Mobilā versija
+1.2°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
1. oktobris, 2017
Drukāt

#Lielākas algas #Stiprāki uzņēmumi Nodokļu reforma – labklājībai un izaugsmei (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Astra Kaļāne

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktorei Astrai Kaļānei jautāja “LA” žurnālists Zigfrīds Dzedulis.

“LA” lasītāji, kuru vidū ir lauksaimniecības uzņēmumu un zemnieku saimniecību īpašnieki, gribētu uzzināt, kā no nākamā gada 1. janvāra viņiem mainīsies nodokļu maksājumi.

 

A. Kaļāne: No nākamā gada 1. janvāra būtiski mainīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtība, kas cita starpā skars arī lauksaimniecības uzņēmumu un zemnieku saimniecību īpašniekus.

Turpmāk ar UIN apliks, pirmkārt, sadalīto peļņu, otrkārt, ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Tāpēc, lai gada beigās nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami pārsteigumi, visiem UIN maksātājiem ieteiktu laikus sekot līdzi visiem ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. Ja kādam zemnieku saimniecības īpašniekam ienāks prātā nopirkt, piemēram, ļoti dārgu, ekskluzīvu automašīnu, jūras jahtu vai dārgas gleznas, kas nav saistāmas ar zemnieku saimniecības saimniecisko darbību, tad šos izdevumus apliks ar UIN.

Ja iegūto peļņu nesadalīs, izmaksājot dividendēs, bet to ieguldīs uzņēmuma attīstībā, tad UIN nebūs jāmaksā.

 

Kā mainīsies likmes?

No 1. janvāra UIN likme būs 20%. Kā zināms, līdzšinējā UIN likme bija 15%, bet, sadalot uzņēmuma peļņu un izmaksājot dividendes, šos ienākumus aplika ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 10% likmi. Turpmāk šī maksāšanas kārtība būtiski mainās. Tai brīdī, kad būs samaksāts UIN, otrreiz par šo pašu peļņu IIN vairs nebūs jāmaksā. UIN tiek maksāts no bruto peļņas, savukārt “uz rokas” saņemtā jau ir neto peļņa. Lai to pārvērstu par bruto peļņu, proti, peļņā, kas uzņēmumā nav vēl sadalīta, turpmāk tai piemērosim 0,8 koeficientu.

 

Ko tas nozīmē?

Tam neto ienākumam, kas tiks izmaksāts fiziskai personai, būtībā uzņēmumā tiks piemērota 25% likme. Ja, piemēram, uzņēmuma īpašnieks saņēmis sadalīto peļņu 100 eiro apmērā, tad uzņēmuma izmaksas bija 125 eiro, kurus apliek ar UIN 20% likmi.

Zemnieku saimniecības galvenokārt skar tikai divas manis pieminētās pozīcijas – peļņa un ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Protams, UIN bāze veidojas arī no citām uzņēmuma izmaksām, bet tās nav tik būtiskas lielai daļai lauksaimnieku, piemēram, aizdodot naudu ar uzņēmumu saistītām personām. Tāpat, ja ar uzņēmumu saistītām personām tiek pārdotas preces par cenām, kas mazākas par tirgus cenām.

 

Vai lauksaimniekiem būs arī UIN atvieglojumi?

Jā, būs. Lauksaimniekiem ir paredzēts būtisks stimuls, ja tie saņem valsts atbalsta vai ES atbalsta maksājumus lauksaimniecībai, tad par 50% no atbalsta summas tie varēs samazināt ar UIN apliekamo ienākumu. Piemēram, ja Lauku atbalsta dienesta (LAD) aprēķinātais vienotās platības maksājums ir 8000 eiro, uzņēmumam ar UIN apliekamā bāze (peļņas sadale u.c. bāzes elementi) 10 000 eiro, tad no 10 000 eiro varēs atņemt 4000 eiro un aprēķināt UIN tikai no 6000 eiro. Protams, dažiem lauksaimniekiem šie atbalsta maksājumi ir lieli, citiem mazi, tāpēc arī atvieglojumi atšķirsies. Tomēr ar UIN apliekamais ienākums samazināsies būtiski. Šo atbalsta summu lauksaimnieki var attiecināt uz visu ar UIN apliekamo ienākumu, tostarp uz tiem izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Te piebildīšu, ka šo UIN atvieglojumu lauksaimnieks varēs izmantot tikai tai gadā, kad būs saņēmis gadam aprēķināto atbalsta maksājumu. Ja tai gadā to neizmantos, tad gan tas zudīs.

