Lielajā talkā cer pulcēt desmito daļu valsts iedzīvotāju 0
Kustības “Lielā talka” vadītāja Vita Jaunzeme cer, ka šogad tiks sasniegts rekordaugsts talkas dalībnieku skaits – 200 000, bet pēc tam cilvēki vairs nebūs jāmudina uz apkārtējās vides sakopšanu un viņi darīs to paši.
Jaunzeme žurnālistiem šodien stāstīja, ka ir svarīgi panākt, lai talkā iesaistās 10% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, jo tas esot cilvēku skaits, kas “pavilks” sev līdzi arī citus iedzīvotājus un kustība vērsīsies arvien plašāka. Cilvēki tad pamanīs, ka Latvija kļūst arvien zaļāka un tīrāka, un arī paši vēlēsies dot savu ieguldījumu, kā arī viņiem pāries vēlme piemēslot apkārtni, cer Jaunzeme, savukārt, ja nebūs, kas piegružo apkārtni, tad arī nebūs jāorganizē talkas.
“Talka ir tikai instruments, lai sasniegtu mērķi,” teica Jaunzeme. Viņa atzina, ka pēdējos gadus salīdzinājumā ar talkas pirmsākumiem vairs nav vērojams liels dalībnieku skaita pieaugums. Iespējams, ka cilvēki ir nedaudz zaudējuši entuziasmu, pieļāva talkas organizētāja, tomēr joprojām saglabā cerību, ka šogad tiks sasniegts 200 000 dalībnieku skaits.
Citādi ir ar talkai pieteikto vietu skaitu – tas ar katru gadu pieaug. Ja pagājušajā gadā oficiāli bija pieteiktas 1453 talkas, šogad līdz šim jau pieteiktas vairāk nekā 1500, turklāt vēl šodien ir iespējams tās oficiāli pieteikt. Tikmēr piesārņoto vietu skaits gadu no gada turpina samazināties, lai gan joprojām to ir daudz. Jaunzeme atklāja, ka ir nepieciešams talku organizēt vienā vietā trīs gadus pēc kārtas un tikai tad šī vieta ir sakopta un tajā vairs netiek mēslots.
Uzrunājot klātesošos pie Raiņa pieminekļa, Jaunzeme pauda cerību, ka arvien vairāk cilvēku sapratīs, ka bez tīras apkārtējās vides paši nebūs veseli, bet gan kļūs arvien dumjāki un slimāki. Viņa cer, ka arvien vairāk cilvēku arī paši gribēs, lai Latvija kļūst arvien tīrāka un zaļāka. Citējot Raiņa vārdus “Pastāvēs, kas pārmainīsies”, kas ir šī gada talkas vadmotīvs, Jaunzeme uzsvēra, ka cilvēki pastāvēs tikai tad, ja mainīsies, ja mainīs sevi un vidi sev apkārt.
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Viesturs Silenieks, aicinot iesaistīties Lielajā talkā, norādīja, ka katram reizi gadā ir jāizdara kaut kas Latvijas labā un nepietiek tikai ar savas sētas sakopšanu.
Pasākuma laikā izskanēja ierosinājums izveidot Lielās talkas atkritumu muzeju, kurā varētu eksponēt populārākos atkritumus, kas atrasti talkas laikā. Uz to uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” Mārketinga direkcijas direktores vietnieks Toms Ābele jokojot atbildēja, ka “Latvijas Dzelzceļam” ir liels muzejs, kurā varētu apsvērt iespēju izvietot šādu ekspozīciju. Daloties pieredzē par iepriekšējos gados talkās savākto, viņš atklāja, ka ir vākti gan televizori un gumijas zābaki, gan grāmatas un pat radiatori. Uzņēmuma darbinieki šogad dosies palīgā arī kādreizējiem dzelzceļa darbiniekiem, tādējādi aicinot neaizmirst arī par blakus esošajiem cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība.
Latvijā Lielā talka šogad norisināsies 25.aprīlī, kad visa Latvija atkal tiks aicināta vienoties kopīgās vides sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātēs. Lielās talkas tradīcija aizsākās ar talku 2008.gada 13.septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana valstij tās 90.dzimšanas dienā. Projekta mērķis ir līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā to padarīt par tīrāko valsti pasaulē.
Pērn Lielajā talkā oficiāli pieteiktajās 1453 talkas vietās talkoja aptuveni 160 000 cilvēku, un tās laikā tika savāktas 1768 tonnas atkritumu. Lielo talku organizē biedrība “Pēdas LV”.
