Lielā neziņā gaida 2018. gada septembri 6
Lielā neziņā gaida 2018. gada septembri
Skolu direktoriem un izglītības pārvalžu vadītājiem ļoti trūkst informācijas par gaidāmo jauno izglītības saturu, ko plāno pakāpeniski ieviest jau no 2018. gada 1. septembra. Tas spilgti bija redzams pagājušās nedēļas nogalē notikušajā izglītības vadītāju konferencē, kur tika prezentēta iespējamā satura tā sauktā demo versija. Uz lielām lapām bija izdrukāts dažādu mācību jomu plānotais saturs un mērķi, kas skolēniem būtu jāsasniedz, pabeidzot 3., 6. un 9. klasi, taču skolu un pašvaldību pārstāvjiem šīs lapas netika izdalītas līdzņemšanai, tās bija tikai uz vietas apskatāmas un apspriežamas. Ar to, protams, nepietika, tāpēc informatīvās lapas tika intensīvi fotografētas, lai būtu ko vēlāk parādīt kolēģiem un paši varētu mierīgi iedziļināties plānotajā.
Septembrī saturs tikšot nodots publiskai apspriešanai, tad plāni būšot brīvāk pieejami, solīja jaunā satura izstrādātāji, projekta “Skola 2030” pārstāvji.
Kas tad bija šajās tikai apskatāmajās lapās? Piemēram, mācību saturs sociālajā un pilsoniskajā jomā. Pirmkārt, izvirzītas “Lielās idejas”. Sociālajās zinātnēs tās ir gana daudzveidīgas. Kā viena no “Lielajām idejām” minēta “Indivīdi veido pārvaldes institūcijas sabiedrības pastāvēšanai”. Tad sīkāk aprakstīts, ko skolēni pēc dažādu klašu absolvēšanas zinās par šo tematu. Cita ideja: “Kultūras ir atšķirīgas un daudzveidīgas”. Plānots, ka, beidzot 3. klasi, skolēni būs uzzinājuši, ka pasaulē ir gan dažādas rases, gan tautības un ticības, bet pēc 6. klases skolēni jau pratīs salīdzināt kultūras tagad un senatnē, atrast un analizēt informāciju par mūsdienu globāliem procesiem, piemēram, bēgļu plūsmu.
Kopumā jaunajā mācību saturā priekšmeti sadalīti septiņās jomās: valodu, jau pieminētā sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Plānots, ka jaunajā sistēmā uzsvars būs uz rezultātu – to, ko būs apguvuši un kā iemācīto skolēni mācēs izmantot, savukārt mācību procesā skolas būs autonomākas nekā līdz šim. Tomēr būs vidēji ieteicamais stundu skaits katrā no jomām. Piemēram, iecerēts, ka valodu jomai – latviešu valodai, svešvalodām un mazākumtautību valodai – 1. līdz 3. klasē vajadzētu atvēlēt 22 stundas nedēļā, 4. līdz 9. klasē – 25 stundas nedēļā.
Skolu vadītājus interesē arī birokrātiski, tomēr svarīgi jautājumi, uz kuriem projekta pārstāvji nebija gatavi atbildēt. Piemēram, skaidrs, ka jaunais izglītības saturs liks mainīt arī mācību stundu skaitu dažādos priekšmetos. Tātad tiek mainīta izglītības programma, kas nozīmē, ka skolai tā būtu jālicencē. Atbildi, vai arī šoreiz nāksies licencēt programmas, skolu direktori nesaņēma.
