Kultūra
Mūzika

Lielajā ģildē – Šnitke, Čaikovskis un Fedosejevs0

Publicitātes foto

Lielajā ģildē 24. aprīlī izskanēs koncerts “Šnitke, Čaikovskis un Fedosejevs”. Kaislību vajātais Čaikovskis un svētais grēcinieks Šnitke – 19. gadsimta romantiķis un 20. gadsimta postmodernists.

Koncertā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Šnitkes pirmo “Concerto grosso”. Tā ir alūzija par baroka laikmeta mūziku, un te ir ko solistiem patrakot un orķestrim izdelverēties, vienkop likts liriskais, ironiskais, traģiskais un rezignētais.

Savukārt no Čaikovska būs viņa Sestā simfonija, ko mēdz saukt par “Patētisko”. Tas ir Čaikovska beidzamais pabeigtais opuss, un pirmatskaņojums notika pusotru nedēļu pirms autora aiziešanas mūžībā. Interesanti, ka pirmajā skanēšanas reizē jaunā simfonija tika sveikta visai atturīgi, tikai pēc Čaikovska nāves šis darbs ieguva to slavu, kāda tam ir mūslaikos. Čaikovskim bijis prātā konkrēts simfonijas saturs, taču viņš to nevienam neatklāja. Komponista radinieku un draugu pieņēmumi liek domāt, ka simfonija varētu būt autobiogrāfiska. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad visas simfonijā iekļautās mūzikas tēmas ir hiti, šīs melodijas zina arī tie, kas no klasiskās mūzikas attāli. Sevišķi dramaturģisku efektu simfonijai piešķir spējais kontrasts starp dzīvessparā kūsājošo trešo daļu un dziļā pārdzīvojumā grimstošo ceturto jeb noslēguma daļu. Simfonijas nosaukumu “Patētiskā” ieteicis Čaikovska brālis Modests.

Diriģents Vladimirs Fedosejevs ir krievu simfoniskās diriģēšanas skolas vecmeistars, dzīva leģenda. Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Tokijas filharmonijas orķestra pirmais viesdiriģents, pastāvīgais viesdiriģents Cīrihes opernamā un Cīrihes “Tonhalle”. V. Fedosejevs augstu vērtē sadarbību ar LNSO, beidzamās sezonās orķestrim bijusi lieliska iespēja vairākkārt novērtēt Maestro nosvērtās, gudrās, fascinējošās un neaizmirstamās interpretācijas. Kritiķi vienmēr ir ievērojuši V. Fedosejeva pārsteidzošo izcilību, viņa programmu unikalitāti, jaunu kompozīciju atklājumus un oriģinālās labi pazīstamu skaņdarbu interpretācijas. Viņa lielāko panākumu vidū ir Musorgska, Čaikovska, Verdi, Berlioza, Janāčeka un Šostakoviča operu iestudējumi Vīnē, Parīzē, Milānā, Cīrihē, Brēgencā, Florencē un citur. Viņam ir arī plašs ierakstu klāsts, kas aptver Rimska-Korsakova, Rahmaņinova, Stravinska, Skrjabina, Brāmsa, Bēthovena un daudzu citu komponistu simfonijas, operas un baletus.

24. IV 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: no EUR 15 līdz 44

LA.lv