Jāatgādina arī, ka no nākamā gada 1. janvāra visas lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvās sabiedrības kļūs par UIN maksātājām. Ja šīm sabiedrībām finanšu pārskata gads nesakritīs ar kalendāra gadu, tad tām būs jāsagatavo starpperiodu finanšu pārskats, lai tie fiksētu finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī.

 

Kādi atvieglojumi būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem?

Pirmkārt, no 1. janvāra palielinās diferencētais neapliekamais minimums līdz 200 eiro jeb ar IIN neapliekamā daļa. Otrkārt, palielinās atvieglojums par apgādājamiem līdz 200 eiro. Papildus gada ienākumiem līdz 20 000 eiro IIN likme līdzšinējo 23% vietā būs 20%. Domāju, ka to jutīs gan darba ņēmēji, gan darba devēji.

Te piebildīšu, ka ar IIN neapliekamais minimums ir diferencēts, to nepiemēros, ja ienākuma apmērs pārsniegs 1000 eiro mēnesī, un to varēs piemērot jau gada laikā, ja darba devējam būs iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Gada laikā piemērojamo neapliekamo minimumu sākotnēji aprēķinās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju (par iepriekšējo periodu), bet, gadam beidzoties, to pārrēķinās, pamatojoties uz faktisko gada ienākuma apmēru. Šo neapliekamo minimumu gan varēs piemērot tikai tajā darba vietā, kurā darba ņēmējs būs iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu. Tikai šajā darba vietā varēs piemērot arī samazināto IIN likmi. Tāpēc visiem darba ņēmējiem ieteiktu līdz šī gada beigām pārliecināties, vai darba devējam ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Ja nebūs, tad pieminētos atvieglojumus, tāpat atvieglojumus par apgādājamiem darba ņēmējs nevarēs piemērot gada laikā, bet tikai iesniedzot deklarāciju.

 

Vai IIN normas tiek mainītas arī parastiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā IIN?

Protams, izmaiņas skars arī saimnieciskas darbības veicējus, kas maksā IIN. Diemžēl jāatzīst, ka līdz šim IIN esam maksājuši negribīgi. Tāpēc turpmāk tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru izdevumi būs lielāki par 80% no ieņēmumiem, ir paredzēts, ka izdevumus varēs atzīt tikai līdz 80% no ieņēmumiem, ne vairāk. Tādējādi par šiem 20% no ieņēmumiem gandrīz visiem saimnieciskās darbības veicējiem būs jāmaksā IIN. Paredzēti arī vairāki izņēmumi šīs normas piemērošanā, piemēram, pirmajos divos gados uzsākot saimniecisko darbību un pēdējā gadā likvidējot saimniecisko darbību.

 

Kāpēc šāds regulējums?

Galvenokārt tāpēc, ka no nākamā gada būtiski mainās UIN maksāšanas kārtība, tā savukārt maina arī visu pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka daļai pamatlīdzekļu pirmajā gadā nolietojumu norakstīja līdz pat 70% apmērā. Tas varēja būt par iemeslu, kāpēc pirmajā gadā pēc pamatlīdzekļa iegādes uz šīs norakstīšanas rēķina parādījās ar saimnieciskās darbības rezultātu nesamērīgi izdevumi. Ieviešot 80% izdevumu ierobežojumu, vienlaikus jāmaina arī pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kartība, lai tā kļūtu samērīgāka, atbilstoši to nolietojuma pakāpei. Turpmāk IIN vajadzībām visi pamatlīdzekļi tiks sadalīti divās grupās. Pirmajā būs līdz šī gada beigām iegādātie, otrajā – no nākamā gada 1. janvāra iegādātie. Pirmajiem pamatlīdzekļu nolietojuma atzīšanai izmantosim līdzšinējo UIN mērķiem noteikto nolietojuma modeli vai arī uzņēmēji varēs neizmantot pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtībā pielietotos palielinošos koeficientus. Bet jaunajiem pamatlīdzekļiem likumā noteiktas divas vienkāršotas pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas metodes. Šīs pārmaiņas ieviešam, lai visi saimnieciskās darbības veicēji sāktu maksāt nodokļus. Diemžēl līdz šim liela daļa mazo uzņēmēju tos nemaksāja.

 

Vai tiesa, ka par mežā pārdotajiem kokiem iedzīvotājiem būs jāmaksā divreiz lielāks IIN?

Sākotnējais plāns patiešām paredzēja vienādot IIN likmes visiem ienākumiem, to skaitā no kokmateriālu vai metāllūžņu pārdošanas, tāpat ienākumiem no lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas vai dzīvokļu īres. Tomēr labā ziņa ir tā, ka līdzšinējo samazināto IIN likmju piemērotājiem tiek saglabāti visi labumi. Ienākumiem no kokmateriālu vai metāllūžņu pārdošanas likme nemainīsies. Tāpat tā nemainīsies arī par ienākumiem, kurus iedzīvotāji saņem, iznomājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai izīrējot dzīvokļus, nepiemērojot izdevumus.

