs nemelo

Pirms sešiem gadiem meža īpašnieks Raimonds Mežaks aizbrauca uz Lielbritāniju, Velsu. Ar satelītu palīdzību atrada parauglaukumus, par kuriem savulaik semināros Latvijā bija stāstījis nu jau mūžībā aizgājušais Tālis Kalnārs, kurš 50 gadus bija konsultējis meža īpašniekus, mežkopjus, apsaimniekojis vairākus tūkstošus hektāru mežu, atzīstot tikai izlases cirtes. Ceļojuma mērķis – pārliecināties, ka šā vīra vārdi un darbi saskan un ko nozīmē šāda prakse vairāku gadu garumā. “Secināju, ka Kalnāra stāstītais semināros atbilst praksē un līdzinās arī viņa ieskicētais meža veidols – dažāds koku stāvojums, sugu mistrojums, nelieli izcirsti laukumi – jūties kā mežā un pat nemani celmus. Netālu no Rekonas apskatīju privātīpašumu, kas par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu bija saņēmis balvu. Tam apkārt bija kārtīgs žogs, lai aizsargātu no aitu ganāmpulkiem, bet es rāpos pāri un rūpīgi izpētīju viena no Latvijas visu laiku izcilākiem mežkopjiem paveikto,” atceras Raimonds.

Raimonds pats ir mācīts mežkopis, ieguvis arī maģistra grādu ģeogrāfijā. Kad sapratis – zināšanas ir uzkrātas pietiekami, sācis rīkot seminārus. Attīstījusies sadarbība ar Pasaules dabas fondu (PDF), Meža konsultāciju pakalpojumu centru. Mežaks atzīst, ka viņam semināru rīkošana rada gandarījumu. Raimonds uzsver: “Jebkuram meža īpašniekam, ir viņš mācījies mežkopību vai nav, jāpapildina zināšanas. Es ne tikai vadu seminārus, bet arī bieži apmeklēju tos kā klausītājs. Šodien ir daudz jautājumu, kas nepārtraukti aktualizējas, – klasiskās mežkopības lietas, dabas aizsardzība, darba drošība, klimata pielāgošanās, meža izmantošana – sēnes, ogas, citi produkti, un tā var saukt un saukt. Ir daudz jaunu praktisku un zinātnisku atziņu gudrākai saimniekošanai, normatīvo aktu skaidrojumu, kaut vai ES atbalsta projektiem. Tur nevar tā – kaut ko sarakstīšu un būs labi.”

 

Būtu labi, ja būtu pietaupīts

Pirms pieciem gadiem sadarbībā ar PDF un Meža konsultāciju pakalpojumu centru Raimonds Kurmenes pagastā ģimenes īpašumā izveidoja mežsaimniecības demonstrējumu teritoriju “Pūpoli”. Saimniecībā notikuši jau vairāk nekā 20 izglītojoši pasākumi par dažādām tēmām – meža aizsardzību, dabas aizsardzību, izlases ciršu mežsaimniecību, elektrolīniju tīrīšanu, meža tehniku, ES atbalsta pasākumiem meža īpašniekiem. Šeit sabrauc meža īpašnieki, profesionāli mežkopji, studenti un zinātnieki. Visos pasākumos ietvertas arī diskusijas Raimonda apsaimniekotā meža īpašumā, kurā mērķis ir attīstīt iespējami ekonomiski efektīvāku un meža vidi saudzējošāku saimniekošanu ar nekailciršu metodēm.

