Skonto stadions.
Skonto stadions.
Foto – LETA

Lielākais nekustamā īpašuma darījums pērn – “Skonto” stadiona pārdošana 0

Pagājušā gada lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā bija “Skonto” stadiona pārdošana par 26,71 miljonu eiro, liecina žurnālā “Kapitāls” publicētais nekustamā īpašuma darījumu “Top 70”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ar “Skonto” stadionu pērn ir veikti divi darījumi, kuriem bijis visai dīvains raksturs. Vispirms SIA “SSA” jūlijā stadionu nopirka par 8,5 miljoniem eiro no SIA “NIF projekts”, bet septembrī stadions tika pārdots par 26,71 miljonu eiro SIA “MANI Group”, kuras finansējums bija izmantots pirmajā darījumā.

Otrs vērienīgākais darījums par 18,72 miljoniem eiro veikts ar iespaidīgu īpašumu Kurzemes prospektā 1A. Tiesa, “Top 70” norādīts, ka šis darījums noticis
tikai uz papīra. Pērn maijā 33 914 kvadrātmetrus lielais zemes īpašums ar angāru, ražošanas ēku, administratīvo ēku un noliktavu no SIA “Plesko Real Estate” pārgāja SIA “Damme Real Estate” īpašumā ar pieņemšanas-nodošanas aktu un lēmumu par uzņēmuma dibināšanu. Pēc tam jaunais īpašnieks to ieķīlāja par labu AS “DNB banka”, kura izsniedza 13,23 miljonu eiro aizdevumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt trešais lielākais darījums Rīgā un arī Latvijā bija Lietuvas likvidējamajai bankai “Snoras” piederošās bijušās “Latvijas Krājbankas” ēkas Jāņa Daliņa ielā 15 pārdošana brīvās pārdošanas procesā par 10,52 miljoniem eiro. Ēku iegādājās “LNK Group” izveidots uzņēmums SIA “JD 15”. Patlaban šī ēka nosaukta par “LNK Centre”, kurā gandrīz visas biroju platības jau ir iznomātas. Iepriekš “Snoras” šo ēku 2010.gadā par 33 miljoniem eiro nopirka no “Bandiron Corporation Limited”. Divās izsolēs šo ēku neizdevās pārdot par 11,5 miljoniem eiro.

Pagājušā gada Jūrmalas trīs vislielākie nekustamā īpašuma darījumi saskaņā ar jauno “Kapitāla” “Top 70” ir bijuši: ārvalstnieka Aleksandra Mečetina nopirktie 5041 kvadrātmetrs zemes ar māju Pūpolu ielā 1 par 8,7 miljoniem eiro, 4904 kvadrātmetri zemes ar ēku Ērgļu ielā 2, ko iegādājās Kiprā reģistrētās “Viviga Limited” meitasuzņēmums SIA “Seagull Investments” par astoņiem miljoniem eiro, un 7323 kvadrātmetri zemes ar ēkām Kāpu ielā 51, ko uzņēmuma “Dzintars” lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs diviem ārvalstniekiem pārdevis par 3,92 miljoniem eiro.

2014.gada trīs vislielākie nekustamā īpašuma darījumi ar dzīvokļiem un telpām saskaņā ar jauno “Kapitāla” “Top 70” ir bijuši: 4,62 miljoni eiro – “ABLV bankas” meitasuzņēmums SIA “Pillar 3” izsolē par šādu kopējo summu ieguva piecus dzīvokļus un neapdzīvojamas telpas Rīgā, Duntes ielā 28, 1,6 miljoni eiro – SIA “Ģipša fabrika” pērn oktobrī diviem ārzemniekiem un vienam Latvijas valstspiederīgajam pārdevusi 327,3 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Balasta dambī 72, 1,3 miljoni eiro – ārvalstnieks Aleksandrs Novoselovs nopirka 190,3 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Blaumaņa ielā 3.

