Mobilā versija
-3.6°C
Tenis, Dravis
Otrdiena, 17. janvāris, 2017
1. decembris, 2014
Drukāt

Vai, izvēloties būvniekus pašvaldības pasūtījumu veikšanai, ņemat vērā uzņēmumu reputāciju? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Jūrmalas sporta halles būvlaukums.

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Diemžēl saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu celtniecības uzņēmuma reputācija iepirkuma procedūrās netiek vērtēta. Būvnieks ar sliktu reputāciju katrā konkursā startē kā no jauna. Lielākais klupšanas akmens ir zemākās cenas nosacījums, jo, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvniecības procesu, ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Visiem būvniecības posmiem, sākot jau ar projektēšanu, ir jābūt kvalitatīviem. Būvdarbu iepirkums ar zemākās cenas kritēriju sevi attaisno tad, ja ir ļoti kvalitatīvi un ar pietiekami augstu detalizāciju izstrādāts tehniskais projekts. To arī cenšamies nodrošināt. Mēs visos būvniecības objektos esam iekļāvuši prasību, ka būvuzraugam objektā ir jābūt katru dienu un jāseko darbu veikšanas kvalitātei. Tas kopumā ļāvis nodrošināt, ka būvdarbu kvalitāte pašvaldības objektos ir laba un viss tiek paveikts saskaņā ar projektu. Vienlaikus ir svarīgi, lai pasūtītājam būtu iespēja ņemt vērā līdzšinējo sadarbību ar būvnieku, kā arī piesaistīt augsta līmeņa būvuzraugu, vērtējot tā profesionālo kompetenci un pieredzi.”

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Uzreiz gribu sacīt, ka šobrīd lielāku problēmu saskatu nevis būvnieku, bet tieši projektētāju darba kvalitātē. Nereti pašvaldības ir ķīlnieki, kam jāsedz projektētāju kļūdainā darbā radušies finansiālie zaudējumi. Kas attiecas uz būvniekiem, pārsvarā ar viņu darba kvalitāti esam apmierināti. Bet lai tas tā būtu, pirms būvdarbu sākšanas pašvaldība par saviem līdzekļiem visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem veic ekspertīzi. Un būvnieku veikumu regulāri kontrolē pašvaldības attiecīgie speciālisti. Pēc Zolitūdes traģēdijas viņu atbildības līmenis ir audzis, būvvaldes darba apjoms ievērojami palielinājies, taču varbūt tas arī ir bijis vajadzīgs, lai šādas traģēdijas neatkārtotos. Pagaidām visvairāk neapmierina, ka slikta reputācija nevar būt par pamatu, lai iepirkumā noraidītu kāda uzņēmēja piedāvājumu. Tāpēc iepirkumos firmām lūdzam uzrādīt līdzvērtīgus objektus, kas jau tikuši uzbūvēti. Ja ir šaubas par uzņēmuma reputāciju, braucam šos objektus skatīties dzīvē. Pašvaldību iepirkumi ir sarežģīts mehānisms, kur viens posms ir saistīts ar nākamo. Noraidījumam jābūt juridiski pamatotam, pretējā gadījumā seko pārsūdzība un tiesu darbi, būvobjekts netiek laikā nodots ekspluatācijā, un tiek zaudēts ES finansējums. Traucē arī tas, ka būvnieki kļūst “gudrāki”, esam pieredzējuši, ka tiek mainīti firmu nosaukumi, firmas pārreģistrētas.”

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Kopumā būvnieku darba kvalitāti vērtējam kā labu, bet ar izņēmumiem tomēr vēl jāsastopas. Šķiet, ka pēdējā laikā ir lielāka atbildība gan projektēšanas, gan uzraudzības jomās. Tas priecē. Bet sarūgtina tas, ka pašvaldībām, lai izvairītos no tā, ka kāds pretendents pārsūdz konkursa rezultātus, parasti nākas izvēlēties būvuzņēmumu, kas piedāvā zemāku cenu. Ir arī citas nesakārtotas lietas, tāpēc mēs ļoti gaidām izmaiņas Publisko iepirkumu likumā.”

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Ar mūsu pašvaldībā veiktajiem būvdarbiem esam apmierināti, par kvalitāti sūdzību nav. Nedomāju, ka mēs par katru cenu gribētu lielākas iespējas būvnieka izvēlē, drīzāk vēlamies precīzākus publisko iepirkumu likuma nosacījumus. Vēl arvien šis likums neļauj no labākajiem būvniekiem izvēlēties pašu labāko, jo dominējošais ir zemās cenas princips. Tāpēc priecājos, ka gatavojas nākamgad mainīt publisko iepirkumu likumu, lai 2016. gadā jaunās normas varētu stāties spēkā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar to ir viss pateikts – zemākās cenas nosacījums! Vairāk komentāri nav vajadzīgi. Lētāki projektētāji, lētāki celtnieki, lētāki būvmateriāli. Un iznākums – arī lēts.

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmiekluLatviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Izvēlies – vai nu es, vai viņa!

Pēc paša vēlēšanās Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu atstājušais Gatis Truksnis (ZZS) jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt kā pilsētas mēra kandidāts. Savā paziņojumā Truksnis uzsvēra, ka šajos gados, kamēr viņš vada Jūrmalas domi, ir panākta “nebijusi politiskā stabilitāte”. Viņš arī uzskaitīja paveiktus darbus, kā arī teica, ka aizvadītie mēneši viņam bijuši “satraukuma un pārdzīvojumu pilni”. Truksnis piebilda, ka atlikušos mēnešus strādās kā deputāts, “lai ar pilnu pārliecību” varētu startēt pašvaldību vēlēšanās kā Jūrmalas mēra kandidāts.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+