Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Politiķu uzdevums – iznēsāt pa pasauli pasakas (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Arvils Ašeradens

Pirmīt taču tika norunāts. Kučinska varas periodā lietos līdz šim neaprobētas metodes, vilks jaunu, spožu arkla lemesi valsts pārvaldīšanas mākslā. Proti, uzlabos komunikāciju, ar vēlētājiem runās godīgu valodu, pārtraucot siltas dušas pasaciņu rasināšanu un pīlīšu pūšanu.

Taču jaunā vadība sākusi pa vecam, sadalot ietekmes lēņus, ieliekot savus cilvēkus priekšposteņos un “jumtējot” nozares. Papriekš ministri “rotējuši” pārstāvjus ostu valdēs, lai neviens neiedomājas, ka amatvietā sēdēs kā klucis. Pilnīgi saprotams, ka tīrīšanas nedrīkst skart uzticamības personas kā Stuckas kungu, toties vienu paklausīgu funkcionāru var nomainīt ar citu, un Kaltenes miljonārs, ekonomikas ministrs Ašeradens izjutis pienākumu tencināt par labu sadarbību “Vienotības” reģionālos draugus, nozīmējot Rīgas brīvostas valdē Valmieras novada galvu Jāni Baiku. Cauri katrai Latvijas pilsētai vijas kaut vai Varžupītes izmēra ūdenstece, kāpēc gan par ostinieku Rīgā neiecelt likteņupes Gaujas krastos dzīvojošu valmierieti.

Process turpināsies. Pieliekamajā ilgi nostāvējusies ideja, ka valstij piederošās kapitālsabiedrībās jāatjauno uzņēmumu padomes. Ar aklību sistiem līdzšinējiem vadītājiem ar zināšanām talkā nāks superuzraugi, kuri par 7000 eiro algu atdzīvinās “Valsts mežus”, “Latvenergo” vai “Latvijas Pastu” no pamiruma. Arī starptautiskā OECD rekomendē, ka pārvaldībai jā­kļūst caurspīdīgai kā stikliņam, padomēm jāizvēlas cilvēki, kuri saprot, ka saņemtais norīkojums ir tikpat grūts un atbildīgs kā uzlikt kaklā laulības sakas.

Politiķi fleitē – nē, greizā sistēma, kad politisko amatu sadales tīklā, kā saņēmuši bezvīzu režīmu uz Leiputriju, ieradās partiju pilnvarotie, lai paši dzīvotu zaļi un izpildītu plānu par uzņēmuma līdzekļu iesūknēšanu partiju ziedojumu lādē, neatkārtosies. To nu var iestāstīt lētticīgajiem, ka krēslu mīkstumā un relaksētībā neiesēdīsies no ratu pakaļas izkrituši partijnieki un oligarhiem iztapoņas, ņemot vērā, ka pašās ministrijās bez mitas grūstās “grupējumi” un apkārt ložņā ietekmes tirgotāji.

Dūdojiet vien, ka tagad dibinās modras vērtētāju komisijas, kas padomes locekļu kandidātiem uzstādīs robotizētas prasības par izglītību un kvalifikāciju, kā ar stangām izcilās CV, lai būtu atbilstīgās prasmes amata ieņemšanai. Ak, tad politiski angažētas personas, lai nemaz nedomā knakstīties un māžoties ap barotavām, jo iedētiem dzeguzēniem netikt cauri pat ne pirmās kārtas smalkai kāstuvei un cieši noslēgtiem vārstiem pret ielikteņiem? Es gan domāju, ka viss jau sasvērts pa kulītēm, vietas rezervētas, kam kuros konkursos jāuzvar, tāpat kā ar valsts iepirkumiem mēdz notikt “paslēpes”. Kur redzēts, ka siltā vietā laidīs tieši no ielas paņemtus tikumīgus jaunekļus, lai viņi būtu kauču Aleksandrijas bibliotēkā izglītojušies un ar taranējošu ieteikuma vēstuli “mans Viktors var visu, viņam ir zelta rokas”. Kalvītis reiz atteica kādam amata pretendentam – es viņu nepazīstu! Valsts kapitālsabiedrībās jau var ierēķināt treknas algas fondu pazīstamiem profesionāļiem, kuri jaunajā kārtībā kā padomes locekļi strādās uzņēmuma labā 24 h diennaktī un zvaigznes neskaitīs. Jāpasūta arī šiltītes, ko likt padomes priekšsēdētājam uz rakstāmgalda goda vietā – “Atbildība sākas ar mani!”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Spilgts piemērs-Vienotības veiksmes stāsts!

  2. Rigas ostai ir aizliegts maksat Valsts budzeta. Tapec jauzrauga lai kads eiro nenonak Valsts kase. Ofsors.

  3. Viss zudīs, līdz ieviesīs kriminālatbildību par politiķu un dažādu valžu, padomju dalībnieku atbildību (par sastrādāto vai nedarīto ) ar kriminālkodeksa pantu = nu nebūs tā ka sevi, savus darījumus un t.t.t. sodīs…

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+