Publicitātes foto

Lielajām aviokompānijām “Air Baltic” neinteresē 4

Iespējams, kārtējā izgāšanās – tā īsumā varētu raksturot atkārtoto “Air Baltic Corporation” stratēģiskā investora meklēšanas procesu. Iepriekš kompānijai kā stratēģisko investoru izdevās piesaistīt vācieti Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš pērn kompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro, tomēr par veiksmes stāstu to nekādi nosaukt nevar, jo viņš nāca ar vēlmi “Air Baltic” floti papildināt ar krievu “Sukhoi Superjet” lidmašīnām.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tagad premjers Māris Kučinskis atzinis, ka starp palikušajiem sarunu partneriem nav nevienas globālās aviokompānijas, jo ar tām sarunas beigušās neveiksmīgi. Tā vietā esot kāds investīciju fonds. Taču investīciju fondu par stratēģisku investoru nosaukt grūti – investīciju fondi lielākoties reformē uzņēmumus, cenšoties audzēt to vērtību un vēlāk pārdot. Šāds variants varbūt nav pretrunā ar Latvijas puses vēlmi strādāt ilgtermiņā, taču noteikti nepalīdzēs “Air Baltic” paplašināt ģeogrāfiju, palielināt maršrutu skaitu, būtiski pieaudzēt pasažieru plūsmu.

Jāpaliek nacionālai lidsabiedrībai

Zīmīgi, ka vēl pavisam nesen Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norādīja, ka sarunas veiktas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tas nozīmē, ka “Air Baltic”, kas šobrīd ir gana veiksmīgs un zaudējumus nenesošs uzņēmums, lielajiem spēlmaņiem nav interesants. Tikmēr tādas grūtībās nonākušas lidsabiedrības kā Itālijas “Alitalia” un Vācijas “Air Berlin”, kuras gadiem cietušas zaudējumus un ir lielos parādos, spēj piesaistīt dažādu lielo aviokompāniju interesi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lidostas “Rīga” padomes loceklis un transporta nozares pārzinātājs Tālis Linkaits man sacīja, ka globālo kompāniju intereses neesamība ir bēdīga. “Manuprāt, “Air Baltic” ir sava noteikta niša, kas varētu būt interesanta, piemēram, “AirFrance-KLM” vai “British Airways” grupai. Varbūt šoreiz izvēlēts nepareizais laiks, kad meklēt investoru, jo tas sakrīt ar nenoteiktību, ko radījušas “Air Berlin” un “Alitalia”, ar kuru pārņemšanas procesiem saistītas lielās grupas. Ceru, ka pēc procesa beigām mums pastāstīs, kādi bija apstākļi, kāpēc kāds nav atlasīts vai kāds nav vēlējies piedalīties,” sacīja T. Linkaits. Tomēr viņš nestrebj karstu un neuzskata, ka investīciju fonds automātiski nozīmē sliktu darījumu.

“Pagaidām uz situāciju skatos ļoti uzmanīgi. Grūti komentēt, pirms nav atklāts šis investīciju fonds un ar kādiem nosacījumiem. Protams, kompānijai ir vajadzīgs stratēģiskais investors, kurš kompāniju vada ilgtermiņā, lai tā attīstītos un augtu. Taču investīciju fondi var būt dažādi, ar dažādiem mērķiem un īpašniekiem, tāpēc grūti teikt, vai viņu mērķis būtu nopirkt, nedaudz nopelnīt un pārdot,” sacīja transporta eksperts. Viņaprāt, darījumā vissvarīgākais faktors ir “Air Baltic” bāzes saglabāšana Rīgā, tādējādi nodrošinot Rīgas savienojamību ar Eiropu un arī ar citiem kontinentiem. Tāpat ļoti svarīgi esot saglabāt lidsabiedrības nacionālā pārvadātāja statusu, kas “Air Baltic” ļautu lidot “ārpus Eiropas atvērto debesu telpas”. “Mums ir svarīgi lidojumi gan uz NVS valstīm, gan uz Turciju, gan Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Šis ir svarīgs statuss, ko nosaka Čikāgas konvencija, kurā teikts, ka nacionālajam pārvadātājam jābūt nacionāli kontrolētam un nacionāli vadītam,” sacīja T. Linkaits.

Viens no “Air Baltic” pārdošanas nosacījumiem: lai aviokompānijas centrālais birojs un mājas lidosta paliktu Rīgā. Publicitātes foto

Valsts drīkst pārdot kontrolpaketi

Nacionālas lidsabiedrības statusu var saglabāt arī tad, ja valsts zaudē kompānijas kontrolpaketi. “Ir visādas juridiskas konstrukcijas, kā to izdarīt, un ceru, ka tajā virzienā tiek strādāts,” uzskata eksperts. Viņš norādīja, ka Eiropā ir pat pārāk daudz lidsabiedrību. “Skaidrs, ka notiek konsolidācijas, un konsolidācijas valstu robežas nepazīst. “Iberia” tagad ietilpst “British Airways” grupā, ir nosacīti vāciski runājošā “Lufthansa” grupa, un nevienā no šīm lielajām kompānijām nav valstu līdzdalība vai tā ir ļoti minimāli. Valsts līdzdalība nav priekšnoteikums, lai kompānija varētu veiksmīgi attīsties. Drīzāk tas ir traucējošs faktors, ņemot vērā, ka ES konkurences politikas nosacījumi apgrūtina iespējas valstij investēt aviokompānijā. Tāpēc arī valdības cenšas iziet no aviokompānijām,” uzsvēra T. Linkaits.

Kā iepriekš norādījis K. Ozoliņš, Latvijas pusei jāņem vērā ES regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. “Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,” skaidroja Ozoliņš. Eiropas Komisijā man norādīja, ka Eiropas Savienības valstu atbalsta noteikumi ir ļoti skaidri. “Dalībvalsts var iejaukties kompānijas darbībā, taču tikai saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem.” Proti, valsts rīcībai, ieguldot naudu, jābūt tādai pašai, kā līdzīgos apstākļos būtu rīkojies privātais investors. Tādā gadījumā šāda valsts iejaukšanās atbilstu ES valsts atbalsta noteikumiem. Taču jebkurā gadījumā dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai ikreiz, kad notiek kāda darbība, kas varētu klasificēties kā valsts atbalsts.

Reklāma
Reklāma

Potenciālais ieguldītājs līdz 3. novembrim jāpiedāvā starptautiskajam finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmumam “Lazard Freres”, bet sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai “Air Baltic” ir paredzētas līdz gada beigām, vēstījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.