Mobilā versija
+2.1°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
25. maijs, 2017
Drukāt

Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds (10)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) rīkotajā diskusijā “Dari!” atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

“Mums ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru ir absurdi,” uzsvēra Šadurskis.

Pēc izglītības un zinātnes ministra domām Latvijā kopumā būtu jābūt sešām līdz septiņām augstskolām.

Viņš norādīja uz grūtībām Latvijā veikt reformas augstākajā izglītībā, kā piemēru minot problēmas ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu Latvijas Universitātei.

“Jebkurš solis uz konsolidāciju augstākajā izglītībā ir grūts, sevišķi, ja atceramies mēģinājumu reorganizēt vienu augstskolu,” piebilda ministrs.

Šadurskis pauda pārliecību, ka augstskolām nepieciešams vairāk sadarboties, kā arī jāveicina starptautiskā sadarbība. Savukārt, runājot par investīcijām augstākajā izglītībā un pētniecībā, izglītības un zinātnes ministrs ir pārliecināts, ka līdzekļi jāiegulda tajās jomās, kurās Latvija ir unikāla.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps pauda pārliecību, ka Latvijai piemērots augstskolu skaits būtu astoņas. Tāpat Zeps norādīja, ka visas augstskolas būtu jāpakļauj vienai ministrijai, nevis vairākām, kā tas ir patlaban.

Zeps aicināja atcelt valdības apņemšanos neveikt augstskolu konsolidāciju līdz 2020.gadam, turpretī Šadurskis ironizēja, ka tas nebūtu iespējams, jo viņš šo solījumu ir “parakstījis ar savām asinīm”.

Pēc Zepa domām, jānodrošina arī ciešāka sasaiste starp vidējo un augstāko izglītību, jo patlaban vidējā izglītība nenodrošina pietiekamas zināšanas, lai sāktu studijas augstskolā. RTU pārstāvis piebilda, ka vidējā izglītībā nepieciešams uzlabot zināšanu līmeni tādās jomās kā fizika, ķīmija un inženierzinātnes.

Jau ziņots, ka ĀIPL pozīcijas uzmetumā par nostāju attiecībā uz augstākās izglītības politiku pirms rītdienas tikšanās ar valdības pārstāvjiem uzsvērts, ka Latvijā būtu nepieciešams sākt jaunu posmu Latvijas izglītības sistēmas modernizācijā.

ĀIPL lielākās bažas joprojām saistītas ar darbaspēka pieejamību Latvijā, un tādējādi arī ilgtermiņa mērķi nav mainījušies. Lai sasniegtu mērķus, padome ierosina sākt jaunu posmu Latvijas izglītības sistēmas modernizācijā, izmantojot jau izveidoto darba grupu, kurā apvienojušies labākie speciālisti pārmaiņu vadībā un izglītības jomā. Padome aicina Latvijas augstākā līmeņa amatpersonas formulēt savu redzējumu par izglītības sistēmu kopumā, jo tam ir būtiska nozīme, lai varētu īstenot nepieciešamās pārmaiņas un uzlabojumus.

Padomē skaidroja, ka Latvijas demogrāfiskā situācija liecina par to, ka sarūkošais iedzīvotāju skaits ietekmē izglītības sistēmu – mazāk ieinteresētu studentu un pasniedzēju. Padomes ieskatā pastāv cieša saikne starp augstākās izglītības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju. Līdz ar to par Latvijas augstākās izglītības attīstības prioritāti būtu jākļūst augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sabiedrībai un zinātības apmaiņai veicināšana.

Augstākās izglītības kvalitāte, kā norādīja padomē, ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību, kas nepietiekamā finansējuma dēļ piedzīvo lejupslīdi. Tādējādi šajā ziņā augstākās izglītības iestāžu personāla vēlēšanām vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgām no latviešu valodas zināšanu līmeņa, pārliecināta padome.

Investoru padomes vērtējumā Latvijas augstākās izglītības sistēma ir pārāk sadrumstalota, par ko ik gadu liecina augošā disproporcija, proti, studentu skaits samazinās, bet augstskolu un studiju programmu skaits aug. Savukārt augstākās izglītības iestāžu sadrumstalotība noved pie resursu sadrumstalotības, nepietiekamas dalīšanās resursos un studiju programmu dublēšanās bez skaidri noteiktiem studiju mērķiem un rezultātiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Neatkrarīgi no valsts lieluma, katrai valstij ir vajadzīga medicīna, policija, armija, skolotāji, lauksaimnieki, vetārsti u.t.t. jautājums ir par to, ka mēs esam tik maz, ka nespējam šo visu nodrošināt un rezultātā tas viss ir dārgi jo ja izdala uz iedzīvotāju skaitu tas iznāk dārgāk nekā valstī, kuŗā ir vismaz 4 milj.iedzīvotāji. Ja aizvērs augstskolas, jaunieši vēl vairāk brauks prom, jo sevi interesējošu profesiju Latvijā nevarēs apgūt, tas nozīmē, ka pēc iglītības iegūšanas ārzemēs tur arī paliks vismaz 70%. Jautājums priekš kam vispār mums ir sava valsts un sava izglītība latv.valodā, grāmatas latv.valodā varbūt nevajag, dārgi.

  2. EU, pridurski, vai izglītība arī jau kļuvusi par absurdu?

  3. Absurds ir totālā konsolidācija-sākot no cukurfabrikām un pensijām un beidzot ar skolām un slimnīcām!

  4. respekts ministram

  5. Liela ministrija un mazs augstskolu skaits!

  6. Vai ierēdņu skaits ministrijās,tajā skaitā IZM,pie tik liela iedzīvotāju skaita,nav par mazu?

  7. Tikai ierēdņu ministrijās,tajā skaitā IZM joprojām ir par maz!
    Skat.”Neskatoties uz Straujumas ierosinājumu,arī IZM ierēdņu skaitu nesamazinās”,TVNET,2014.gada 28.novembris.

  8. “Tik pat”–> “tikpat”!

  9. “Brīvais tirgus” absurds?! Tagad, ko, “brīvā tirgus” ieviesēji atsāks valsts centralizēto plānošanu u.c. komand-ekonomikas metodes pielietot?

    • nevis atsāks, bet, jau iet vaļā pilnā sparā !
      No briselēm, jo vietējie vagariņi ir debili reptiļi – visu, kas kustas grābj sev…

Draugiem Facebook Twitter Google+