Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. decembris, 2014
Drukāt

Vai, izvēloties būvniekus pašvaldības pasūtījumu veikšanai, ņemat vērā uzņēmumu reputāciju? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Jūrmalas sporta halles būvlaukums.

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Diemžēl saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu celtniecības uzņēmuma reputācija iepirkuma procedūrās netiek vērtēta. Būvnieks ar sliktu reputāciju katrā konkursā startē kā no jauna. Lielākais klupšanas akmens ir zemākās cenas nosacījums, jo, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvniecības procesu, ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Visiem būvniecības posmiem, sākot jau ar projektēšanu, ir jābūt kvalitatīviem. Būvdarbu iepirkums ar zemākās cenas kritēriju sevi attaisno tad, ja ir ļoti kvalitatīvi un ar pietiekami augstu detalizāciju izstrādāts tehniskais projekts. To arī cenšamies nodrošināt. Mēs visos būvniecības objektos esam iekļāvuši prasību, ka būvuzraugam objektā ir jābūt katru dienu un jāseko darbu veikšanas kvalitātei. Tas kopumā ļāvis nodrošināt, ka būvdarbu kvalitāte pašvaldības objektos ir laba un viss tiek paveikts saskaņā ar projektu. Vienlaikus ir svarīgi, lai pasūtītājam būtu iespēja ņemt vērā līdzšinējo sadarbību ar būvnieku, kā arī piesaistīt augsta līmeņa būvuzraugu, vērtējot tā profesionālo kompetenci un pieredzi.”

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Uzreiz gribu sacīt, ka šobrīd lielāku problēmu saskatu nevis būvnieku, bet tieši projektētāju darba kvalitātē. Nereti pašvaldības ir ķīlnieki, kam jāsedz projektētāju kļūdainā darbā radušies finansiālie zaudējumi. Kas attiecas uz būvniekiem, pārsvarā ar viņu darba kvalitāti esam apmierināti. Bet lai tas tā būtu, pirms būvdarbu sākšanas pašvaldība par saviem līdzekļiem visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem veic ekspertīzi. Un būvnieku veikumu regulāri kontrolē pašvaldības attiecīgie speciālisti. Pēc Zolitūdes traģēdijas viņu atbildības līmenis ir audzis, būvvaldes darba apjoms ievērojami palielinājies, taču varbūt tas arī ir bijis vajadzīgs, lai šādas traģēdijas neatkārtotos. Pagaidām visvairāk neapmierina, ka slikta reputācija nevar būt par pamatu, lai iepirkumā noraidītu kāda uzņēmēja piedāvājumu. Tāpēc iepirkumos firmām lūdzam uzrādīt līdzvērtīgus objektus, kas jau tikuši uzbūvēti. Ja ir šaubas par uzņēmuma reputāciju, braucam šos objektus skatīties dzīvē. Pašvaldību iepirkumi ir sarežģīts mehānisms, kur viens posms ir saistīts ar nākamo. Noraidījumam jābūt juridiski pamatotam, pretējā gadījumā seko pārsūdzība un tiesu darbi, būvobjekts netiek laikā nodots ekspluatācijā, un tiek zaudēts ES finansējums. Traucē arī tas, ka būvnieki kļūst “gudrāki”, esam pieredzējuši, ka tiek mainīti firmu nosaukumi, firmas pārreģistrētas.”

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Kopumā būvnieku darba kvalitāti vērtējam kā labu, bet ar izņēmumiem tomēr vēl jāsastopas. Šķiet, ka pēdējā laikā ir lielāka atbildība gan projektēšanas, gan uzraudzības jomās. Tas priecē. Bet sarūgtina tas, ka pašvaldībām, lai izvairītos no tā, ka kāds pretendents pārsūdz konkursa rezultātus, parasti nākas izvēlēties būvuzņēmumu, kas piedāvā zemāku cenu. Ir arī citas nesakārtotas lietas, tāpēc mēs ļoti gaidām izmaiņas Publisko iepirkumu likumā.”

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Ar mūsu pašvaldībā veiktajiem būvdarbiem esam apmierināti, par kvalitāti sūdzību nav. Nedomāju, ka mēs par katru cenu gribētu lielākas iespējas būvnieka izvēlē, drīzāk vēlamies precīzākus publisko iepirkumu likuma nosacījumus. Vēl arvien šis likums neļauj no labākajiem būvniekiem izvēlēties pašu labāko, jo dominējošais ir zemās cenas princips. Tāpēc priecājos, ka gatavojas nākamgad mainīt publisko iepirkumu likumu, lai 2016. gadā jaunās normas varētu stāties spēkā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar to ir viss pateikts – zemākās cenas nosacījums! Vairāk komentāri nav vajadzīgi. Lētāki projektētāji, lētāki celtnieki, lētāki būvmateriāli. Un iznākums – arī lēts.

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholismsParasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+