Tomēr IIN likme mainās ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma, piemēram, pārdodot mežu vai citu nekustamu īpašumu līdzšinējo 15% vietā nākamgad tā būs 20%. Ja darījums būs uzsākts līdz 2017. gada 31. decembrim (un deklarēts), tad tiks piemērota IIN 15% likme.

 

Tātad par 5% samazināsies ienākumi tiem iedzīvotājiem, kuri nākamgad pārdos dzīvokli, māju vai citu nekustamu īpašumu?

Jā, bet tas skars tikai tos iedzīvotājus, kuriem nevar piemērot līdz šim noteiktos atbrīvojumus. Tāpat kā līdz šim arī turpmāk IIN nebūs jāmaksā, ja īpašnieks pārdos vienīgo dzīvokli vai ģimenes privātmāju, kas viņam piederējusi ilgāk par pieciem gadiem (skaitot no dienas, kad īpašums bijis reģistrēts zemesgrāmatā), un vismaz gadu īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta.

Vēl piebildīšu, ka ar IIN neapliks lauksaimniecībā izmantojamas zemes pārdevēja ienākumus, ja to nopērk lauksaimnieks, kas ir zemnieku saimniecības īpašnieks; Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība; individuālais komersants; zemnieku saimniecība; VID reģistrējies saimnieciskās darbības veicējs. Kā zināms, lai veicinātu zemes pārdošanu lauksaimniekiem, šie noteikumi sākotnēji bija spēkā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam, tad tika pagarināta to darbība. Bet tagad atbrīvojuma piemērošana pagarināta līdz 2023. gada 1. jūlijam.

Ja savukārt lauksaimniecības zemi nopērk kāds cits, kas nav minētais lauksaimnieks, tad pārdevējam arī turpmāk būs jāmaksā IIN, bet jau 20% apmērā.

Lauksaimniekiem vēl maza piebilde par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (VSAOI). Pirmkārt, ir paredzēts palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru par 1% ar mērķi labāk finansēt veselības aprūpi. Otrkārt, pašnodarbinātos skars arī sociālo iemaksu apmēra pieaugums – par to ienākumu daļu, par kuru netiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kā pašnodarbinātai personai), personai būs jāveic papildu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 5% apmērā, kas tiks novirzītas personas pensiju apdrošināšanai. Šie 5% paredzēti tikai un vienīgi pašnodarbināto sociālajai apdrošināšanai, nevis kādām neatliekamām budžeta vajadzībām, kā par to dažkārt runā sabiedrībā.

 

Kas nākamgad mainīsies mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem?

MUN likme nemainās – 15% no gada apgrozījuma. Bet gada apgrozījums, no kura jāmaksā šis nodoklis, no pašlaik noteiktajiem 100 000 eiro samazinās līdz 40 000 eiro. Līdz 40 000 eiro gada apgrozījumam valstī ir vairāk nekā 85% mikrouzņēmumu. No nākamā gada mikrouzņēmumā nevarēs pieņemt darbā cilvēku, kas vienlaikus strādā vēl kādā citā mikrouzņēmumā vai viņam būs izveidots savs mikrouzņēmums.

No 2019. gada MUN maksātājam nevarēs būt pašam savs mikrouzņēmums un vienlaikus viņš nevarēs būt darbinieks mikrouzņēmumā.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Finanšu ministriju

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Viegli muldēt, ja Finanšu ministrijā departamenta direktoru algas ir lielākas par 6000 eiro mēnesī. Viņiem tiešām labklājība aug. Kāpēc 27 gadus pēc valsts neatkarības brīvajā LV iztikas minimums ,,cilvēkam” ir 129 eiro mēnesī. Man liekas, ka suņiem PVD ir noteicis lielāku iztikas minimumu. Visiem ierēdņiem un deputātiem aprēķinot algas vajadzētu par bāzi izmantot šos 129 eiro. Par ko jums tur maksā tādas algas??? Un šis iepirkums ar FM priekšnieces BILDI mums nodokļu maksātājiem izmaksāja nieka 100 tūkstošus.

  2. Ne par velti propaganda lv, visu laiku radio skandina pasūtīto reklāmu par to cik labi būs nākošgad visiem! Tāpat ka pagājušo gadu vienu brīdi skanēja cik labi ir migranti un ka viņus vajag pieņemt ar atplestām rokām

  3. Smieklīgi, ka var lietot tādus vārdus: “labklājība”, “izaugsme”. Kam, kur ?

Draugiem Facebook Twitter Google+