Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. jūlijs, 2015
Drukāt

Anda Līce: Iezogas aizdomas, vai latviešu valoda pamazām nekļūst par svešvalodu (23)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Šopavasar, braucot autobusā, dzirdēju priecīgu telefonsarunu, kura tomēr rosināja uz ne visai priecīgām pārdomām. Kādam ģimenes lolojumam tagad visi ceļi esot vaļā, jo eksāmenu sesijā angļu valodā saņemta atzīme 10, bet latviešu valodā gan tikai – 6. Dzirdot, kā pašmāju popmūzikas izpildītāji uzskata gandrīz vai par apkaunojumu dziedāt latviski, manī iezogas nelāgas aizdomas, vai tikai valodas nav apmainījušās vietām un tieši latviešu valoda pamazām nekļūst par svešvalodu. Nacionālās piederības eksāmens mums katram tikai tagad tā pa īstam ir sācies. Jautājums, vai mēs tam esam gatavi, vairs nav retorisks, bet gan dziļi personisks – šis eksāmens ir visa mūža garumā. Daudzi tajā izkrīt un pēc laika kārto atkārtoti. Man palicis prātā pirms daudziem gadiem latviešu vasaras nometnē Austrālijā uz kāda dalībnieka krekliņa rakstītais: “Bez savas valodas tu esi s…” Vienkārši un skaidri. Ja grib smalkāk, var teikt: “Kā niedra būsi svešā malā tur, ko mazais vējiņš iespēj samaitāt.”


Tas vējiņš šodien vairs nav nekāds mazais – mūs loka un pluina no visām četrām debesu pusēm. Es aizvien esmu apbrīnojusi Latvijas zemnieku sīkstumu. Pēc visiem pret viņiem veiktajām iznīcinošām prasībām, lēmumiem un draudiem viņi joprojām turas pie zemes. Redzot, kas pēdējos divdesmit gados ir noticis laukos, nākas atzīt – laukus kā dzīves un saimniekošanas vidi iznīcina gan sociālisms, gan kapitālisms, tikai katrs savā veidā. Tā kā saknes turas dziļi zemē, to izdarīt nemaz nav tik viegli. “Sīksti, maitas!” pukojas ar globalizācijas ideju apdauzītie Briseles un Rīgas ierēdņi un skrūves piegriež vēl vairāk. Savā labi apmaksātajā tuvredzībā viņi nesaprot – koku, cilvēku, tautu un maizes sakņu vieta ir un vienmēr būs zeme. Zemes aicinājums ir kaut kas gluži iracionāls un neticami stiprs. Kā snaudošais pumpurs.

Labi, ka vismaz vasaru daudzi pilsētnieki ir gatavi pavadīt laukos. Pilsēta nespēj dot tik vienreizēju sevis un dabas izzināšanas iespēju. Tāda padzīvošana bez apgrūtinošajiem zemes darbiem un noņemšanās ar mājlopiem var gan radīt maldīgu priekšstatu, ka laukos viss nāk bez sviedriem. Vasarnieku jūsmu krietni vien noplacina rudens un ziema, un viņu lielākā daļa izvēlas saņemt nevis pilnu lauku dzīves komplektu, bet tikai daļu. Tomēr pat pilsētnieki ir pamanījuši dažas dīvainības, piemēram, zemes izniekošanu, biogāzi ražojot no lauksaimniecības kultūrām, kamēr visi grāvji aizaug ar krūmiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. paldies par šiem stiprajiem un nozīmīgajiem vārdiem

  2. Latviešu valodas skolotājiem jāpalielina algas, jāprēmē par labu mācīšanu. Tad arī krievu skolās tiks labi mācīta latviešu valoda, jo būs konkurence skolotāju vidū,

  3. Viss notiek kā kāršu spēlē. Viegli esi ielaidies mīnusos, bet izķepuroties ārā ir ļoti grūti.

  4. Lai draudzētos ar valodu tā ir jāmīl. Un iemīlēt var tikai to, kas skaists. Man dzīvē palaimējās – man bija 14 gadu, kad absolūti krieviski/kriminogēnā vidē atrodoties izdzirdēju puisi runājam Latviski. Nē, viņš nerunāja, viņš baudīja valodas skanējumu…
    Kopš tās dienas cenšos runāt latviski. Skaisti runāt. Jau 40 gadus cenšos…

  5. Krievu valodas dominēšana nez kāpēc visus uztrauc mazāk.

  6. ari pamatstudijas semināri kārtojami un kolukviji skriena tipa uz eiropu

  7. ko gribēt ka promocijas darbi un publikācijas jāraksta angliski viss skaisti bet tautai jaunie zinātnes atklājumi nokuseti

  8. Ne savu ne svešu valodu zinam…

  9. Par tiem mūsu popmuzikas dziedātājiem…Klausoties viņos,nevar saprast,smieties vai raudāt.Nepietiek,ka viņi paši savā zemē ,saviem klausītājiem dzied angliski,viņi arī dziesmu/”hītu,singlu”/tekstus sacer angļu valodā.Un kurš no viņiem ir pazīstams angļvalodīgajā pasaulē?Pazīstami ir tikai mūsu operdziedātāji,kuri strādā ārzemēs un dzied itāliski vai kādā citā valodā.Popmuzikas dziedātāji izklausās smieklīgi,kā tā latvju jaunkundze pirms simt gadiem,laukos dabūjusi ar grābekli pa pieri,nicinoši noteica:'”Was ist das par skrībelskrābel?Bet otrreiz uzkāpusi grābeklim-Ak,tu velna grābeklis!

