Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. decembris, 2014
Drukāt

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, kas ir mirdzaritmija

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Tikai 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka mirdzaritmija ir sirds ritma traucējumi, kas norāda uz insulta risku, liecina biedrības „ParSirdi.lv” sadarbībā ar „Snapshots” veiktā aptauja. Kā vēstī aptaujas dati, 61% vispār nav pazīstami ar šo terminu, bet vēl 2% to asociē ar miega ritma traucējumiem vai traumatisku atmiņas zudumu.

Izrādās, ka labāk informētas par mirdzaritmiju ir sievietes – 43% dāmu pretstatā 31% kungu zina, kas ir mirdzaritmija. Aptaujas dati rāda, ka informētība pieaug, palielinoties respondentu vecumam, augstākajā grupā (55-74 gadi) sasniedzot pat 70%, kamēr jaunākajā vecuma grupā (15-24 gadi) tā ir tikai 26%.

Kā atzīst kardiologi, cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks saslimt ar insultu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi diagnosticēt mirdzaritmiju un nepieciešamības gadījumā uzsākot ārstēšanu, pirms vēl nav noticis sliktākais. Vieglākā atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums un galvas reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tādēļ ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.

Latvijas iedzīvotāju vidū, it īpaši gados jauni cilvēki biežāk sliecas domāt, ka sirds un asinsvadu tromboze ir saslimšana, kas skar tikai pensijas vecuma cilvēkus vai cilvēkus, kuri sasnieguši vismaz 30 gadu vecumu. Tā domā ceturtā daļa (23%) „ParSirdi.lv” un „Snapshots” aptaujas respondentu.

Jautāti par to, cik bieži būtu profilaktiski jāpārbauda sava veselība, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 34% uzskata, ka pie ārsta jādodas tikai tad, kad tiek novērotas veselības problēmas, bet 23% zina, ka līdzīgas saslimšanas tuvinieku vidū ir vēl papildus iemesls rūpēties par savu sirds asinsvadu veselību.

„Lai arī aptauja rāda, ka iedzīvotāji ir gana labi informēti, ka sirds un asinsvadu veselību profilaktiski būtu jāpārbauda vismaz reizi gadā (atzinuši 74% respondentu), praksē ārsti bieži saskaras ar jau ielaistām un neārstētām sirds un asinsvadu slimībām, kurām tad jau nepieciešama nopietnāka ārstēšana un iespējamas komplikācijās. Tāpēc mūsu novēlējums nākamajā gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu – vairāk rūpēties par savu veselību, atteikties no kaitīgiem ieraduma un ienest dzīvē vairāk prieku un optimismu,” tā Inese Mauriņa, biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+