Mobilā versija
+3.9°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Pirmdiena, 20. februāris, 2017
1. decembris, 2014
Drukāt

Vai, izvēloties būvniekus pašvaldības pasūtījumu veikšanai, ņemat vērā uzņēmumu reputāciju? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Jūrmalas sporta halles būvlaukums.

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Diemžēl saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu celtniecības uzņēmuma reputācija iepirkuma procedūrās netiek vērtēta. Būvnieks ar sliktu reputāciju katrā konkursā startē kā no jauna. Lielākais klupšanas akmens ir zemākās cenas nosacījums, jo, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvniecības procesu, ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Visiem būvniecības posmiem, sākot jau ar projektēšanu, ir jābūt kvalitatīviem. Būvdarbu iepirkums ar zemākās cenas kritēriju sevi attaisno tad, ja ir ļoti kvalitatīvi un ar pietiekami augstu detalizāciju izstrādāts tehniskais projekts. To arī cenšamies nodrošināt. Mēs visos būvniecības objektos esam iekļāvuši prasību, ka būvuzraugam objektā ir jābūt katru dienu un jāseko darbu veikšanas kvalitātei. Tas kopumā ļāvis nodrošināt, ka būvdarbu kvalitāte pašvaldības objektos ir laba un viss tiek paveikts saskaņā ar projektu. Vienlaikus ir svarīgi, lai pasūtītājam būtu iespēja ņemt vērā līdzšinējo sadarbību ar būvnieku, kā arī piesaistīt augsta līmeņa būvuzraugu, vērtējot tā profesionālo kompetenci un pieredzi.”

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Uzreiz gribu sacīt, ka šobrīd lielāku problēmu saskatu nevis būvnieku, bet tieši projektētāju darba kvalitātē. Nereti pašvaldības ir ķīlnieki, kam jāsedz projektētāju kļūdainā darbā radušies finansiālie zaudējumi. Kas attiecas uz būvniekiem, pārsvarā ar viņu darba kvalitāti esam apmierināti. Bet lai tas tā būtu, pirms būvdarbu sākšanas pašvaldība par saviem līdzekļiem visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem veic ekspertīzi. Un būvnieku veikumu regulāri kontrolē pašvaldības attiecīgie speciālisti. Pēc Zolitūdes traģēdijas viņu atbildības līmenis ir audzis, būvvaldes darba apjoms ievērojami palielinājies, taču varbūt tas arī ir bijis vajadzīgs, lai šādas traģēdijas neatkārtotos. Pagaidām visvairāk neapmierina, ka slikta reputācija nevar būt par pamatu, lai iepirkumā noraidītu kāda uzņēmēja piedāvājumu. Tāpēc iepirkumos firmām lūdzam uzrādīt līdzvērtīgus objektus, kas jau tikuši uzbūvēti. Ja ir šaubas par uzņēmuma reputāciju, braucam šos objektus skatīties dzīvē. Pašvaldību iepirkumi ir sarežģīts mehānisms, kur viens posms ir saistīts ar nākamo. Noraidījumam jābūt juridiski pamatotam, pretējā gadījumā seko pārsūdzība un tiesu darbi, būvobjekts netiek laikā nodots ekspluatācijā, un tiek zaudēts ES finansējums. Traucē arī tas, ka būvnieki kļūst “gudrāki”, esam pieredzējuši, ka tiek mainīti firmu nosaukumi, firmas pārreģistrētas.”

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Kopumā būvnieku darba kvalitāti vērtējam kā labu, bet ar izņēmumiem tomēr vēl jāsastopas. Šķiet, ka pēdējā laikā ir lielāka atbildība gan projektēšanas, gan uzraudzības jomās. Tas priecē. Bet sarūgtina tas, ka pašvaldībām, lai izvairītos no tā, ka kāds pretendents pārsūdz konkursa rezultātus, parasti nākas izvēlēties būvuzņēmumu, kas piedāvā zemāku cenu. Ir arī citas nesakārtotas lietas, tāpēc mēs ļoti gaidām izmaiņas Publisko iepirkumu likumā.”

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Ar mūsu pašvaldībā veiktajiem būvdarbiem esam apmierināti, par kvalitāti sūdzību nav. Nedomāju, ka mēs par katru cenu gribētu lielākas iespējas būvnieka izvēlē, drīzāk vēlamies precīzākus publisko iepirkumu likuma nosacījumus. Vēl arvien šis likums neļauj no labākajiem būvniekiem izvēlēties pašu labāko, jo dominējošais ir zemās cenas princips. Tāpēc priecājos, ka gatavojas nākamgad mainīt publisko iepirkumu likumu, lai 2016. gadā jaunās normas varētu stāties spēkā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar to ir viss pateikts – zemākās cenas nosacījums! Vairāk komentāri nav vajadzīgi. Lētāki projektētāji, lētāki celtnieki, lētāki būvmateriāli. Un iznākums – arī lēts.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atkritumu monopols

Rīgas domes deputāti otrdien atbalstīja kopsabiedrības veidošanu uz 20 gadiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Opozīcijas deputāti izteica bažas, ka, veidojoties monopolam ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, palielināsies tarifi. Uz to tika atbildēts, ka tas nebūšot monopols, jo uzņēmums, ar kuru veidot kopsabiedrību, tiks izraudzīts iepirkumā. Un uzņēmums piedāvājumā norādīšot atkritumu apsaimniekošanas tarifus 20 gadiem, bet cenu pēc tam paaugstināt varēs tikai ar domes lēmumu. Tomēr arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izteikusies, ka Rīgas domes lēmums ir tuvredzīgs un ka Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (1)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+