Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. februāris, 2015
Drukāt

“Lielais Kristaps” – karavīram! Saruna ar Ziedoni Ločmeli (9)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
Uzziņai

Ziedonis Ločmelis

dzimis 1961. gada 29. maijā Aucē,

beidzis Višķu lauksaimniecības tehnikumu,

pēc dienesta padomju armijā un kara Afganistānā strādājis milicijā,

bijis virsseržants Latvijas bruņotajos spēkos,

piedalījies misijās Afganistānā un Irākā,

filmējies vairāk nekā 40 filmās,

jaunsargu vadītājs,

precējies, divas meitas, divi mazbērni.

Zāle priekā nošalcās, kad Nacionālā filmu festivāla apbalvošanas ceremonijā saņemt “Lielā Kristapa” balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā vingrā solī devās Ziedonis Ločmelis. Viņš ir bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks. Vairākums kinematogrāfistu viņu pazīst gadiem, jo Ziedonis ir piedalījies vairāk nekā 40 latviešu un ārzemju spēlfilmās, bijis dublants, kaskadieris, militārais konsultants un aktieris. Un, lūk, balva par virsseržanta lomu Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa spēlfilmā “Džimlai rūdi rallallā”. Bet tas vēl nav viss. Ziedonis Ločmelis arī raksta un martā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums “Droši kā tankā”. Ziedonis ir šā darba idejas autors, lugu sarakstījusi Lelde Stumbre, režisors – Mihails Gruzdovs. Bet tēvzemes mīlestību un militāro pieredzi Ziedonis Ločmelis ieaudzina Garkalnes un Upesciema novada jaunsargos. Kā rodas tādi droši un patriotiski vīri? Dažas dzīves epizodes.

No šūpolēm eglītēm pāri

Esmu dzimis un audzis Bēnē, skolā sāku iet Bēnē, pēc tam Apguldē. Kopš mazotnes darīju visādas trakas lietas. Ar lietussargu lēcu no šķūnīša jumta lejā. Ar māsu palagus sējām, no tiem taisījām izpletņus. Tēvs mūs bāra, bet man tas viss ļoti patika. Pie skolas bija šūpoles bez atdures, kad tiki līdz kādam punktam, tās griezās otrādi. Tas skaitījās baigi stilīgi, ja tu tā varēji izdarīt. Otrs variants bija – šūpoties, cik augstu vari, un tad lēkt ārā. Tur bija tādas eglītes, un mēs no šūpolēm lēcām tām pāri. Vecātēva šķūnī bija sakrauts siens, apakšā vecais, augšā – metrus trīs jaunais. Un mēs metām salto no augšas lejā. Reiz nokritu uz muguras, elpa ciet, guļu un blisinu acis. Vecaistēvs man sita pa muguru, kamēr atdabūju elpu. Lēca jau arī kaimiņu puikas un māsīca Indra. Viņa tagad ir Auces skolas direktore, bet bērnībā bija trakulīga meitene.

Vēl man kopš bērnības patīk kalt. Mans otrs vecaistēvs Ādolfs Bulšs bija kalējs, interesanta personība. Pirmajā pasaules karā viņš bija cara armijā. Nokļuva gūstā un pēc tam divus gadus kājām nāca mājās. Es no skolas negāju vis uz mājām, bet pie viņa uz smēdi. Tā es tur sāku. Jau tolaik man ļoti patika taisīt nažus. Man bija kādi septiņi gadi, kad no naglas izkalu nazi. Vecaistēvs iemācīja, kā var strīpainu naža rokturi uztaisīt. Sagriež dažādu krāsu plastmasas, izurbj caurumu, samauc virsū, ar acetonu salīmē kopā, galu atkniedē, pēc tam noslīpē un sanāk strīpains rokturītis. Saskatījos multfilmas par Maugli, viņam ap kaklu saitītē nazis karājās. Es arī tādu nēsāju, tik lielu kā pildspalvu, bet nazis bija paša taisīts un bija liels prieks par to. Kādas četras vasaras ar kaimiņu puikām basām kājām dzīvojām pa mežu. Tā bija indiāņu epopeja. Sabūvējām būdas gan kokos, gan uz zemes, braucām ar laivām pa purvu, mums bija ciltis un savā starpā karojām. Biju izlasījis visas pieejamās grāmatas par indiāņiem, gāju uz visām filmām par indiāņiem, galvā man bija kaut kas sagriezies, domāju – mēs esam indiāņi. Vēl man patika klausīties stāstus par karu. Mana vectēva brālis Andrejs Ločmelis bija strēlniekos Ložmetējkalnā. Manā bērnībā viņš dzīvoja Saldus rajonā un, vecs onkulis būdams, karā kontuzēts, brauca pie mums uz Bēni ciemos. Sirmā galva kratījās, kad viņš spēlēja ermoņikas un pēc tam stāstīja, kā strēlniekos aizgājis. Sastrīdējies ar savu iecerēto un pateicis – eju sist vāciešus! Nopelnīja “Jura Krustu”. Vāciešiem no bunkura nozaguši taupības krāsniņu, jo esot bijis stiprs sals. Manā dzimtā ir daudz karavīru. Lestenē uz sienas ir kādi astoņi Ločmeļi – man tālāka vai tuvāka rada. Manu tēvu leģionā neiesauca, jo bija par jaunu, un pēc kara krievu armijā neņēma, jo bija lauzis kāju. Viņš bija zemnieks, ara, sēja, lopus turēja. Strādāja Bēnē autorūpnīcā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. lūk, īsts vecis!