Kopā ar skolām rīkotas arī Meža dienas. Pagājušajā gadā ar Valles vidusskolas audzēkņiem mežā likuši sikspārņu būrus un rakuši mežeņus. “Vēlējos iemācīt nākamajiem meža īpašniekiem, ka mežā var atrast kociņus, kurus var pārstādīt kādā atvērumā vai cirsmā, ja gribam būt taupīgāki. Protams, rezultāti atkarībā no attieksmes un zināšanām ir dažādi,” secina Raimonds. Šogad darbojušies kopā ar Mazzalves pamatskolu – mācījušies veidot robežzīmes un pazīt robežstigas. Šī lieta joprojām ir ļoti aktuāla. Īpašnieki domājot, atnāks mežzinis un robežas parādīs, bet ne. Tas jādara sertificētam mērniekam. “Šī problēma aktualizējas brīdī, kad kaimiņš nocērt ko lieku. Un tas nav reti,” uzsver Mežaks, kas savu prezentāciju aizvien papildina ar jauniem piemēriem. Arī vēsturiskiem – piemēram, foto, kurā redzama nesen mežā uzieta robežzīme vēl no Latvijas pirmās neatkarības laikiem – betona mietiņš, kura vienu pusi rotā valsts ģerbonis.

Stāstot par mežu, Raimonds vienmēr uzsver divas lietas – atbildību pret īpašumu, aicinot visu nenocirst, paturot finanšu rezerves un saudzīgu attieksmi pret meža vidi: “Ir īpašnieki, kuri visu, pat 10 vai 30 ha izzāģējuši. Protams, tagad izcirtumā jau ir jaunie kociņi, bet nekas no tā nav pārdodams ne šodien, ne pēc 20 gadiem. Un tad ir pārdomas – būtu bijis labi, ja ko būtu pietaupījis. Tā nu šodien viņiem vairs nav nekā – ne makam, ne sajūtām…”

Bet tiem, kuri domā tikai par ciršanu, Mežaks atgādina – saņemot naudu par nocirstajiem kokiem, jārēķinās, lai viss būtu kārtībā, vismaz 10% ir jāgulda pēc mirkļa mežā atpakaļ. “Tās ir robežstigas, jaunaudžu kopšana, ceļu pielabošana un aizkļūšana līdz īpašumam, īpaši tad, ja nedzīvojam tā tuvumā,” saka Raimonds. Viņam ir savs skatījums arī uz to, kā izlietot mežā nopelnīto naudu. “Nopelnītais jāiegulda kādā ražošanas līdzeklī. Ja es strādāju ar datoru, tad nopērku labu datoru, ja ar traktoru, tad traktoru, ja esmu galdnieks, tad iegādājos labu ēveli. Koki ir auguši ļoti ilgi, un vietā cērtamie nebūs ne pēc gada, ne pēc pārdesmit gadiem, iespējams, pat ne īpašnieka mūžā. Dabiska meža veidols atgriezīsies pēc 80, 100 gadiem un pat vēl vēlāk. Tie ir mazbērni vai mazmazbērni, kas piedzīvos 120 gadus vecu priedi, ko iestādīju pavasarī. Mazs īpašums, tā ir milzīga atbildība par katru ciršanas lēmumu, un iegūto naudu vienkārši notriekt ir bezatbildīgi,” uzskata Mežaks.

 

Mežs ir jāapseko

Raimonda ģimenei pieder 22 ha. Daudz pirms pārdesmit gadiem aizaugušu pļavu, arī aroniju un cidoniju plantācija, kas sākusi apmežoties astoņdesmito beigās. Tā noformēta kā plantāciju mežs. “Labāk audzēt mežu nekā maksāt īpašuma nodokli par neapsaimniekotu zemi. Ar plantāciju mežu es domāju arī mazināt koksnes vai naudas vajadzību no dabiskā meža, tādējādi varu vēl saudzīgāk saimniekot,” secina Mežaks.

Saimniecībā ir dažādas sugas – baltalkšņi, meln­alkšņi, bērzi, apses, egles un pa kādai priedei. Nākotnē, cērtot izlases cirtes, mežā plānots turpināt veidot atvērumus, piestādot egles un saglabājot lapu koku mistrojumu. “Līdzīgs kā šodien, koku sastāvs varētu būt arī nākotnē, nedaudz pieaugot skuju koku īpatsvaram,” plāno saimnieks. Saimniecībā atrasts arī rets dižkoks – hibrīdalksnis, kura apkārtmērs jau pārsniedz 1,5 m.

