Mobilā versija
-0.4°C
Antons, Antis, Antonijs
Trešdiena, 18. janvāris, 2017
21. oktobris, 2014
Drukāt

Ko kultūras centri var darīt, gatavojoties Latvijas simtgadei?

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Mintauts Buškevics, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” direktors: “Šajos četros gados būtiskākais ir valstiskuma audzināšana bērnos un jauniešos. Manuprāt, tagad tas būtu īpaši akcentējams. Modelējot nākotni, gaidot simtgadi, jāsaprot mijiedarbība starp jauniešiem un vecākiem, pagātni un nākotni. Veidojot konkrētus sarīkojumus, šai nostādnei jābūt pietiekami skaidrai. Latvija ir visu mūsu kopējās mājas, un mums jābūt gan lepniem, gan patriotiski noskaņotiem pret savu zemi. 2015. gadā Jelgavai apritēs 750. jubileja. Varam palūkoties uz šo notikumu arī tā – Jelgava taču ir kādreizējās Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, kas nozīmīga visai Latvijai.”

 

Uskane_TS_2Inta Uškāne, Daugavpils novada kultūras centra direktore: “Mūsu kultūras centrā aktīvi, radoši un rosinoši darbojas amatieri – dejotāji, dziedātāji, folkloristi. Mēs sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām, taču īpaši laukos vairākas mērķgrupas paliek bez uzmanības. Manuprāt, lielākā bagātība ir tieši Latvijas cilvēki, tādēļ centīsimies iesaistīt sabiedriskajā dzīvē visus, kuri patlaban vairāk ir malā. Ir jādomā, kā panākt, lai arī viņiem būtu interesanti iekļauties kultūras norisēs. Varbūt vērts, piemēram, jauniešiem lūgt izpētīt, cik sena ir viņu dzimta? Tā dzimta, kas savas saknes apzināsies trīssimt gadu garumā, savā ziņā jutīsies atbildīga par jaunāko māsu – valsti, kurai jāpalīdz nosvinēt simt gadu jubileju. Mūsu novadā jābalstās uz tādām vērtībām kā latgaliešu valoda, Latgales īpašās kultūras tradīcijas un māksla – amatniecība, folklora, mūzika. Ārkārtīgi būtiska ir mazākumtautību kultūras attīstīšana.”

 

 

 

Burnevica_TS_2Inta Burnevica, pašvaldības aģentūras “Kuldīgas kultūras centrs” direktore: “Šajos četros gados akcentējamas, manuprāt, divas ļoti svarīgas lietas. Pirmkārt, tā ir mīlestība pret savu zemi un valsti. Ir jāmīl vieta, kur tu dzīvo, sava valsts, arī ar visiem tās trūkumiem un “slimībām”. Un tas ir jāpanāk ļoti gudri. Kultūras centros jāveido cilvēkus interesējoši, vēsturiski izglītojoši, nepiespiesti pasākumi, lai pat attāli nebūtu nojaušams, ka kaut kas darīts tikai ķeksīša pēc. Cilvēkos jārada līdzdalības izjūta. Kā to panākt? Ar folkloru, ar mazo bērnu pirmajiem soļiem mūzikas pasaulē, dziesmā, dejā, teātrī, visdažādākajos sarīkojumos. Jā, mums jau tagad notiek rotaļu rīti, koncerti, teātra izrādes, tā ir ikdiena. Taču sevi un kolēģus gribu brīdināt, ka ikdienišķiem sarīkojumiem nevajadzētu tuvākajos gados piekārt birku “veltīts Latvijas simtgadei”. Šiem notikumiem jābūt īpašiem. Būtu jauki, ja novadi ar savu amatiermākslu brauktu viens pie otra ciemos. Piemēram, kurzemnieki uz Latgali, vidzemnieki uz Zemgali, tā mēs labāk iepazītu cits citu pirms valsts lielās jubilejas.”

 

 

Jurka_TS_2Dace Jurka, Mazsalacas novada kultūras centra vadītāja, Kultūras centru asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Gribas cerēt, ka kultūras centri būs tās saliņas, bez kurām ceļā uz valsts simtgadi neviens nevarēs iztikt, ar mums sadarbosies arī pārējās kultūrizglītojošās institūcijas. Man prieks, ka vienu no mūsu iecerēm jau redzu Kultūras ministrijas kalendārā. Ļoti vēlētos, lai 2018. gada 4. maijā, Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, mēs vienotos parādē vai akcijā: visi kultūras centri šajā dienā no agra rīta līdz vēlam vakaram izrādītu savus amatiermākslas kolektīvus un interešu kopas Kurzemē, Latgalē, Zemgalē, Vidzemē. Es vēlētos, lai valsts simtgadi mēs sāktu svinēt jau šogad un ik gadu tai tiktu veltīts kāds krāšņs, intelektuāli bagāts, vērienīgs sarīkojums. Manuprāt, šajos gados ļoti būtiski ir veicināt cilvēkos lokālpatriotismu, sava novada mīlestību. Arī es piekrītu uzskatam, ka šādu sava novada mīlestību var vairot, aicinot cilvēkus izpētīt savas dzimtas vēsturi. Mazsalacas novada muzejā dzimtu mājā pirms krietna laika šo darbu uzsāka enerģiskā Nellija Nurnika. Tagad viņas iesāktajam gribētos redzēt aktuālu, mūsdienīgu, modernu turpinājumu.”

Pievienot komentāru

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (132)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trojas zebra

Latvijas Televīzija pārtraukusi demonstrēt neatkarīgā producenta SIA “Zebra TV” satiksmes drošības tematikai veltīto raidījumu “Zebra” pēc tam, kad atklājies, ka raidījumā neatļauti izvietota Rīgas domes reklāma. Jau agrāk “Zebra” bija veidojusi īpašu raidījumu, lai slavinātu Rīgas domes iecerēto tramvaja līniju Skanstes rajonā, tautā dēvētu par “kapu tramvaju”, bet aizvadītās nedēļas raidījumā tika demonstrēts, cik varonīgi ar sniegu Rīgas ielās cīnās Rīgas mērs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+