Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
13. aprīlis, 2017
Drukāt

Liela nāca Liela diena: kur nosvinēt gada gaišākos svētkus (6)

1. Rīgas Jūgendstila centrā - senlaicīgu dekoru izstāde

1no16
Publicitātes fotoPublicitātes foto

Publicitātes foto
Izstādē apskatāmas ar pavasara atnākšanu saistītas 20. gadsimta sākuma lietas un priekšmeti no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma. Savukārt dzīvokļa interjeru papildina mākslinieces Tamāras Čudnovskas gatavoti svētku dekori, kas radīti, iedvesmojoties no vēsturiskiem paraugiem. Ziedi izgatavoti no zīda, vaska, pat cukura masas. Telpu noformējumā neiztikt arī bez Lieldienu zaķa, cālīšiem, dažādās tehnikās rotātām olām, pavasara ziediem un zaļumiem. 20. gadsimta sākuma Lieldienu pastkartes apskatāmas ne vien izstādē, bet nopērkamas arī muzeja veikaliņā.

Ēdamzālē acis pamielot iespējams ar šokolādes zaķi un cepuma jēriņu, kuru izgatavošanai izmantotas vēsturiskas metāla formas no muzeja krājuma. Lieldienu svētku galdā lika īpašus porcelāna un stikla traukus − pasteļtoņos un baltus ar pavasara ziedu gleznojumiem. Pēc Eiropas tradīcijām uz galda vajadzēja būt trīs Lieldienu simboliem: dabas mošanās simbols – ziedi un zaļa zāle, dzīvība – zaķis, gaisma − sveces. Ēdienus rotāja ar ziediem, kas veidoti no cukura pastas.

  1. Rīgas Jūgendstila centrā - senlaicīgu dekoru izstāde
  2. Galvaspilsētā Krusta ceļš un koncerti dievnamos
  3. Dzintaru koncertzālē - sakrālās kormūzikas koncerts
  4. Jelgavā - pastaiga ar zaķiem
  5. Talsos - Krusta ceļš
  6. Latvija šūpojas Siguldā
  7. Tradicionālās noskaņas Brīvdabas muzejā
  8. Kuldīgā Lieldienas svinēs Pilsētas dārzā
  9. Ogrē veidos neplīstošas olas
  10. Rēzeknē - Lieldienu sadancis
  11. Venstpilī varēs izrēķināt saulgriežu datumus
  12. Botāniskajā dārzā - Lieldienu tirdziņš
  13. Jūrmalā Lieldienas izskanēs dziesmās un dejās
  14. Dobelē uzstāsies Rīgas Gospelkoris
  15. Augstu šupoties un putnus dzit varēs Turaidā
  16. Daugavas muzejā - rotaļas kopā ar "Garataku"

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Neskatoties uz salto vēju un pat sniedziņu, cilvēku bija diezgan daudz. Var teikt, ka jaukas brīvdienas Lieldienu sajūtās.

  2. Datumus sajaukuši Atbildēt

    Pašvaldību kultūras pārvaldēs viss vienalga – ka tik svinēt ! Dziedātājiem , dejotājiem un aktierīšiem arī sava naudiņa atlec ! Sevišķi jau izcēlusies Sigulda – kāds sakars šūpoļu festivālam ar kristīgajām Lieldienām ? Jeb pirms pašvaldību vēlēšanām jāpaspēj kādu skaļu reklāmas pasākumu sarīkot ?

  3. Piekrītu Uldim. Nepatīk šī tradīciju jaukšana.

  4. Kaapeec tiek jaukti divu dazaadu sveetku nosaukumi?Tagad buus Kristus augshaamcelshanaas sveetki,ko svin kristiigaas bazniicas un kas katru gadu ir savaa laikaa.Lielaa diena,jeb lieldienas ir 19-20taa martaa,kad diena kluust garaaka par nakti.

    • Gluži vienkārši – lai jauktu prātu,novērstu no īstajām zināšanām un pakļautu cilvēkus verdzībā – agrāk dominēja garīgā verdzība, tagad dominē kapitāla verdzība.

    • Senatnē un bija atdzimstošo dievību kulti (Dumuzi, Ozīriss,Tammuzs, Dionīss). Cilvēki visos laikos tiekušies pēc Dieva un cerējuši, ka Dievs varētu pie tiem atnākt (kā cilvēks) un solidarizēties visā – arī nāvē. Taču pēc tam (tā kā Viņš ir nemirstīgs) – Dievs, kurš bija tapis par cilvēku – tomēr augšāmceltos. Notiktu Dieva salīdzināšanās, izlīgšana ar cilvēku un arī cilvēkam būtu cerība uz atdzimšanu (jo Dievs pieņemdams cilvēka veidolu tādā veidā pārveidotu, izlabotu cilvēka grēcīgo būtību). Taču Jēuzs Kristus misijā tas patiešam arī NOTIEK. Dievs ir atnācis uz šo zemi vienreiz un VISAS cilvēku ilgas IR piepildītas. Starp citu – vēlāk jauni kultu par Dieva atnākšanu ar šādu ievirzi nav radušies. Bet vecie kulti pamazām iznīka vai pārvērtās orģijas, auglības rituālos. Pazuda dziļā jēga (par dzīvības uzvaru pār nāvi)! Atjaunosim to jēgu! Gan šūposanās, gan olas utt. Lieldienās liecina par VIENU intenci: par dzīvības uzvaru ar nāvi, vasaras uzvaru pār ziemu, Dieva uzvaru pār ļauno..

"Melānijas hronikas" pirmizrāde Krievijā - pārpildītā zālē (11)Pilnā skatītāju zālē pirmizrādi Krievijā vakar piedzīvojusi režisora Viestura Kairiša filma "Melānijas hronika", ar kuru tika atklāts Baltijas valstu kinofestivāls Sanktpēterburgā.
Draugiem Facebook Twitter Google+