Medības
Pieredze

7 fakti par alņiem, ko nemaz nebiji iedomājies0

Foto-Fotolia

1. Alnis skrienot var sasniegt 56 km/h

Alnis ir ne tikai spēcīgs un jaudīgs dzīvnieks, bet arī neticami ātrs. Tas skrienot var sa-sniegt ātrumu līdz pat 56 km/h, kas ir iespaidīgs rādītājs. Alnis kā smagā mašīna var izskriet cauri krūmiem un pazust skatienam. Tas jāņem vērā, ja dzinējmedībās jāšauj uz skrienošu dzīvnieku.

2. Alnis ir lielākais no briežveidīgajiem

Vidējais aļņa augstums skaustā ir 1,8–2,1 m. Tēviņa svars 380–720 kg, mātītes 270–360 kg. Vislielākais alnis ir Aļaskas aļņu pasuga, kas skaustā ir augstāks par 2,1 metru, ragu platums ir 1,8 m, tā vidējais svars – 634 kg tēviņiem un 478 kg mātītēm. Lielākais nomedītais Aļaskas alnis svēra 820 kg, un tā augstums skaustā bija 235 cm. Latvijā tādu gigantu nav, bet salīdzinājumā ar pārējiem meža iemītniekiem alnis ir iespaidīgs milzenis. Pieaudzis alnis var būt skaustā augstāks par zirgu, kas ir iespaidīgs fakts.

3. Aļņa ragu platums var sasniegt 1,5, reizumis pat teju 2 metrus

Vidēji ragu platums ir 1,2–1,5 metri, bet pieauguša tēviņa ragi var svērt 15 un vairāk kilogramus. Maksimālā lieluma ragi veidojas 12–13 gadu vecumā. Ragi aug tikai tēviņiem. Tomēr reizēm ļoti retos gadījumos arī mātītei izaug ragi. Šis fenomens saistīts ar izjauktu hormonu līdzsvaru, līdzīgi kā Latvijā novērots arī stirnām. Salīdzinot ar citiem briežu dzimtas tēviņiem, aļņiem raga kauls aug saplacinātā lāpstveida formā un sadalās divos vai trijos žuburos. Pie mums gan ierastāki ir briežveidīgie ragi aļņiem, kas nav novirze no normas, bet gan specifiska ragu forma. Piedevām pirmie žuburi, kas tuvāk pie pieres, ir veidoti no cilindriskas formas raga kaula.

4. Alnim nav augšējo priekšzobu, dienā tas var apēst 32 kg barības

Tas ir pašsaprotams fakts, kam gan ne vienmēr pievērš uzmanību. Alnim kā briežu dzimtas dzīvniekam nav augšējo priekšzobu, bet apakšžoklī tam ir astoņi asi priekšzobi. Tam ir arī asa mēle, lūpas un smaganas. Alnim ir seši pāri dzerokļu un seši pāri priekšdzerokļu, ar kuriem šķiedrvielām bagātā barība tiek rūpīgi sakošļāta. Tādēļ tas var plēst jauno kociņu mizu un ēst to kā konfektes. Šāds zobu komplekts nepieciešams, lai pārstrādātu to milzu barības apjomu, ko alnis uzņem. Alnis, kas sver 360 kg, katru dienu apēd 32 kg barības. Vasarā alnis apēd teju divas reizes vairāk nekā ziemā.

5. Nagi kā ierocis un slēpes

Aļņa nagi radīti tā, lai kalpotu teju vai kā sniega kurpes, neļaujot pārāk iegrimt sniegā. Tādēļ arī sniegotās ziemās tie jūtas diezgan labi. Turklāt alnis aizsargājas nevis ar ragiem, bet gan izmantojot savus nagus – sitot ar kāju. Nagi ir asi, un alnis, sevi aizsargājot, var nosist ne tikai vilku, bet pat lāci.

6. Teju vai olimpiskais peldētājs

Alnis ir lielisks peldētājs, kurš, pēc literatūras faktiem, meklējot barību, varot ienirt līdz pat piecu metru dziļumam. Nu gluži kā amfībija. Tādēļ pārpeldēt ezeru alnim nav nekāda problēma, un ir pat iespējams, ka tas dodas jūrā un izpeld uz kādas salas. Tas nebūtu nekāds brīnums.

7. Par spīti izmēram, alnim ir arī ienaidnieki

Lai gan alnis ir vērā ņemams pretinieks, kurš aizstāvas, sperot ar saviem asajiem nagiem, tomēr alnis ir arī kāda barība. Vilku bars vai lācis īsti neko nevar izdarīt pieaugušam alnim, toties plēsēji sekmīgi var nomedīt jaunos, slimos vai vecos.

Pat par spīti tam, ka alnis ir liels un spēcīgs, tomēr pat viens kodiens to var nogalināt. Ja brūcē iekļūst infekcija, alnis var nomirt pāris nedēļu laikā. Latvijā tas nav novērots, bet, piemēram, ASV aļņus apdraud smadzeņu parazīti, kuru latīniskais nosaukums ir Parelaphostrongylus tenuis, kuru pārnēsātājs ir gliemeži. Parazītu šūniņas var aizceļot uz smadzenēm, radot neiroloģiskus bojājumus.

Tāpat arī citās valstīs novērots, ka liela ērču invāzija var nogalināt alni, izsūcot tik daudz asiņu, ka tam rodas mazasinība. Vēl aļņus var apdraudēt hroniskā briežu novājēšanas slimība, kas Latvijā nav konstatēta, bet izplatījusies mums ģeogrāfiski tuvos reģionos.

Medības ar suni
• Latvijā vēl reti piekopts medību veids – individuālās medības ar aļņusuni. Norvēģiem un zviedriem ir tieši šīm medībām radītas suņu šķirnes. Suņu uzdevums ir atrast alni, to apriet, līdz pienāk saimnieks. Sunim jāstrādā patstāvīgi un bezbailīgi, cenšoties alni noturēt uz vietas. Izsekojot suni ar GPS, var noteikt medījuma un suņa atrašanās vietu, ja suns ir pārāk tālu, lai sadzirdētu tā riešanu.

Vairāk lasiet žurnālā Medības

LA.lv