Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā vairot sabiedrības uzticēšanos nevalstiskajām organizācijām (NVO)?

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda padomes locekle

Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda padomes locekle: “Lielāku uzticēšanos NVO var panākt, skaidrojot savus mērķus un piesaistot sev pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Svarīgi, lai NVO palīdzētu risināt sabiedrībai aktuālas problēmas. Ja vienas organizācijas darbība rada šaubas un aizdomas, tas var negatīvi ietekmēt uzticību visam NVO kopumā. Tādēļ jābūt aktīvam un atklātam savā darbībā – jādod pēc iespējas vairāk publiski pieejamas informācijas par sevi, saviem mērķiem, viedokļiem un darba rezultātiem. Latvijā NVO ir lielas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, un, jo aktīvāka būs sabiedrība, jo kvalitatīvākus lēmumus pieņems pašvaldības, valsts pārvalde un politiķi. Valstij būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības aktivitātes un NVO darbs sabiedrības labā arī ar finansējumu. Tagad ir lielas cerības uz valsts finansēto NVO fondu. Latvijas Dabas fonds ar savu viedokli piedalās dabas aizsardzību skarošo normatīvu un plānošanas dokumentu izstrādē. Pateicoties sabiedrības ziedojumiem, turpinām nodrošināt tiešraides no melnā stārķa, zivjērgļa, jūras ērgļa un vistu vanaga ligzdām, kas ļoti plašai sabiedrībai ļauj ne tikai vērot, bet arī labāk izprast aizsargājamo putnu dzīvi.”

 

Gunta Nagle, Latgales Studentu centra Daugavpils biroja vadītāja: “Darbojamies jau desmit gadus un esam kā hobiju organizācija, kas apvieno līdzīgi domājošos. Latgalē sabiedrības uzticība Studentu centram gadu gaitā bijusi diezgan augsta, jo mūsu aktivitātes – semināri, izglītojošās nodarbības, nometnes, mūzikas un literārie pasākumi – rada lielu interesi. Uzskatu, ka pašām NVO jānodrošina pietiekams informācijas apjoms par savu darbību un daļai aktivitāšu jābūt ar mērķi ļaut sabiedrībai iepazīt organizācijas darbību praksē.”

 

Marija Heislere-Celma, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valdes locekle: “Biedrību un nodibinājumu likums stājies spēkā 2004. gadā, kas ir samērā nesen. Joprojām trūkst izpratnes par NVO tiesisko regulējumu. Reizēm arī pašas organizācijas neizprot un neapzinās savu īsteno misiju, tiesisko ietvaru un tā dotās iespējas. Biežākā kļūda, ko pieļauj NVO vadībā, ir biedru neiesaistīšana organizācijas pārvaldībā. Līdz ar to veidojas neizpratne pašas organizācijas iekšienē, kas tālāk izplatās sabiedrībā. Savukārt valstij būtu jānodrošina savās institūcijās strādājošo darbinieku izpratne par NVO darbības tiesisko regulējumu un jāveicina profesionālu NVO vadītāju izglītības programmu veidošana. Pēdējos gados RLB esam strādājuši pie pārvaldes sistēmas uzlabošanas, izveidojuši dažādus organizatoriskos dokumentus, lai uzlabotu komunikāciju starp pārvaldes struktūrām un nodrošinātu saudzīgu RLB nama izmantošanu. Esam izstrādājuši RLB stratēģiju, noteikuši stratēģiskos mērķus un uzdevumus, finansējuma robežās veicam RLB nama aktuālākos remontdarbus.”

 

Anna Vilsone, Latvijas celiakijas pacientu biedrības “Dzīve bez glutēna” valdes priekšsēdētāja: “Sabiedrības lielāku uzticību NVO var veidot tikai pašas sabiedrības pilsoniskā aktivitāte – iesaistīšanās procesos un mobilizēšanās savu mērķu sasniegšanai. Savukārt NVO asociācijām vajadzētu spēt ātri saprast sabiedrības labumu un sniegt kopēju atbalstu katra konkrētā mērķa sasniegšanai. Valstij ir vispusīgi jāatbalsta un jāveicina NVO sektora attīstība, jo tikai aktīvi pilsoņi sekmē valsts vispārējās konkurētspējas palielināšanos. Šim valsts atbalstam vajadzētu būt praktiskam, nevis tikai deklaratīvam dažādos dokumentos. Sabiedrības uzticība mūsu biedrībai ir augsta, jo esam precīzi deklarējuši savus mērķus un uzdevumus. Mērķtiecīgi tos īstenojam un cenšamies arvien plašāk skatīties uz šīs slimības iespējamiem iemesliem, diagnostiku un ārstēšanu. Cenšamies skaidrot sabiedrībai, ka celiakijas pacienti ir tādi paši sabiedrības locekļi kā visi pārējie, kuru tiesības nav vērstas pret pārējiem.”

 

UZZIŅA

* 2015. gadā nevalstiskajām organizācijām NVO uzticējās 34,7% sabiedrības; šo rādījumu līdz 2018. gada beigām plānots palielināt par 1,5%.

* NVO aktivitātēs iesaistītās sabiedrības īpatsvars bijis 35,3%, ko plānots palielināt par 5%.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+