Foto – Timurs Subhankulovs

Lielāka izvēles brīvība – augstāka cena. Saruna ar “Lattelecom” galveno juristu Tomu Meisīti 19

Par televīzijas skatītāju ierobežotajām kanālu izvēles iespējām un lielo Krievijā veidotā satura īpatsvaru TV ēterā saruna ar “Lattelecom” juridiskās daļas direktoru TOMU MEISĪTI, kurš vienlaikus ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

– Kopš jaunā gada TV skatītāji, kuri nevēlējās palikt bez LNT un TV3, bija spiesti pāriet uz kādu no maksas televīzijas pakalpojumiem. Liela daļa palika pie “Lattelecom” virszemes televīzijas, abonējot jūsu piedāvāto Ekonomisko paku. Bet nu daļa skatītāju neapmierināti, ka līdz ar iecienītajiem Latvijas kanāliem tiem vienā pakā liek iegādāties arī Krievijas kanālus. Par kaimiņvalsts televīzijas satura lielo ietekmi satraukumu paudusi arī Saeimas komisija un citi politiķi. Kāda ir jūsu atbilde uz šo satraukumu?


– Pirmkārt, “Lattelecom” maksas televīzijas platformas, tēlaini sakot, ir latviešu valodā raidošo kanālu izplatīšanas čempions. Droši var apgalvot, ka mūsu piedāvājumā Latvijas un latviešu valodā raidošo kanālu īpatsvars ir absolūti vislielākais salīdzinoši ar jebkuru citu te strādājošu maksas televīzijas operatoru. Kopumā no 27 virszemes TV Ekonomiskās pakas kanāliem 12 ir kanāli latviešu valodā – tas aptver visus kaut cik vērā ņemamos Latvijā veidotos TV kanālus. Ja būtu pieejami vēl citi kvalitatīvi vietējie TV kanāli, mēs ar lielāko prieku arī tos iekļautu savā programmu piedāvājumā. Fakts, ka “Lattelecom” vienmēr ir devis priekšroku Latvijā veidotiem vai kanāliem latviešu valodā, nav apstrīdams. Ir arī vairāki latviešu kanāli, kas savu ceļu pie skatītāja ir sākuši tieši “Lattelecom” platformās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kas attiecas uz Krievijas kanāliem, grūti saprast, no kurienes nācis pieņēmums, ka “Lattelecom” piedāvājumā to ir ļoti daudz. Virszemes TV Ekonomiskajā pakā no 27 tikai divi ir Krievijas kanāli.

– Formāli skatoties, patiešām tikai divi Krievijas kanāli. Tomēr jūsu piedāvājumā ir vēl vairāki kanāli, kuru pamatā ir Krievijā ražots saturs. Ja raugāmies no šā viedokļa, Krievijas satura īpatsvars patiešām ir nozīmīgs.


– Ja skatāmies programmu saturā, tad ar Krievijā ražota, netulkota (bez ierunāta vai dublēta teksta latviski) satura iekļaušanu savā programmā “grēko” ne tikai tie kanāli, kas pamatā strādā uz krievu auditoriju un pamatā raida krievu valodā. Krievijā ražoto saturu savā programmā mēdz iekļaut arī tā saucamie latviskie kanāli. To dara arī LNT un TV3. Tā rīkojas “MTG” koncerns kopumā, kas bez TV3 un LNT veido TV kanālus krievu valodā, kā TV5 un 3+, kur ir ļoti daudz Krievijā veidota satura, kā arī sabiedriskās televīzijas kanāls LTV7, demonstrējot Krievijas seriālu bez dublēta tulkojuma latviešu valodā.

Kas attiecas uz Pirmo Baltijas kanālu (PBK), kurš pēc būtības ir Latvijā veidots krievu valodā raidošs kanāls, “Lattelecom” klientu priekšrocība ir iespēja skatīties šo kanālu pilnībā tulkotu latviešu valodā. Valodas izvēles iespēja ir arī vairākiem populāriem starptautiskiem kanāliem. Mēs vienmēr esam mudinājuši starptautiskos kanālus nodrošināt tulkojumu un valodas izvēles iespēju arī latviešu valodā. Tomēr jāņem vērā, ka tas saistīts ar papildu izmaksām, un galu galā tas ir programmas veidotāju lēmums – ieguldīt sava satura tulkošanā vai ne. Es domāju, ka laika gaitā latviešu skatītājam tulkotās starptautisko kanālu versijas būs pieejamas aizvien vairāk.

