Foto – Līga Vasiļūna, Karīna Miezāja un Timurs Subhankulovs

Lielā diena ASV politikā
 0

Līdzīgi argumenti kā ASV pilsoņiem “otrpus lielajam dīķim” ir ar Latviju saistītajiem ASV pavalstniekiem. Atbildot uz jautājumu, kurš kandidāts būtu labāks Latvijai, republikāņu atbalstītāji teic, ka būs stingrāka nostāja attiecībās ar Krieviju un Latvija iegūs ekonomiski, bet demokrātu atbalstītāji sliecas uzskatīt, ka viena vai otra kandidāta ievēlēšana uz Latviju būtisku iespaidu neradīs. 


Reklāma
Reklāma

 

Balsojis par latviešu atbalstītājiem

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

“”Man patīk Aiks” – tādas lapiņas man, deviņus gadus vecam skautu puikam, iedeva mūsu vadītājs un lika tās izdalīt,” pirmo saikni ar ASV prezidenta vēlēšanām atceras Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadītājs inženieris Jānis Kukainis. Viņš pajoko, ka toreiz skautu vadītāja izdalītā lapiņa, kurā pausts atbalsts prezidenta kandidātam Dvaitam Eizenhaueram, ietekmējusi viņa izvēli par labu republikāņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis ir dzimis 1943. gadā Rīgā un kopā ar māti devies bēgļu gaitās cauri Vācijai uz ASV, kur viņš nonāca astoņu gadu vecumā. ASV universitātē izmācījies par inženieri. Pirmā prezidenta vēlēšanu pieredze viņam bija 21 gada vecumā, kad viņš balsoja par Beriju Goldvoteru. Prezidenta vēlēšanās viņš vienmēr balsojis par republikāņu kandidātiem, jo tiem bijusi stingrāka nostāja attiecībā pret PSRS. Tomēr sava mūža laikā J. Kukainis balsojis par demokrātu senatoriem, kuri atbalstījuši Baltijas un PSRS satelītvalstu neatkarības idejas. “Kad 1982. gadā notika PBLA kongress, uz to atnāca mūs atbalstošs demokrātu gubernators. Viņa klātbūtne bija politiski svarīga, jo saņēmām informāciju. Labu varu teikt par prezidentu Klintonu, kurš mūs atbalstīja tāpat kā republikānis Džordžs Bušs juniors,” teic Jānis. Viņš kritizē B. Obamu par to, ka Polijā nav izvietots pretraķešu aizsardzības vairogs, un to, ka Eiropa un Latvija vairs neesot ASV redzeslokā, lai gan viņš atzīst, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris. Vēlēšanās viņš jau nobalsojis par M. Romniju, taču nevis tādēļ, ka viņš būtu sajūsmā par republikāņu kandidātu, bet būdams neapmierināts ar demokrātu politiku.

“B. Obama četrus gadus ir sūdzējies par Dž. Bušu, ka problēmas mantojis no viņa, taču ko prezidents panācis? Mums, pēc oficiāliem datiem, ir vairāk nekā astoņu procentu bezdarbs, taču īstenībā tas ir lielāks. Man nepatīk B. Obamas ieviestā veselības aprūpes politika. Par šiem lēmumiem kādam būs jāmaksā, neesmu naivs,” skaidro Jānis.

Tāpat viņš B. Obamu kritizē par vispārējo sociālo politiku, jo, viņaprāt, tajā ir pārāk daudz labumu, kas cilvēkiem liek zaudēt motivāciju virzīties uz augšu. “Par geju laulībām: man šis temats apnicis. Tas ir absurds! Divas sievietes vai divi vīrieši nevar radīt bērnu. Atstājiet taču laulību tiem, kas to var!” teic J. Kukainis.

 

Laiks uzminēt!


“Nesaku, par ko balsošu, jo tā ir sena militārā dienesta tradīcija,” teic bijušais ASV militārais atašejs Latvijā Deivids Holahans, kurš tagad mūsu valstī darbojas kā konsultants projektu vadībā. Tomēr, pēc Deivida teiktā, var izskaitļot viņa izvēli.

“Es esmu ieinteresēts kandidātā, kas samazinās valdības izdevumus, izvilks valdību ārā no mūsu ikdienas dzīves un kam svarīgāki ir ekonomikas jautājumi,” skaidro Deivids. Uzminējāt? Viņš uzskata, ka abi kandidāti ir inteliģenti un strādās smagi, ja tiks ievēlēti. “Mūsu valsts ekonomika ir punktā, no kura mums jātiek prom. Vienīgais veids, kā to izdarīt, – pārtraukt tērēt naudu.”

