Vijolniece Daļa Dedinskaite un čellists Gļebs Pišņaks.
Vijolniece Daļa Dedinskaite un čellists Gļebs Pišņaks.
Publicitātes foto

Lielajā Ģildē notiks romantiskākākais rudens kamermūzikas koncerts “Eiropas romantiķi” 0

3. oktobrī koncertzālē Lielā Ģilde ar šī rudens romantiskāko koncertu uzstāsies izcilākie jaunās paaudzes kamermūzikas interpreti no Austrijas, Lietuvas un Krievijas. Viņu izpildījumā baudīsim skaistākās Franča Šūberta, Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Roberta Šūmaņa, Kamila Sensānsa, Gustava Mālera un citu izcilu Eiropas romantisko komponistu meistardarbus.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Koncertā “Eiropas romantiķi”, pirmo reizi Latvijā – uzstāsies izcilākie jaunās paaudzes kamermūzikas interpreti no Austrijas, Lietuvas un Krievijas. Pēc vairāku gadu muzicēšanas Eiropas vadošajās koncertzālēs, kopīgā kamermūzikas projektā apvienojušies tādi izcili mūziķi kā austriešu vijolnieks Johanness Fleišmans, krievu pianiste Magda Amara, soprāna balss īpašniece Egle Strumskīte, Vīnē dzīvojošā vijolniece Daļa Dedinskaite un čellists Gļebs Pišņaks.

Viņu izpildījumā koncertā Rīgā dzirdēsim tādus romantiskus kamermūzikas skaņdarbus kā Sezāra Franka slavenāko skaņdarbu Sonāte vijolei un klavierēm La mažorā (1886), kas komponēts kā kāzu veltījums slavenajam vijolniekam Eiženam Izaī un šīs sonātes melodiskums jau otro gadsimtu priecē klausītājus visā pasaulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt franču romantiskās mūzikas burvja Kamila Sensānsa daiļradei raksturīgs spilgts artistiskums un ekstraverti žesti, kuri ideāli iederas koncertskaņdarbos solistiem ar orķestri. Viņa skaņdarbs Introdukcija un Rondo Capriccioso la minorā, op.28 (1863) komponēti kā veltījums izcilajam spāņu vijolniekam Pablo Sarasatem. Skaņdarbā lieliski atklājas divas Sensānsa talanta brīnišķīgākās iezīmes: eleganto, dziedošo introdukcijas izteiksmību līdzsvaro virtuozie un žilbinošie rondo elementi.

Austriešu komponista Franča Šūberta skaņdarbs Impromts D.899 Nr.3 Sol bemol mažorā (1827) ir trešais no astoņu impromptu cikla un viens no visu laiku liriskākajiem klaviermūzikas šedevriem un Šūberta izcilā melodiķa talanta kārtējais pierādījums – melodijas bezgalīgā līnija harmonisko trijskaņu pavadījumā plūst mierīgi un nesatricināmi kā Donavas ūdeņi.

Līdzās šiem skaņdarbiem, koncertā baudīsim arī Roberta Šūmaņa, Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Riharda Štrausa un Gustava Mālera romatiskākos skaņdarbus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.