Reklāma
Reklāma

– Vai piekrītat apgalvojumam, ka citas valsts pārmērīgs televīzijas satura īpatsvars ir valsts drošības jautājums?


– Tas, ka it īpaši lielās valstis caur saviem medijiem realizē tā saucamo maigo varu, popularizējot savu vērtību sistēmu vai realizējot kādus citus mērķus, nav noslēpums. Un to nedara tikai Krievija. Jautājums ir par to, kādā veidā vienā demokrātiskā valstī ir iespējams atbildēt uz šo izaicinājumu. Un rietumvalstīs tā atbilde uz šādiem izaicinājumiem ir veidot savu saturu – kvalitatīvāku, spēcīgāku, kas ir labāka alternatīva. Protams, ka Latvijas finansiālās iespējas nav salīdzināmas, piemēram, ar Lielbritāniju, kas izveidojusi mediju flagmani BBC. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti atsaucīgi uztver uz vietas ražotu saturu un pieprasījums pēc tā ir, domāju, ka te ir iespējams darīt vēl daudz vairāk. Runājot par mūsu klientiem, varam apgalvot, ka kopumā visvairāk skatītās ir Latvijā veidotās un rietumvalstu programmas. Bet no krievu valodā raidošo kanālu satura skatītākie nebūt nav ziņu vai analītiskie raidījumi, bet gan izklaides pārraides.

Tāpēc, ja runājam par pārmērīgu citas valsts satura īpatsvaru, vispirms būtu jāveic pamatīgs analītisks darbs, lai secinātu, cik tiešām liela tā ietekme ir. Tikai tā var noteikt, kāda tā problēma ir un kur ir tās sakne. Tad var meklēt atbilstošus risinājumus.

– Medijos izskanējis par Krievijas investora interesi “Lattelecom” iegādē. Ja tāds darījums notiktu, vai Latvijas valstij būtu sviras, kā ietekmēt šāda kabeļoperatora satura politiku, kas, iespējams, būtu balstīta Latvijai svešās vērtībās?


– Mēs varam runāt tikai par status quo – šobrīd 51% “Lattelecom” kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, 49% – skandināvu koncernam “Telia Sonera”. Kā šie abi akcionāri lems par uzņēmuma nākotni, tas droši vien būtu jāprasa viņiem. Bet, ja vērtējam šobrīdējo valsts kapacitāti elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarē kopumā, visticamāk, tā nav pietiekama. Tā būtu jāstiprina.

– Ir priekšlikums veidot īpašu mediju politikas struktūru Kultūras ministrijā. Vai atbalstāt šo ideju?


– Tur ir racionāls grauds. Daudzām iniciatīvām, kas saistītas ar mediju politiku, ir grūti piešķirt noteiktu virzību. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kā neatkarīgam regulatoram nav likumdošanas iniciatīvas tiesības. Padome var tikai paust savu labo gribu, kuru politiķi var ņemt vai arī neņemt vērā. Ja būtu atbildīga struktūra izpildvaras līmenī, tad iniciatīvu virzīšana noteikti būtu sekmīgāka.

– Kas Latvijai jādara, lai stiprinātu savu informatīvo telpu?


– Jāstiprina vietējais saturs, radot spēcīgu alternatīvu – atbildei jāiet caur šo prizmu. Pirmkārt, jākoncentrē uzmanība uz sabiedriskā medija stiprināšanu, lai tā programmas kļūtu spējīgas lielākā mērā sasniegt un uzrunāt auditoriju. Paralēli tam var domāt par labvēlīgāku apstākļu radīšanu vietējiem komercmedijiem caur licencēšanas, reklāmas biznesa noteikumiem, iespējams, caur kādiem nodokļu atvieglojumiem. Vēl viena iespēja ir veicināt no rietumvalstīm nākošā TV satura lokalizēšanu, padarot to saistošāku vietējai auditorijai caur tulkošanu. Tās ir jomas, kurās varētu strādāt arī atbildīgās valsts institūcijas.

VISU INTERVIJU AR TOMU MEISĪTI LASIET ŠEIT