Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. novembris, 2015
Drukāt

Lielākais ieguvums – piedzīvotās emocijas

Foto-LETAFoto-LETA

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..." Mežaparka Lielajā estrādē.

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā pagājušajā piektdienā tika pateikts patiesi pelnītais un šoreiz varbūt pat novēlotais paldies svētku rīkotājiem.

Konferencē bija patīkami dzirdēt Lietuvas Mūzikas akadēmijas asoc. profesora Kaža Daugela teikto, ka Rīgā svētku nedēļa viņu pilnīgi savaldzinājusi, viņš te pieredzējis orķestru mūzikas žanra renesansi un esot pat grūti iedomāties labāku dziedātājus, dejotājus un orķestrus vienojošu koncepciju kā “Burtu burvība”, kas, viesaprāt, iegūtu visaugstāko prēmiju jebkurā starptautiskā konkursā. Viņš neslēpa, ka apskauž Latviju un arī Igauniju par valsts atbalstu svētkiem, kas Lietuvā esot krietni mazāks.

“Neskatoties uz pavīdošām bažām par izmaiņām jaunās paaudzes vērtībās, aizvadītie svētki pierādīja, ka tie var būt veiksmīgi un lieliski,” savā runā uzsvēra kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Viņaprāt, visi koncerti bijuši spoži, bet beigās organizatori tikuši padarīti publiskajā telpā gandrīz par noziedzniekiem. Īpaši lielu paldies viņš pauda svētku izpilddirektorei Agrai Bērziņai, jo viņa ķengāta un vazāta pa visādām instancēm visvairāk. “Gājiena oficiālā atcelšana bija viens no nepareizākajiem lēmumiem, kāds pieņemts Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā bija neuzticības izteikšana skolotājiem, taču tieši viņiem vajadzēja izlemt, ir vai nav skolēni spējīgi iet gājienā,” sacīja M. Sirmais. Kuluāru sarunās bija dzirdama neapmierinātība ar to, ka ministre Mārīte Seile nebija konferenci pagodinājusi ar savu klātbūtni. Vēl M. Sirmais lielu paldies teica arī Noslēguma koncerta rīkotājiem, jo atšķirībā no iepriekšējiem vispārējiem svētkiem, kur dalībnieki un publika “tika lēnām mirdināti sešas stundas”, šovasar skolēnu svētkos izbaudītais bija dzirkstīgs, dzīvelīgs, ar lielisku programmu un brīnišķīgu metrāžu. Runājot par slodzi, kā teica Sirmais, mums nākotnē jāpiestrādā pie darba tikuma: “Nesen darbojos ar astoņiem Singapūras skolu koriem. Mēģinājums notika trīs stundas ar piecu minūšu pārtraukumu. Kājās stāvot. Bet pie mums, laukiem tukšojoties arvien vairāk, spēcīgu, svaigu gaisu baudījušu jauniešu vietā nāk dienām pie datora dirnošie, kuriem sēņošana ir labākajā gadījumā līdz Centrāltirgum…”

Kā sacīja profesore Anda Laķe, 75% no aptaujātajiem svētku dalībniekiem jauniešiem atzinuši, ka šie svētki saliedē vecāko un jaunāko paaudzi, un tādu lietu mūsu sabiedrībā nav nemaz tik daudz. 86% dalībnieku atzinuši, ka lielākais ieguvums ir izbaudītās, nekur citur negūstamās spilgtās emocijas, 39 procenti uzsvēruši kopības sajūtu ar visu latviešu tautu.

Runājot par māksliniecisko pusi, svētku izpilddirektore A. Bērziņa sacīja: “Ir vaicāts, kādēļ svētkos gan dziesmās, gan dejās bija tik daudz Kaupera? Bet viņš taču ir jaunatnes elks…” Vēlāk kuluāros gan runāja, ka šis apgalvojums ir krietni pārspīlēts. Kā sacīja profesore, tautas deju speciāliste Rita Spalva, elks šis mūziķis varbūt ir vēl divdesmitgadniekiem, bet jaunākajai paaudzei jau vectētiņš… Taču, kā sacīja deju lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa, Agra Daņiļeviča viena cikla izveidotās dejas ar Kaupera mūziku ir iegājušas apritē, palikušas kolektīvu repertuārā, un arī tas ir viens no svētku ieguvumiem.

Kādiem būt svētkiem nākotnē? Ir skolas, kuras lepojas, ka gandrīz 90% audzēkņu iesaistīti Dziesmu svētku procesā, un ir tādas,kurās iesaistīti tikai 10%, taču ir izcili un plūc laurus konkursos. Tradīcijai vajadzīgi kā vieni, tā otri. Un pats galvenais – labi skolotāji. Kā teica M. Sirmais, jāveido tāds izglītības modelis, lai skolu vadība būtu ieinteresēta piesaistīt izcilākos pedagogus. Vērā ņemama ideja Rīgas 6. vidusskolas direktoram, pūtēju orķestra un simfoniskā orķestra diriģentam Haraldam Bārzdiņam – pašvaldības varētu apmaksāt studijas augstskolā talantīgam jaunietim ar norunu, ka viņš atgriežas novadā. Dejas un arī kolektīvās muzicēšanas nodarbībai vajadzētu tikt iekļautai mācību programmā.

 

UZZIŅA

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šovasar Rīgā norisinājās no 6. līdz 12. jūlijam, pulcējot 37 400 bērnu un jauniešu no Latvijas malu malām, kā arī latviešu diasporas kolektīvus no ārvalstīm.

Svētkos tika nodziedātas 127 dziesmas, nodejotas 118 dejas. Svētus baudīja 63 000 skatītāju.

Par svētkiem ir uzņemta dokumentāla filma, kuru saņems izglītības iestādes.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+