Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. augusts, 2015
Drukāt

Kā pašvaldībām sokas ar korupcijas risku novēršanu?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Rīt paredzēta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tikšanās, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar korupcijas risku novēršanu pašvaldībās un to sadarbību šajā jomā ar KNAB.

 

Gints Kaminskis, Auces novada domes priekšsēdētājs: “Domāju, ka šāda tikšanās, kurā aicināti piedalīties pašvaldību vadītāji, būs ļoti vērtīga. Pirmkārt, jau tāpēc, lai mēs labāk saprastu, kā strādā KNAB, un lai KNAB labāk saprastu, kā strādā pašvaldības. Otrkārt, lai kopīgi tiktu skaidrībā, ko darīt, lai neveidojas formālas domstarpības. Esmu novērojis, ka pašvaldībās kopumā ir neizpratne par KNAB darbu, un tas saistīts ar tā vai cita normatīvā akta piemērošanu. Reizēm likumā ierakstītajam pieiet formāli, rodas pārpratumi. Lai nevarētu tulkot dažādi, sistēma būtu jāsakārto. Katrā ziņā es gaidu precizējumus, piemēram, amatu apvienošanas lietās. Riteni jau nevajag izgudrot no jauna, galvenais, lai būtu lielāka skaidrība, tad arī būs mazāki korupcijas riski. LPS domes sēdē, kuras laikā notiks tikšanās ar KNAB pārstāvjiem, noteikti piedalīšos.”

 

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Mums ar KNAB ir normāla sadarbība. Katrā ziņā cenšamies ievērot visus biroja norādījumus un atbildam uz saņemtajām vēstulēm. No vienas puses, uztrauc, ka cilvēki nereti, kaut ko padzirdējuši, bet nenoskaidrojuši lietas būtību, vēršas KNAB ar sūdzībām. Šādu vēstuļu ir diezgan daudz, uz visām godīgi atbildam, kaut gan tas paņem daudz laika un enerģijas. No otras puses, priecē, ka KNAB nav bijis iemesla mūs sodīt un ka sūdzību skaits ar katru gadu samazinās. Mēs neuztveram KNAB kā biedu, šī iestāde vairāk ir mūsu palīgs un atbalsts. Normatīvie akti taču mainās tik bieži, ka pat mūsu juristiem nav viegli visam izsekot. Uzskatu, ka korupcijas riski mazināsies, ja mums ar KNAB būs ciešāka sadarbība un ja palielināsies savstarpējā sapratne.”

 

Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Esmu pārliecināta, ka korupcijas riski mazinātos, ja daudzās lietās būtu lielāka skaidrība. Vajadzētu tomēr šķirot gadījumus, kad pārkāpums noticis aiz neuzmanības un kad apzināti. Atšķirība ir liela. Ja vērtē amatu apvienošanas gadījumus, būtu tomēr jāskatās, kas aiz tā stāv – ja cilvēkam ir tikai papildu darbs, bet viņš par to nesaņem algu un negūst sev kādu materiālu labumu, tad tas būtībā ir formāls pārkāpums. Piekrītu, ka mūsdienu sabiedrībā jāvalda atklātumam un jābūt iespējai cilvēkiem brīvi izteikt savu viedokli. Taču reizēm atbildēšana uz aktīvu cilvēku vēstulēm pārvēršas par ievērojamu papildu darba apjomu. Acīmredzot lielākai skaidrībai jābūt visos līmeņos.”

 

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Es pašvaldības vadītājas amatā esmu neilgu laiku, tāpēc vērā ņemamus secinājumus vēl nevaru izdarīt. Vienīgais, ko varu teikt – pašvaldībām jāstrādā tā, lai KNAB nevajadzētu konstatēt pārkāpumus. Mēs savā pašvaldībā studējam normatīvos aktus, neskaidrību gadījumos pārrunājam ar juristiem un grāmatvežiem, vai rīkojamies pareizi. Arī es gatavojos braukt uz tikšanos ar KNAB, jo tas darbam nāks tikai par labu.”

 

Ella Frīdvalde-Andersone, Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja: “Neviens jau nevēlas būt sev ienaidnieks, likums ir precīzi jāpilda. Es vēlētos piedalīties kādos kursos, lai būtu lielāka skaidrība šajos jautājumos. Šopavasar Saeima pieņēma grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet interpretācijas ir dažādas. Svarīgi, lai saprotam, kā pareizi jārīkojas.”

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+