Lielā daļā Eiropas un arī Jelgavā, Alūksnē piemin staļinisma un nacisma upurus 4
Svētdien lielā daļā Eiropas un arī Latvijā tiek atzīmēta staļinisma un nacisma upuru atceres diena.
Jelgavā, Svētbirzē, pulksten 11, godinot staļinisma un nacisma upurus, Jelgavas pilsētas domes vadība noliks ziedus. Savukārt Alūksnē, Jaunās pils pagalmā, pie Apaļā tornīša, pulksten 15 notiks piemiņas brīdis, kas veltīts 1949.gada 25.martā uz Sibīriju izsūtītajiem Alūksnes novada iedzīvotājiem.
Kā zināms, bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs staļinisma režīma upuru skaits sasniedza ap 20 miljoniem cilvēku, tomēr, atšķirībā no nacistiem, vairums padomju kara noziedznieku ir palikuši nesodīti.
Šodien aprit 76 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un tiek pieminēta arī “Baltijas ceļa” 26.gadadiena.
Molotova-Ribentropa pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki. Tā rezultātā Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.
1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.
Kā atbilde uz 1939.gada 23.augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989.gada 23.augustā notika “Baltijas ceļš”.
Tā bija Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.
2009.gada jūlijā Saeima ārkārtas sesijā kā steidzamus divos lasījumos pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 23.augusts turpmāk tiks atzīmēts kā staļinisma un nacisma upuru atceres diena.
