Lielajā piektdienā kristieši piemin Kristus nāves dienu 0
Šodien – Lielajā piektdienā – kristieši piemin Kristus nāves dienu un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas dienu.
Pēc Jaunās Derības, tā ir diena, kad Jēzus tika sists krustā. Kristiešiem visā pasaulē tā ir krustā sišanas notikuma atcere – laiks, kad īpašs uzsvars tiek likts uz grēksūdzi un iekšējām pārdomām. Draudzes dodas improvizētos krusta gājienos. Ticīgie šajā dienā cenšas ievērot stingru gavēni.
Baznīca šai dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Pestītāja tēls pie krusta. Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta krustā sistā kājas. Pēc tam seko svētās Komūnijas rits un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz “Kristus kapa” altāri. Šai altārī ziedos un sveču gaismā ticīgie skata Kunga Jēzus tēlu (guļošu kapā) un virs tā – monstrancē Vissvētāko Sakramentu.
Katoļi Lielajā piektdienā visā pasaulē iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.
Vispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33.gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34.gadā.
Lielajā piektdienā plkst.15 Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē vadīs Kristus Ciešanu piemiņas dievkalpojumu. Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags šodien plkst.15 vadīs Kristus nāves stundas dievkalpojumu Doma baznīcā.
Nākamā diena pēc Lielās piektdienas ir Klusā sestdiena, Klusās nedēļas klusākā diena.
