Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. oktobris, 2015
Drukāt

“Lielais dzintars” Liepājā sāk mirdzēt (1)

Publicitātes (Aigara Prūša) fotoPublicitātes (Aigara Prūša) foto

Arī izcilajiem viesmāksliniekiem – Berlīnes filharmonijas orķestra stīgu instrumentu kvinteta jaunizveidotajam sastāvam – muzicēšana nule atklātajā koncertzālē bija ugunskristības.

Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzāles atklāšanas trīs koncertu sērijā par māksliniecisko kulmināciju var uzlūkot Berlīnes filharmonijas orķestra stīgu instrumentu kvinteta mūziķu koncertu aizvakar, 18. oktobrī.

Taču, arī atskatoties uz diviem iepriekšējiem pašmāju mūziķu koncertiem, jāsecina, ka koncertzāle ar labu akustiku un mūsdienīgu dizainu Liepājā ir nepieciešamība. Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) mākslinieku sniegums ir tā vērts, lai uzstātos līdzvērtīgos apstākļos. Un arī viņu topošā maiņa – Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņi savu pedagogu vadībā – godam pelnījuši iespēju uzstāties pāragri mūžībā aizgājušā LSO mākslinieka Dzintara Jurgelaiša vārdā nosauktajā kamerzālē.

Pirmā kamerzāli mūzikas skaņās iedzīvināja LSO koncertmeistare Ilze Zariņa. 17. oktobra koncertā viņa atskaņoja Johana Sebastiana Baha mūziku – četras daļas no partitas Nr. 2 re minorā vijolei solo. Vijolnieces tembrāli bagātīgais un niansētais sniegums apvienojumā ar lasījuma precizitāti un domas skaidrību uzturēja neatslābstošu muzikālo spriegumu. Sekojošais LSO mākslinieču izveidotā stīgu kvarteta (Līga Baltābola – I vijole, Ginta Alžāne – II vijole, Karlīna Īvāne – alts, Dina Puķīte – čells) skanējums bija sievišķīgi koķetāks, ar teicamu ansambļa izjūtu. Ludviga van Bēthovena stīgu kvartets Nr. 1 Fa mažorā izskanēja ar zināmu devu romantiskas jūsmas, taču emocionāli plastiski. Koncerta otrajā daļā savu sniegumu rādīja LSO pūšamo instrumentu grupas mākslinieki kolektīva mākslinieciskā vadītāja diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā. Diskutējams ir jautājums, vai kamermūzikas koncertā bija nepieciešamība iekļaut Riharda Štrausa serenādi pūšaminstrumentiem Mi bemola mažorā. Grupas sastāvs tomēr ir liels, un skaņas intensitāte, muzicējot tutti forte, konkrētajā telpā šķita pārmēru blīva. Taču, visticamāk, mūziķi vēl eksperimentēs un laika gaitā atradīs kamerzālei piemērotākos risinājumus. Koncerts izskanēja ar Antonīna Dvoržāka serenādi pūšaminstrumentiem, čellam un kontrabasam re minorā, apliecinot – pašreiz gan LSO kolektīva, gan diriģenta stiprā puse ir romantiskā mūzika, kur abpusēji ir vispārliecinošākā sajūta un savstarpējā sapratne.

A. Dvoržāka mūzika bija kulminatīvais punkts arī izcilo viesmākslinieku – Berlīnes filharmonijas orķestra stīgu instrumentu kvinteta – koncertā svētdienas vakarā. Latviešu kontrabasists Gunārs Upatnieks atzina, ka jaunizveidotajam sastāvam muzicēšana nule atklātajā koncertzālē ir ugunskristības. Līdzās viņam kolektīvā ir arī vijolnieki Luiss Filipe Koeljo no Brazīlijas un Marlēne Ito no Japānas, altists Hoakins Rikelme Garsija no Spānijas un čellists Andrejs Jonucs Jonice no Rumānijas. Mūziķu tehniskā virtuozitāte neprasa komentārus. Īpašu baudījumu gados jaunie mākslinieki klausītājiem sniedza tieši ar savu degsmi, aizrautību un pašatdevi, kas apvienojās ar augstākā līmeņa profesionalitāti, interpretu izcilību vislabāk apliecinot Stīgu kvinteta Sol mažorā liriskajās epizodēs. Līdzīgus komentārus var izteikt par Džordža Onslova komponētā Stīgu kvinteta mi minorā interpretāciju. Savukārt Volfganga Amadeja Mocarta Divertismenta Fa mažorā un Adadžio un fūgas do minorā skanējumā atklājās Šveices pulksteņa mehānisma precizitātes cienīgā sadarbība mūziķu starpā.

Domājams, iesaistīšanās tik nozīmīgā notikumā kā jaunas koncertzāles atklāšana un iespēja klausīties pasaules mēroga māksliniekus dos savu artavu arī E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņu izaugsmē. Jauniešu sniegums nelika sarkt viņu vecākiem un pedagogiem. Protams, perfektā akustika atklāja arī punktus, kur nepieciešams ieguldīt vairāk spēka un darba, lai sniegums uzlabotos. Tomēr kopumā iespaids pēc jaunās paaudzes koncerta vērtējams kā visnotaļ pozitīvs. Izceļams arī fakts, ka vienīgās latviešu autoru kompozīcijas izskanēja tieši skolēnu sniegumā. Latviešu komponistu darbi skanēs lielās zāles atklāšanas koncertā. Tomēr neatbildēts paliek jautājums – varbūt tik nozīmīgā reizē vajadzēja pievērst lielāku uzmanību pašmāju kamermūzikas dārgumiem? Varbūt tāpēc jauno ģitāristu pedagoga un mūziķa Māra Kupča veidotā tautasdziesmu svīta izpelnījās lielu publikas atsaucību, rādot, ka klausītājiem tas liekas svarīgi. Vēl koncertā skanēja arī Jāzepa Vītola solo dziesma “Aizver actiņas un smaidi” Mārītes Lazdānes sniegumā. Koncertmeistars Roberts Šamanskis pedagoģes Daigas Hiršsones vadībā parādīja sevi arī kā perspektīvu solo mākslinieku. Vēl no jauniešu snieguma īpaši varētu izcelt koka pūšaminstrumentu trio pārdomāto sniegumu. Jaunās mākslinieces Madaru Ozoliņu, Elīzu Vīksni un Montu Norkusi māca skolotājs Uldis Locenieks. Stīgu kvartets (Jānis Baltābols, Dace Bukša, Dace Ruperte un Krišjānis Gaiķis) skolotājas L. Baltābolas vadībā īpaši izcēlās ar mūziķiem tik nepieciešamo azartu un degsmi, kā to apliecināja viņu daudz pieredzējušākie kolēģi no Berlīnes.

Rezumējot mūziķu un klausītāju iespaidus par jauno koncertzāli, jāsecina, ka akustika tajā ir laba. Mūziķiem jāpierod pie jaunajām un daudzveidīgajām iespējām, ko sniedz šī telpa. Klausītājiem jārēķinās – lai arī dzirdamība zālē laba, par redzamību nevar teikt to pašu. Pēdējās rindās sēdošajiem pārsvarā būs jāsamierinās tikai ar audiālu baudījumu. Iespējams, klausītājiem ērtākās pozīcijas meklējamas balkonā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Precizējums, “LSO mākslinieču izveidotajā stīgu kvartetā” altu spēlēja brīnišķīgā Zane Dziesma 🙂

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+