Emanuels Makrons, apmeklējot lauku saimniecību pērn pirms vēlēšanām.
Emanuels Makrons, apmeklējot lauku saimniecību pērn pirms vēlēšanām.
Foto – EPA/LETA

Krīze britu veselības sistēmā: Ārsti saņem teju premjera algu, tomēr aprūpe klibo 5

Janvāris Apvienotajā Karalistē iesākās ar pavisam nelāgiem jaunumiem. “Šoziem mūsu NHS saskaras ar visu laiku lielāko krīzi”, rakstīja britu vadošie laikraksti.

Reklāma
Reklāma

Nauda netiek racionāli izmantota

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Papildu finansējums veselības aprūpei ir viens no politisko partiju trumpjiem, breksita piekritēji to izmantoja referendumā, aicinot ieguldīt katru nedēļu ES maksātos 350 miljonus pašu veselības aprūpē. Šobrīd to izmanto breksita pretinieki – leiboristu partija, apgalvojot, ka pašreizējā krīze ir konservatīvo partijas valdīšanas rezultāts. Taču ik pa brīdim nāk gaismā dažādi fakti ne tikai par finansējuma nepietiekamību, bet arī par finansējuma ārkārtīgi neracionālu izmantošanu.

Britu valsts finansētās veselības aprūpes NHS (“National Health Service” – latv. val. – Nacionālā veselības aprūpe) dati rāda, ka to pacientu skaits, kam nākas gaidīt uz medicīnisko palīdzību, ir dubultojies, raksta “The Telegraph”. Decembra pēdējā nedēļā 16 900 pacientiem nācās gaidīt slimnīcu stāvlaukumos ātrās palīdzības mašīnās vai kopā ar paramediķiem – slimnīcu koridoros. Pacientiem nebija iespējams saņemt palīdzību laikus lielākoties tādēļ, ka daudzi vecākā gadagājuma pacienti, kuriem būtu jāsaņem sociālā palīdzība, aizņem gultas slimnīcās. Kopš 2010. gada “bedlocking” jeb nevajadzīga slimnīcu gultu aizņemšana ir pieaugusi par 50%, neatliekamās palīdzības izsaukšanas telefons 111 pēdējā gada nedēļā ir saņēmis rekordaugstu zvanu skaitu – 480 400, kas ir lielākais kopš pakalpojuma ieviešanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Slimnīcas, ģimenes ārsti, neatliekamā palīdzība ir noslogoti augšējo respiratorisko slimību un gripas dēļ, turklāt katru dienu 1000 gultas slimnīcās tiek pakļautas karantīnai norovīrusu dēļ. Izplatījusies arī tā dēvētā Austrālijas gripa H3N2, kuras simptomi ir sāpošs kakls un klepus, galvassāpes, drudzis, muskuļu sāpes, Austrālijas gripa norit smagāk, un ir vairāk letālu gadījumu.

Jaungadā sistēma “uzkārās”

“Daily Mail” raksta, ka pagājušajā nedēļā kāda sieviete Vorčesteršīras Karaliskajā slimnīcā mirusi pēc 35 stundu gaidīšanas neatliekamajā palīdzībā, jo visas pieejamās gultas slimnīcā bija aizņemtas, uzgaidāmajā telpā mira vēl viens pacients. Sarkanais Krusts, kas ir devies palīgā slimnīcām un neatliekamajai palīdzībai, situāciju dēvē par “humanitāro krīzi”.

Londonas neatliekamās palīdzības centra datorsistēma īsi pēc jaunā gada iestāšanās no pārslodzes pārstāja darboties, tādēļ nākamās piecas stundas zvanu centra operatoriem nācās pieņemt izsaukumus, pierakstot uz papīra lapas un izmantot rāciju, lai paramediķus nosūtītu uz izsaukumiem. Kāda sieviete mira, nesagaidot palīdzību. Tikmēr Eseksā pagājušajā nedēļā mira cita 81 gadu veca paciente, kurai ātro palīdzību nācās gaidīt 3 stundas un 45 minūtes.

Britu premjerministre Terēza Meja apgalvo, ka NHS ir labi sagatavots ziemai. Atliktās operācijas bija daļa no plāna, taču nupat premjerei nācies atvainoties tiem desmitiem tūkstošu, kuru operācijas atliktas līdz janvāra beigām, brīdim, kad situācijai vajadzētu uzlaboties.

