Foto – LETA

Uldis Šmits: Latvijas prezidenta pošanās uz Sočiem nav pasargājusi mūsu šprotes 15

Būtu jau labi, ja Krievijas sanitāro dienestu pēkšņi izrādītā bardzība pret Latvijas zivju konserviem būtu tikai, kā apgalvoja dažas mūsu amatpersonas, “saimnieciska līmeņa jautājums”. Pretējā gadījumā izrādītos, ka Latvijas prezidenta pošanās uz Sočiem un valdības lēmums bremzēt gāzes tirgus liberalizāciju nav pasargājuši Latvijas šprotes. Par kuru apšaubāmo kvalitāti Krievijas iedzīvotāji esot sūdzējušies pašam Putinam, un viņš, kā agrāk sacītu – pēc darbaļaužu pieprasījuma, laikam devis kādus norādījumus šajā sakarā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Šprotu bīstamība tika celta gaismā gandrīz vienlaikus ar “Rosseļhoznadzor” paziņojumu par Igaunijas pārtikas produktu importa ierobežojumiem, un Latvijas konserviem piemērotā pastiprinātā kontrole ļoti atgādināja situāciju, kas pērn rudenī ievadīja Krievijas piena karu pret Lietuvu – produkcijas izņemšana no veikaliem, ražotāju neizpratne, oficiālas informācijas trūkums un ieilgusi neziņa. Atliek vien minēt, vai Latvijas augstās amatpersonas, kas šajās norisēs saskatīja vienīgi Krievijas rūpes par sanitāro drošību un nekādus blakus mājienus, izlikās vai arī patiešām ir ārkārtīgi naivas, kas īstenībā būtu vēl sliktāk. Protams, attiecībā uz Baltijas valstīm veiktie pasākumi pēc intensitātes un apmēriem atšķiras. Turklāt Kremļa centieni piežmiegt 
Viļņu ir diezgan vienkārši izskaidrojami. Lietuvas vēlēšanās pārtraukt enerģētisko atkarību no Krievijas, Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtā prasība pret “Gazprom” un, iespējams, vēl vienas prasības gatavošana, ja netiks panākta vienošanās par zemāku gāzes cenu, kā arī vēl citi iemesli izraisa Maskavas neapmierinātību. Tikmēr Latvijai ar Krieviju ir “konstruktīvas attiecības”, un Putinam šķietami nav nekādas vajadzības mērīt benz-pirēnu šprotēs. Varbūt Latvijas vadošie politiķi tā arī domā, taču saskaņā ar Kremļa loģiku un pielietoto pārbaudīto taktiku – jo pretimnākošāka ir kāda valsts, jo tai jākļūst vēl “konstruktīvākai”. (Vienkāršākais veids, kā panākt Latvijas eksportētās produkcijas atbilstību kaimiņu standartiem, šķiet, būtu “Vienotās Krievijas” sadarbības partneru ņemšana valdībā…) Un šogad notiks Saeimas vēlēšanas, bet nākamgad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kas vairāk vai mazāk nodarbosies ar ES Austrumu partnerību. Tāpēc nenāk par sliktu, ja arī Rīga saņem mazu brīdinošu signālu.

No Latvijas viedokļa raugoties, tas varbūt izskatās kā netaisnība, taču nebija arī gluži neparedzami apstākļos, kad Latvijas pārtikas ražojumu eksports uz Krieviju pieaug un proporcionāli pieaug Krievijas iespējas izmantot tirdzniecības apgrozījumu par sviru noteiktu mērķu sasniegšanai. Kremļa attiecībās ar Baltijas valstīm nepastāv kaut kāds no politiskām interesēm atrauts ekonomisko darījumu jeb saimnieciskais līmenis. Šīs intereses ir zināmas un tiek konsekventi īstenotas. Bet to nevarētu sacīt par Rīgas politiku.