  2. “ES!!!”

    Informatīvais karš. Vai neesi par to vēl dzirdējis? Tad palasi (!!!) un informē apkārtējos.

    Un arī pārējiem, kas nesaprot, no kurienes rodas dīvainie komentāri, rosinu to darīt.

    Izglītosimies!

  3. Šis “ZOĻĻUKS” vienīgi stāsta savu dzīves gājumu! Viņam būs TIKAI 54 gadi!!! TIKAI!!! Ko teikt citiem? NESAPROTU, KĀPĒC atrodas ļaudis, KURI visur “iemet” pa savai DARVAS KAROTEI!? KĀPĒC VIENKĀRŠI NEVAR IZLASIT CILVĒKA DOMAS , PIEDZĪVOTO, ATZIŅAS, ATMIŅAS??? KĀPĒC VISS IR STULBI JĀKOMENTĒ, JĀIZVĒTĪ PĒC SAVA PRĀTA, JĀIZŅIRDZ??? KAS KAIŠ, KO???

  4. ak,tu debess,cik viņš šķiet vīrišķīgs ir…es ar ņemtu šo.

  5. Tie, “netaisnīgi apbižoti” OMONA puiši, līdz šim laikam pa visu pasauli stāsta, kā varētu sadot latviešiem “pa biksēm” ja nebūtu gļāvi ģenerāļi. Tā kā, ja grib laist asaras par tiem varoņiem, lai griežās pie Šurika Nevzorova. Tas gan jau kādu baiku sacerēs. Afganā un Irakā karš bijis lai nedotu krievam izplatīties Tuvajos austrumos – to nekādīgi nedrīkst pieļaut. Dabīgi, ka karš ir bijis muļķīgs, bet ko lai dara – cīņas nekad nav pārāk taisnīgas. Visstaisnīgāk ir šancēt ar arkli. Taisnīgus, atbrīvošanas karus visa mūža garumā karojusi tikai Krievija. Vecais sollis tomēr ir gudrs, proti, ne no kā neseko kurā viņš pusē.

    • ” Taisnīgus, atbrīvošanas karus visa mūža garumā karojusi tikai Krievija.”
      – – – – – – – – – – – – –
      Kad tiks atbrīvoti baškīri, balkāri, burjati, čečeņi, inguši, dagestānieši, čuvaši, kabardieši, kalmiki, karēlieši, čerkesi, jakuti, mari, mordovieši, osetieši, tatāri un udmurti?

      • Es jau to patecu kā joku, Imi. Šodien mēs atkal redzam, kā krievs veic taisnīgu un lietderīgu atbrīvošanas karu. Nežēlīgi un nemākulīgi, spļaujot virsū visiem principiem. Galvenā doma ir tā, ka, ja runā par tādām lietām, tās ir jāapskata no visām pusēm. Bet pēdēja laikā mūsu LA ir pārversusies par D.Kiseļova stūdijas filiālu. Mums nevajag neko pārstāstīt no tās, paši tiksim galā. Sāk jau izmantot latviešus cīņā ar latviešiem un šis zoļļuks laipni tam kalpo.

  6. Miss, ja tev tik traki prasās, varu piedāvāt mežonīgo seksu bez precēšanos.

  7. aaaa, kā man viņš patīk! Esmu 20 g. jaunāka, bet uzreiz precētu viņu! :*

Draugiem Facebook Twitter Google+