Viņam ASV ir divi brāļi, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, un viņi riskējot ar lielu naudu, lai nodarbinātu cilvēkus. “Mums jāmaksā pilsētas nodokļi, pavalsts nodokļi un federālie nodokļi. Slogs ir liels,” stāsta Deivids. Prezidents B. Obama bieži tiek kritizēts par reformām veselības aprūpes sistēmā, un arī Deivids pievienojas kritiķiem. “ASV nav būvēta tā, ka tai jādod par brīvu kvalitatīva veselības aprūpe, kvalitatīva izglītība un labas pensijas, jo par šīm lietām cilvēkiem savas dzīves laikā pašiem jāparūpējas,” teic Deivids, piebilstot, ka jāpalīdz tiem cilvēkiem, kas nevar atļauties veselības aprūpi. Deividam galvenokārt balsojumā interesē ekonomika, bet dažādas morālo jautājumu sadursmes starp abiem kandidātiem viņam nešķiet būtiskas. “Konstitūcija sargā indivīda tiesības un brīvības. Tā ir iespēja saņemt materiālo un fizisko drošību. Es vienmēr balsoju par šīm lietām. Morālos jautājumus es attiecinu uz savu ģimeni un par tiem runāju ar saviem draugiem,” bilst Deivids.

Reklāma
Reklāma

Atbildot uz jautājumu, kurš no kandidātiem būtu labāks Latvijai, Deivids teic: “Abi kandidāti būs labi. Latvija ir NATO dalībvalsts, tās karavīri piedalījušies misijās Irākā un Afganistānā, un tas tiek novērtēts, turklāt latviešiem ir labi kontakti republikāņu un demokrātu vidē.”

 

Vēlas turpinājumu

“Pašreizējais prezidents valsti “saņēma”, kad tās ekonomika bija sliktā stāvoklī, un viņa politika ir palīdzējusi izvairīties no dziļas depresijas tautsaimniecībā,” spriež Fulbraita stipendiāts Sets Šeldens, kurš vēlēšanās balsos par pašreizējo ASV prezidentu.

Ņujorkietis Sets Latvijā dzīvo kopš šā gada augusta un Latvijas Universitātē kā vieslektors pasniedz priekšmetus tiesību zinātnēs.
Viņš uzskata, ka esošais prezidents iepriekšējos četros gados ir parādījis, ka labi orientējas ekonomikā, sociālajās lietās un ārlietās. “Neviens racionāls ekonomists nevar uzvelt visu vainu prezidentam par valsts ekonomisko stāvokli, jo situācija valstī salīdzinājumā ar 2008. gadu ir būtiski uzlabojusies,” argumentē Sets. Juridisko zinātņu doktors vēlas, lai šai politikai būtu turpinājums. Viņš uzskata, ka M. Romnija ieceres samazināt izdevumus uz vairāku federālo programmu rēķina nedos būtiskus ietaupījumus valsts budžetam. “M. Romnijs ir runājis par Federālās ārkārtas situāciju vadības aģentūras samazināšanu, taču tā ir svarīga, lai mana pilsēta atgūtos no orkāna “Sendija” postījumiem,” teic Sets. Viņam nepatīk M. Romnija iecere sniegt lielākas nodokļu atlaides bagātajiem, jo tas nedošot labākus apstākļus trūcīgajiem amerikāņiem. Viens iemesls, kāpēc Sets balsos par B. Obamu, – attiecībā uz sieviešu tiesībām demokrāti ieņem liberālāku pozīciju.

Runājot par ārpolitiku, Sets uzskata, ka Afganistānas jautājumos un karaspēka izvešanā no tās B. Obama rīkosies atbildīgāk nekā M. Romnijs. Sets nevar skaidri pateikt, kura prezidenta administrācija vairāk ņems vērā Latvijas intereses, taču viņš pieļauj, ka, visticamāk, abi kandidāti drīzāk vērstos pret Krievijas militāru agresiju, ja tāda izceltos.

 

Ārpolitika nemainīsies


“Pirmoreiz prezidenta vēlēšanās balsoju par republikāni Ronaldu Reiganu, taču ātri sapratu, ka viņš nav labs prezidents, jo bija pret vides aizsardzību un apgalvoja, ka kečups ir dārzenis,” teic žurnālists Kārlis Streips. Vēlāk viņš balsojis tikai par demokrātiem, taču, kad Latvija atguvusi neatkarību, ASV prezidenta vēlēšanās nav piedalījies. “Šogad labprāt piedalītos, taču manam štatam – Ilinoisai – ir sarežģīta reģistrācijas sistēma, tomēr mana pavalsts un ģimene nobalsos pareizi – par demokrātiem,” apgalvo žurnālists. Viņš uzskata, ka mīts ir tas, ka republikāņu kandidāts būtu labāks Latvijai, un aicina atcerēties, ka Džordžs Bušs savulaik ieskatījies Krievijas prezidenta Vladimira Putina acīs un tur redzējis “dvēseli”. “Latvija ASV ārpolitikā nav sarunas temats – viņi priecājas, ka esam sabiedrotie un esam sūtījuši karavīrus misijās. Naivi ir domāt, ka biežāk par reizi gadā M. Romnijam vai B. Obamam ienāk prātā vārds “Latvija”. Neatkarīgi no uzvarētāja ASV ārpolitika nemainīsies,” kritisks ir Kārlis. Viņš gan prognozē, ka jebkurā vēlēšanu iznākumā Latvijā būs jāatrisina jautājums par ebreju īpašumu restitūciju. “ASV ir spēcīgs ebreju organizāciju lobijs. Uz Latviju bieži skatās kā uz valsti, kas nav atbrīvojusies no antisemītisma.”