  10. “ar globalizācijas ideju apdauzītie Briseles un Rīgas ierēdņi” ::))::))

  11. Viss ir vienkārši:) Latviešiem Latvijā jārunā latviski. Izņēmums var būt tūristi, ne – tie tūristi, kas aizkavējušies desmitgadēm… Politiķiem jārada juridiski komfortabli apstākļi latviešu valodai. Un viss:)

  12. Kalpa zēns PEKSISS Atbildēt

    Lai cik tas nebūtu bēdīgi,kundzei ir taisnība.Vecais STEBERE Meirovic to ik vien atkārtoja TIKAI TĀ
    nedariet EEIROPA jūs nesapratīs,tā nav demokrātija ja jūs neļaujat čurāt un kakāt sev virsū.Tagat
    visa pasaule čura,kakā Latviešiem virsū un tomēr vēl nav labi.

  13. Lai nu atbrauc uz Angliju, vai deres ta anglu valoda, ko maca Latvija.

  14. “Es šaubos vai šodien kaut var mainīt! Vilciens ir aizgājis.” tā Jānis.
    ————————–
    Ja arī gribētu kaut mainīt aizstāvot valsts valodu, tad ir jautājums, kas būs tas spēks kas to mainīs. Vai tie no vienotības partijas, vai no ZZS un mazajām partijā, par Ušakova partiju nemaz nerunājot. NA gribētu veicināt valsts valodas nostiprināšanu, bet viņi ir mazākumā.

    • Un mēs par to parūpēsimies, lai arī turpmāk NA paliktu mazākumā un netraucētu mums nerunāt latviski. Tā turēt Prezidenti, ministri, žurnālisti un arī mazspējīgie estrādes spīdekļ Neļausim arī imigrantiem mācīties latviešu valodu. Kā tad mēs paši varēsim izrādīt savas lingvistiskās spējas runāt visās valodās ar Madonas vai čangaliešu akcentu ?

  15. Cienījamā Anda Līce! MAn aizdomas par latviešu valodas apzinātu degradāciju radās pēc pieņemtā ta laika prezidentes VVF, kad viņa apstiprināja jauno valodas likumu. Īsāk runājot, latviešu valodas lietojumu Latvijas valstī nosaka firmu un komecsabiedrību saimnieki. Ja vini nav ieintresēti aizstāvēt valsts valodu, likums viniem to ļauj. Tāpēc nav jābrīnās ka latviešu valoda Latvijas valstī tiek izspiesta no aprites. Zem multikulturālisma, nacminoritāšu un cilvēktiesību maskas ļoti veiksmīgi tas tiek realizēts. Es šaubos vai šodien kaut var mainīt! Vilciens ir aizgājis.

  16. Jāsaka paldies pelēkiem baroniem,kas izkalpināja latviešu zemnieku daudzbērnu ģimenes ,mācītājiem kas no kanceles ļaudīm atgādināja 10 Dieva baušļus un to kas ir grēks ,tad cilvēki nezināja ko nozīmē demogrāfiskā katastrofa ko tagad piesauc uz katra stūra.
    Bezizmēra demokrātija mums devusi sākumā islama,tagad Putina apjūsmotāju ,komponistu imantu Kalniņu,kas tagad kaunās no imantdienām .Viņam seko garš līdzīgo saraksts kā ,,politologs,, kremlim einārs grudiņš ,,politologs,, rietumiem nils muižnieks,visādas kažokas ,kehres,viņķeles,basketbolists proziņģis u.t.t.

  17. Tas jau ir noticis. Brīdī, kad valodnieki, ierēdņi, kultūras ļaudis un arī visi pārējie vairs nejūt, ka svešvārdi aizstāj latviešu vārdus, valoda mirst! Ja vienigā darbība, ko esam spējīgi veikt, ir cīņa pret slikto, riebīgo, nīsto krievu valodu, tad vissir beidzies. Pamēģiniet vienu rakstiņu tā vienkārši nepiedomājot uzrakstīt lietojot tikai latviešu valodas vārdus! Noklausieties jebkuru radio, televīzijas raidijumu, saskaitiet cik daudz būs svešvārdi, kuriem ir iespējams atrast latvisku tulkojumu! Latviešu valodā vienai lietai, darbībai, parādībai, norisei var atrast vairākus līdzvērtīgus vārdus. “Bagātajā” angļu valodā ar vienu vārdu var apzīmēt daudz dažādas lietas, darbības, parādības.Mūsu valoda jau sen iet pa skuju taku. Lai Dievs dod, ka es kļūdos!

  18. Cik var atgādināt,”jo tumšāka tauta, jo vairāk tai ļaunu priekšnojautu”?

  19. tagad jebkurš bērns prot saspaidīt telefonu, bet kurš prot uztaisī prievīti? Skumji, bet tauta iet bojā.

  20. …. un tautas valoda, ja to par valodu var saukt, vēl mēģina ķepuroties un cīnīties pret iznīcību, jau sen ir tikai latviešu valodas žargons, ne latviešu valoda. Prieks par tiem/tām, kas to vēl atceras un lieto.

  21. Gandrīz vai skumja atziņa, taču jāpiekrīt Līces kundzei.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+