Pagājušajā gadā lielo darījumu skaits ir stabili audzis divās no trim “Top 70” pamatkategorijām – gan Rīgas zemju un namīpašumu, gan Jūrmalas īpašumu darījumos. Nozīmīgs kritums ir vērojams vienīgi īpaši dārgo dzīvokļu un telpu darījumos.

Žurnālā norādīts, ka 2010.gadā Rīgā nebija vairāk par 15 zemesgrāmatā reģistrētu darījumu, kuri bija lielāki par 1,4 miljoniem eiro. 2011.gadā bija jau vismaz 28 šādi darījumi, 2012.gadā – 35 darījumi, 2013.gadā – 39. Pērn jau ir reģistrēti 53 šādi darījumi.

Reklāma
Reklāma

Savukārt Jūrmalā pēc 2012.gadā fiksētā samazinājuma lielo darījumu apjoms turpina pieaugt, par spīti ierobežojumiem termiņuzturēšanās atļauju jomā un ģeopolitiskajai situācijai. 2011.gadā Jūrmalā bija reģistrēti vismaz 18 darījumi, kas bija lielāki par 1,4 miljoniem eiro (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem), 2012.gadā – tikai deviņi darījumi, 2013.gadā – 17, bet pērn – 19 darījumi.

Jūrmalā ir nedaudz sarucis vienīgi tādu darījumu apjoms, kuri pārsniedza vienu miljonu eiro. 2013.gadā bija 30 tādi darījumi, pērn – 27. Toties ļoti iespaidīgs ir darījumu skaits cenas robežās no 0,5 līdz 0,99 miljoniem eiro.

Dzīvokļu un telpu darījumu jomā 2013.gadā visi 20 lielākie darījumi pārsniedza 800 000 eiro robežu, bet 700 000 eiro robežu pārsniedza 44 darījumi.
Pērn Latvijā fiksēti tikai 26 dzīvokļu un telpu darījumi, kuru summa ir pārsniegusi 700 000 eiro, bet 800 000 eiro slieksni ir pārkāpuši tikai 13 darījumi.

Klajā nācis žurnāla “Kapitāls” gada nekustamo īpašumu darījumu “Top 70” – pārskats par aizvadītā gada vislielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem valstī. Žurnāls “Kapitāls” to tradicionāli – jau trešo gadu – publicē maija numurā.

“Ja nebūtu pircēju no NVS valstīm un vispirms Krievijas, tad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pilnībā neiznīktu, taču atsevišķi tā segmenti – dārgo dzīvokļu un dārgo Jūrmalas īpašumu pārdošana – gan sagrūtu, jo faktiski pilnībā turas tieši uz šiem pircējiem,” šāds ir viens no “Kapitāla” jaunā “Top 70” veidotāja Lato Lapsas secinājumiem par to.

“Kapitāla” aizvadītā gada nekustamo īpašumu darījumu “Top 70” radīts, izmantojot vairāku nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzes un tajās gūto informāciju salīdzinot ar Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas reizi nedēļā publicējamajiem anonimizētajiem datiem par kopumā vairāk nekā 450 lielākajiem pagājušā gada īpašumu darījumiem.

“Uz šī unikālā datu apkopojuma un tā analīzes pamata izveidotais gada nekustamo īpašumu darījumu “Top 70″ sastāv no trim dažādiem sarakstiem – tie ir pagājušā gada 30 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Rīgā, 20 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Jūrmalā, kā arī 30 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām Rīgā un Jūrmalā kopā,” informē Lapsa.

Katram no šiem darījumiem, kuri zemesgrāmatā fiksēti pagājušā gada laikā (kaut daži darījumi noslēgti jau agrāk), jaunajā “Top 70” minēta gan tā vērtība, gan konkrētā īpašuma adrese un tā pamatinformācija. Tāpat nosaukts gan katra īpašuma pārdevējs, gan pircējs, par īpašuma pircēju – ja tas ir juridiska persona – no “Lursoft” datu bāzes minot arī tā īpašnieku, lai dotu skaidrāku priekšstatu par to, kas pašlaik Latvijā ir reālie lielāko un dārgāko īpašumu pircēji.