“Jūs zināt, ka mums vajadzētu lepoties ar faktu, ka mūsu NHS tiek minēta kā drošākā un labākā veselības aprūpes sistēma pasaulē. Vai tur ir vēl kas uzlabojams? Protams, ka ir, un to valdība arī dara!” intervijā BBC teica premjere. Valdība ir iedalījusi papildu 350 miljonus veselības aprūpei, taču ik pa brīdim atskan aicinājumi novirzīt palīdzībai trešajām pasaules valstīm piešķirtās finanses pašu veselības aprūpes sistēmā.

Reklāma
Reklāma

Jauni antirekordi

Tikmēr ir uzstādīts rekords lielākajā neapmaksātajā rēķinā britu slimnīcai – 532 498 mārciņu jeb 603 000 eiro. Pacienta vārds, dzimums, vecums netiek nosaukts, taču zināms, ka pacients nav no Eiropas un ir ticis ārstēts Mančesteras slimnīcā. Kopumā tā dēvētais veselības tūrisms izmaksā 2 miljardus gadā. Iepriekšējais rekords piederēja 43 gadus vecajai Priscilai no Nigērijas, kurai 2016. gada novembrī Londonas slimnīcā piedzima četrīši. Viņa bija plānojusi doties uz Čikāgu, taču robežsardze neielaida ASV, tādēļ nigēriete nolēma doties uz Hītrovas lidostu un dzemdēt Londonā, kas britu nodokļu maksātājiem izmaksāja 500 000 mārciņas.

Lai šādi gadījumi neatkārtotos, ir pieņemti jauni likumi, kas nozīmē, ka pacientiem no ārpus ES esošām valstīm nāksies maksāt avansā pirms noteiktu operāciju veikšanas, vairāk jāpievērš uzmanība iztērētā atgūšanai no ES pacientu izcelsmes valstīm. Tiek diskutēts par plaši izplatīto praksi izrakstīt, piemēram, pretsāpju līdzekļu bezmaksas receptes, kaut gan zāles maksā nieka 30–50 centus tuvākajā supermārketā, un jebkurš pacients tās varētu nopirkt pats. Tiek nevajadzīgi noslogoti arī ģimenes ārsti, jo pacienti dodas pieprasīt receptes pat bezmaksas zivju eļļai un pretklepus sīrupiem. Tāpat HNS tiek ieteikts izvairīties no dārgu ārstu nolīgšanas, kuriem tiek maksāts līdz pat 200 000 mārciņu gadā (ap 230 000 eiro).

Vai ir tik traki?

Latvijas izpratnē, daudzas manipulācijas britu slimnīcās būtu gluži vienkārša laika tērēšana. Piemēram, ja ārstam vīrietim ir jāpārbauda pretējā dzimuma paciente, klausoties plaušas, tad obligāti blakus jābūt sieviešu kārtas medicīnas māsiņai. Ja māsa tajā brīdī nav blakus, tad jāgaida, kad māsa būs pieejama. Kaut arī vienīgā palīdzība no māsiņas puses ir formāla stāvēšana klāt brīdī, kad ārsts pieliek stratoskopu pacientes mugurai, tomēr noteikumi ir noteikumi un to ievērošanai stingri seko.

Tāpat medicīniskais personāls nedrīkst tieši skatīties uz pacientu, ja pacients ir apakšveļā vai kails. Ierodoties slimnīcā, tiks noskaidrots, vai pacients nepieder kādai reliģijai, jo acīmredzot arī tas prasa īpašu apiešanos.

Latvijā uz slimnīcas neatliekamo palīdzību pacienti dodas nopietnos gadījumos, bet Apvienotajā Karalistē slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic arī ģimenes ārstu darbu, pieņemot akūtos pacientus, savukārt ātro palīdzību britiem paredzēts izsaukt tikai tad, ja tiešām ir dzīvības un nāves jautājums. Lai arī nepārtraukti tiek apgalvots, ka medicīnas aprūpē strādājošiem tiek maksāts nepietiekami, tomēr ar atalgojumu Latvijas medicīnā salīdzināt nav iespējams, britu ārsti saņem vidēji 70 000 eiro gadā (britu premjera pamatalga ir 83 000 eiro, ar piemaksām gan sanāk divreiz vairāk), kvalificētas medicīnas māsas – 34 700, sanitāri – 20 900.