Latvijā
Sabiedrība

Lielākais sods datu aizsardzībā – 2000 eiro0


Latvijas uzņēmumiem lielākās grūtības sagādā nodrošināt datu regulas prasības klientu un sadarbības partneru datu apstrādē, secina Socioloģisko pētījumu centra SKSD direktors Arnis Kaktiņš (no kreisās) un SIA “Protectum” valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis.
Latvijas uzņēmumiem lielākās grūtības sagādā nodrošināt datu regulas prasības klientu un sadarbības partneru datu apstrādē, secina Socioloģisko pētījumu centra SKSD direktors Arnis Kaktiņš (no kreisās) un SIA “Protectum” valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis.
Foto: Zane Bitere/LETA

Kopš 2018. gada, kad Latvijā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, Datu valsts inspekcija ir saņēmusi 1206 sūdzības.

“Veicām 306 pārbaudes, un tikai 26 gadījumos vainīgie tika sodīti – galvenokārt izsakot brīdinājumu, bet naudas sods tika uzlikts tikai 12 gadījumos. Lielākais no tiem – 2000 eiro, bet mazākais – 70 eiro. V

ēlos uzsvērt, ka soda uzlikšana ir pēdējais, ar ko nodarbojas inspekcija.

Galvenais ir skaidrot un izglītot, tomēr saudzējošais režīms pakāpeniski pāries stingrākā režīmā,” vakar sacīja Datu valsts inspekcijas direktores vietniece Lāsma Dilba un piebilda, ka sūdzības iesniegušas gan tie cilvēki, kurus personīgi skar datu aizsardzības pārkāpumi, gan arī tiesībsargājošās iestādes; saņemti iesniegumi arī no organizācijām un apvienībām.

Tipiskākie pārkāpumi esot, piemēram, neizlikts paziņojums, ka pasākuma norise uzņēmumā tiks filmēta; netiekot izdzēsti uzņēmumā vairs nestrādājošas personas e-pastu adreses un tālruņa numuri utt.

Salīdzinot ar periodu, kad regula netika piemērota, nedaudz esot samazinājies to gadījumu skaits, kad videonovērošana tiek plaši izmantota privātajās un daudzdzīvokļu mājās, kā arī transportlīdzekļos. Savukārt pieaudzis to gadījumu skaits, kad videonovērošanu reģistrē fiziskās personas. Inspekcija vairākiem datu pārziņiem ir norādījusi uz nepieciešamību samazināt videonovērošanas teritorijas apjomu.

Regulas piemērošana esot aktivizējusi sabiedrību, raisot lielāku interesi par personīgo datu aizsardzību. Par to liecinot saņemtās sūdzības. Ļoti izplatīti ir gadījumi, kad cilvēkam piezvana preču vai pakalpojumu izplatītāji, piedāvājot kaut ko iegādāties. “Tad parasti rodas jautājums, vai personīgais tālruņa numurs pie izplatītājiem nokļuvis legāli vai nelegāli.

Likums noteic, ka tie ir komercpiedāvājumi un komercpaziņojumi un pa telefonu tos drīkst sniegt tikai tad, ja ir dota nepārprotama piekrišana.

Cilvēkiem vajadzētu tomēr spēt atcerēties, vai šāda atļauja ir dota vai ne. Vērsieties pie “Lattelecom” vai cita operatora un jautājiet, kādi jūsu dati un uz kāda tiesiska pamata pie tā atrodas. Ja vēlaties tos atsaukt, jums ir tiesības to darīt jebkurā laikā,” skaidroja Dilba.

Inspektori ne tikai reaģē uz sūdzībām, bet arī paši dodas uz darba vietām, lai pārliecinātos, vai regula netiek pārkāpta. Tomēr ar pilnu jaudu neesot iespējams strādāt, jo inspekcijai trūkst finansējuma, lai pakāpeniski pieņemtu darbā vēl 15 darbiniekus.

Vakar socioloģisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš publiskoja rezultātus pētījumam par to, cik informēti ir uzņēmumu vadītāji par datu aizsardzības regulu un vai viņi spēj nodrošināt regulas prasības. Kopumā aptaujāti 750 uzņēmumu vadītāji.

Saistītie raksti

A. Kaktiņš: “Aptauja atklāja, ka divas trešdaļas no visiem uzņēmumu vadītājiem zina un saprot šo lietu, bet gandrīz katrs desmitais uzņēmējs teica, ka neesot iedziļinājies šajā jautājumā. Tikai 39% vadītāju sacīja, ka uzņēmumā ir izdarīts viss, lai piemērotu regulas prasības, turpretī katrs desmitais neslēpa, ka neko līdz šim neesot darījis, lai pildītu regulu.

Kūtrākie bijuši ražošanas jomā strādājošie. Tieši Latgales pusē biežāk sacīja, ka neko neesot darījuši, lai ieviestu regulu. Katram ceturtajam respondentam regulas piemērošanas grūtības radot arī ar informācijas uzglabāšanas tehnoloģijām saistīti jautājumi, bet katrs desmitais atzina, ka problēmas ir saistītas ar personāla darbinieku datu uzglabāšanu.”

 

Pārkāpumi un sodi

Sodi administratīvo pārkāpumu lietās par datu aizsardzības pārkāpumiem:

2017. g. – 46 593 eiro

2018. g. – 10 230 eiro

 

Pārkāpumi, par kuriem piemērots sods:

nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem – 17 gadījumi;

informācijas nesniegšana datu subjektam – 6 gadījumi;

informācijas nesniegšana inspekcijai – 3 gadījumi.

 

Lietvedība 71 administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta.

LA.lv