Jautāts, kāpēc viņš parasti balsojis par demokrātiem, žurnālists atbild, ka vairāk to noteikusi ideoloģiskā nepatika pret republikāņiem, kurus viņš sauc par liekulīgiem. “Lielākoties nepatiku izraisa viņu nostāja morāles jautājumos. Nesen viens no republikāņiem izteicies, ka sievietes ķermenis izvarošanas gadījumā spēj izsargāties no nevēlamas grūtniecības, bet cits – ja tā notiek, tad tā bijusi Dieva griba. Šādi uzskati ir aplami,” teic Kārlis. Žurnālists spriež, ka demokrāti ir vairāk iekļaujoši, jo pieņem savā vidū ikvienu cilvēku, bet republikāņi cilvēkus šķiro. Kārlis uzsver, ka viņam aktuālo geju tiesību jautājumos demokrātu štatos esot labāka situācija. Viņš gan atzīst, ka demokrāti var būt liekulīgi militāros un šaujamieroču jautājumos, kā arī atgādina, ka savulaik Bils Klintons melojis par attiecībām ar Moniku Levinsku.

 

Just sevī “Tīģera aci”

“Balsošu par M. Romniju, jo demokrātu politika liek cilvēkiem zaudēt dzirksteles – viņiem vairs tās nesprēgā tīģera acī,” lietojot šo no Silvestra Stallones filmu sērijas “Rokijs” pārņemto metaforu, argumentē vjetnamiešu izcelsmes amerikānis, uzņēmējs Taks To, kurš kopš 2002. gada dzīvo Latvijā.

Viņa ģimene ASV ieradusies no Dienvidvjetnamas, kad ASV armija zaudējusi Vjetnamas karā. Taks toreiz bijis zīdainis. Viņš uzaudzis Sentpītersburgā Floridā un savu bērnību sauc par tipiski amerikānisku – mācības vidusskolā, pēc tam universitāte. Pirmoreiz balsojis 1986. gadā par republikāni Ro-naldu Reiganu un arī vēlāk parasti izvēlējies republikāņus. “Reigans piedāvāja uz leju pilošās ekonomikas teorijas ieviešanu dzīvē – toreiz gan tai neticēju, bet tagad dažos aspektos piekrītu,” saka Taks. Šī teorija paredz, ka jāsamazina nodokļi bagātajiem iedzīvotājiem un jāatbalsta uzņēmēji. Kad tas izdarīts, viņi, piedāvājot darba vietas, spēs palīdzēt pārējiem iedzīvotājiem. “Mana ģimene uz ASV atnāca kā emigranti, mēs bijām Āzijas izcelsmes un negribējām sēdēt uz vietas. Mums bija jākustas un jāstrādā,” teic Taks. “Mazāki nodokļi uzņēmējiem dod iespējas izplesties lielajām korporācijām. Tās izmanto kapitālu un algo cilvēkus. Ja Obama aizvedīs valsti līdz “fiskālajai klintij”, visvairāk cietīs vidusslānis,” teic Taks. Viņš arī uzskata, ka lielas grūtībās nonākušas bankas valstij nav jāglābj, bet gan to aktīvi jāpārņem cilvēkiem, kas kapitālu var izmantot efektīvāk. Taks ir pateicīgs ASV, ka tā devusi patvērumu viņa ģimenei un arī iespēju īstenot amerikāņu sapni, taču atzīst, ka tas piepildījies Latvijā. Šeit viņam ir sieva un divi bērni, kā arī savs uzņēmums. Latvijā viņš pasniedz Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā biznesa ētikas, sociālās atbildības un korporatīvās pārvaldības kursus. Pamatbizness ir uzņēmums, kas nodarbojas ar biznesa angļu valodas mācīšanu. Nesen Taks nokārtojis arī latviešu valodas eksāmenu. Vērojot notikumus ASV, viņš uzsver, ka demokrātu politika apmierina daļu cilvēku. “Es neticu tik lielam sociālajam atbalstam. Cilvēki netiecas pēc sasniegumiem. Šādā situācijā amerikāņi nav vairs konkurētspējīgi ar ķīniešiem,” pārliecināts Taks. Vērtējot vēlēšanu iznākuma ietekmi uz Latviju, Taks teic: “Ja ASV korporācijām klāsies labi, no tā iegūs valsts ekonomika. Tad arī Eiropai ekonomiski būs labi un arī labumi tiks Latvijai.”