Vai skolēnu vecāki atbalsta pedagogu streiku? 16
Aija (studentes, 7. un 3. klases skolēnu mamma): “Streiku neatbalstu, jo nedomāju, ka skolotāji, jo sevišķi tie, kuri strādā lielajās skolās Rīgā, visvairāk var žēloties par algām. Ko tad lai saka, piemēram, medmāsas? Uzskatu, ka lielākas algas vajadzētu vien tiem skolotājiem, kuriem ir izcili darba rezultāti. Te nav runa tikai par tiem skolotājiem, kuru skolēni gūst panākumus mācību olimpiādēs. Vajadzētu izstrādāt kritērijus, kā mērīt visu skolēnu izaugsmi. Ja tā ir, tad skolotājam jāsaņem lielāka alga vai vismaz kāda prēmija. Visiem paaugstināt algas nebūtu pareizi, jo mana un bērnu skološanās pieredze liecina, ka ne visi skolotāji ir piemēroti pedagoga darbam. Tomēr skolotāju lēmumu respektēšu un bērnus uz skolu nelaidīšu. Arī mani mazākie bērni ir pietiekami lieli, lai vieni paliktu mājās, toties studentei lekcijas būs kā ierasts. Jāsaka gan, ka no skolas tā arī neesmu saņēmusi oficiālu informāciju, ka piektdien būs streiks. Uzticos bērnu teiktajam un informācijai medijos.”
Guntars Meluškāns (audzina piecus bērnus, tostarp četrus skolēnus vecumā no 8 līdz 15 gadiem): “Pirmkārt, uzskatu, ka ikvienam ir tiesības streikot. Otrkārt, domāju, ka tad, ja, piemēram, lielveikalu kasieres aizstāvētu aktīva arodbiedrība, viņu liktenis būtu mazāk nožēlojams. Jāatzīst gan godīgi, ka ar streika prasībām neesmu iepazinies. Pēc publiski pieejamās informācijas gan izskatās, ka arī ne visi pedagogi to izdarījuši. Ir sajūta, ka vienīgais, ko streikotāji vēlas no valsts, ir “dodiet vairāk naudas un lieciet mūs mierā”. Saprotams, ka Latvijas izglītības sistēmai nepieciešamas reformas, arī sāpīgas un, iespējams, pat nežēlīgas. Ministrus, kas vēlas tām pieķerties, sistēma atgrūž, līdz ar to man atliek vien novēlēt Mārītei Seilei veselību un izturību. Ticu, ka viņa zina, ko dara. Streika dienā mani bērni paliks mājās.”
Sandra (bērnudārznieka un otrklasnieces mamma): “Neesmu iedziļinājusies skolotāju prasībās. Tikai saprotu, ka grib lielāku algu. Tādā gadījumā varu teikt, ka ar streiku viņi neko nepanāks. Pati esmu mediķe, mēs arī esam daudz protestējuši pret zemajām algām, bet neko nepanācām. Turklāt skolotājiem vismaz treknajos gados bija labas algas, bet mediķiem arī tad tās būtiski nepaaugstināja. Visvairāk nepatīk tā neskaidrība, kas valda pirmsstreika dienās. Vispirms gan skola, gan bērnudārzs ziņoja, lai bērnus neved, jo streika dienā nebūs ne mācību, ne ēdināšanas. Ataicināju mammu no laukiem, lai bērnus pieskata, bet nu saņēmām ziņu, ka pusdienas izglītības iestādēs tomēr būs, tātad bērnus būtu varējusi mājās neatstāt. Ir kolēģi, kuriem šai dienai jau apstiprināts bezalgas atvaļinājums, jo viņiem nebija citas iespējas kā pašiem palikt mājās ar bērniem, bet nu izrādās, ka būtu varējuši strādāt!”
Jānis Basevičs (divu bērnudārznieču tētis): “Kopumā prasības saprotu – skolotāji un audzinātājas vēlas lielākas algas un ir satraukti par jauno modeli, kas var novest pie atalgojuma samazinājuma tiem, kuri šobrīd pelna salīdzinoši vairāk nekā citi. Cilvēciski ļoti saprotama pozīcija. Taču piekrītu arī izglītības ministres nostājai, ka skolu uzdevums tomēr ir nodrošināt pēc iespējas labāku izglītību bērniem un skolu eksistence reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu nenodrošinās iedzīvotāju palikšanu tur. Tad labāk domāt par internātu sistēmas atjaunošanu pie reģionu centra skolām, lai bērni tiešām var saņemt atbilstošu izglītību. Ja demogrāfiskā situācija neuzlabosies, daudzas skolas laukos nāksies likvidēt. Labāk to izdarīt ātrāk un ar vienu griezienu nekā mocīties ilgi un sāpīgi. Tad samazinātos pedagogu skaits un pārējiem varētu maksāt lielāku atalgojumu. Latvijas ekonomika nevar atļauties finansēt tik plašu skolu tīklu ar tik mazu iedzīvotāju skaitu. Skolotāju streiku izjutīsim arī uz savas ādas. Abas meitas šajā dienā paliks mājās. Sieva jau ir rezervējusi brīvdienu, un, tā kā viņa strādā Izglītības un zinātnes ministrijā, priekšniecība bija pretimnākoša, apzinājās savu “neizdarību” un brīvdienu piešķīra.”
Uzziņa
Šodien notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais nozarē strādājošo streiks, kurā piedalīties pieteikušās nu jau vairāk nekā 900 izglītības un zinātnes iestāžu un vairāk nekā 24 000 tajās strādājošo.
Streikotājiem ir divas galvenās prasības:
1) palielināt finansējumu skolām un pirmsskolām pirms jaunā skolotāju algošanas modeļa ieviešanas;
2) palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