Pērn Raimonds pieteicies uz Eiropas atbalstu paaugas retināšanai upes aizsargjoslā pēc izlases cirtes. Taču lielās konkurences dēļ projekts nav apstiprināts. “Biju iecerējis baltalkšņus retināt un, kur tas nepieciešams, atsegt egles un ošus. Šogad domāju tur veikt atkal izlases cirti, jo pēc iepriekšējās desmit gadi jau pagājuši,” plāno Raimonds. Izlases cirte prasa regulāru rosīšanos mežā, vienā vietā atgriežoties reizi 5 – 10 gados, izcērtot kādu koku grupu vai paplašinot esošos laukumus gaismas nodrošinājumam jaunajiem kokiem, tā no katras mežaudzes nepārtraukti gūstot ienākumus. Viņš turpina: “Esmu izlases cirtes piekritējs. Nevaru iedomāties, ka varētu nozāģēt visu paaugu – eglītes, kas jau izveidojušās par jaunaudzi vai augtspējīgās 10 – 20 cm caurmēra egles. Intensīvāku ciršanu piekopju tikai krīzes situācijās kā pagājušajā rudenī, kad vienu ha četrdesmitgadīgu egļu audzi vētra nogāza. Diemžēl pamatprincips, ka egļu audzēm nedrīkst atklāt rietuma malu, šodien netiek ievērots. Nedomājot par mūsu īpašumu, kaimiņš diemžēl bija izvēlējies plašu kailcirti, tā nu sekas neizpalika. Tāpēc īpašumi jāapseko vismaz pāris reižu gadā un jāvērtē situācija. Ja izgāzti vai nolauzti ir tikai daži koki, tad nereti es atstāju kā sausos kokus vai kritalas dabas daudzveidībai. Ja nogāzts vairāk, tad lielāko daļu izvācu un mežā cenšos nodrošināt dabisko atjaunošanos vai kociņu piestādīšanu. Pēc pieminētas vējgāzes cirsmā stādīju trīs sugas – bērzu, egli, melnalksni – un vēl skatījos uz dabisko piemistrojumu.”

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tā sāls jau ir tur, ka visa Mežaka saimniecība turas uz dažādu fondu naudām, nevis paša nopelnīto no ekonomiskas saimnieciskās darbības mežā. Paspildus vēl Mežaka k-gs ir Valsts meža dienesta mežzinis, kas nodrošina stabilu ikdienas iztiku no algota valsts darba.
    Pie šāda finansu plūsmas var tik tiešām propagandēt Pasaules dabas fonda idejas, kuras netiek realizētas uz peļņas -zaudējumu aprēķina, bet balstās uz dažādu fondu investīcijām.
    Arī šāda veida raksti top par Vides fondu naudām.

  2. Uz cik bijušo īpašnieku “līķiem” vienkāršs “padomju inženieris” ar 120 rubļiem mēnesī varēja sataupīt tiem mežu hektāriem ???
    Es ar 300 rubļiem mēnesī varēju tikai samaksāt “zemletes tirdzniecībai” kaut cik normālai pārtikai un “padomju” apģērbam…
    .
    Tie “jaunumi”, ko te stāsta, bija zināmi, un pielietoja jau kopš dzimtbūšanas atcelšanas.
    .
    Ar to naudu, ko “saņem” no dažādiem fondiem, nepietiek ko samaksāt dažādu kontrolētāju “pakalpojumus” un “obligāti veicamos pasākumus”, nemaz nerunājot par nepieciešamās tehnikas un aprīkojuma iegādei !
    Pašam nekas nepaliek par darbu pēc ierēdņu(“valsts”) uzbarošanas !

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+