Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Lielākās bažas par bezdarbu ir pierobežas reģionos

Foto - LETAFoto - LETA

Lielākās bažas par bezdarbu ir pierobežas reģionos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Viņa atzina, ka līdz šim labklājības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājums maksāt pārcelšanās pabalstus ir izraisījis ļoti lielas negācijas medijos un lauku iedzīvotājos. “Taču, ja, piemēram, Ludzā izveidojas uzņēmums un cilvēks no Krāslavas grib tajā strādāt, tad kāpēc nepalīdzēt to izdarīt? Manuprāt, tas ir tikai normāli. Taču tur ir jābūt arī kritērijiem. Viņķeles kundzei ir divi saraksti – viens ar bezdarbniekiem, otrs ar vakancēm. Tad kāpēc nepalīdzēt šiem diviem sarakstiem satuvināties Latvijā. Tas nebūt nenozīmē pārcelšanos uz Rīgu, tas nozīmē to, ka ir noteiktas specialitātes, kas ir vajadzīgas vienā vietā, bet otrā vietā nē. Manuprāt, šāda pārcelšanās nebūs masveidīga. Tā būs atsevišķa palīdzība cilvēkiem, kas ir bijuši bezdarbnieki, atrast darbu citā vietā,” norādīja Straujuma.

Zemkopības ministre arī teica, ka lielākās bažas par bezdarbu ir pierobežas reģionos. “Es negribētu minēt kādus konkrētus reģionus, kas man rada bažas. Man lielākās bažas ir par visu pierobežu, izņemot varbūt vienīgi Bausku, jo tā ir ļoti tuvu Rīgai. Taču visur citur ir vērojams tas, ka cilvēki bēg prom no turienes uz centru. Taču tas pats, piemēram, notiek arī Lietuvas pusē. Eiropa vēl nestrādā kā viena valsts, un tāpēc ir pārrobežu programmas, lai veidotu starpvalstu sadarbību,” klāstīja ministre.

Uz jautājumu, vai, piemēram, nodokļu samazināšana pierobežas teritorijās strādājošajiem un dzīvojošajiem veicinātu iedzīvotāju palikšanu, Straujuma atbildēja, ka ir jautājums, vai valsts to vispār var atļauties. “Jautājums ir, cik tas maksā un vai mēs maz to varam samaksāt. Ir jau svarīgas ne tikai nodokļu atlaides, bet arī tas, vai tur ir pietiekams nepieciešamais darbaspēks. Es nedomāju, ka mēs pierobežā varam izveidot sava veida Lasvegasu, un tad nu cilvēki brauks uz turieni strādāt un dzīvot. Uzņēmumi tiks veidoti tomēr reģionālajos centros vai lielajās pilsētās. Mums ir svarīgi panākt, lai cilvēks paliek dzīvot laukos, bet viņš var aizbraukt līdz darbam un vakarā atpakaļ, un varbūt arī turēt vienu govi, kas dod papildu ienākumus. Tikai tā mēs varam nodrošināt lauku apdzīvotību. Mums ir jādomā par mobilitāti,” pastāstīja Straujuma.

Viņa arī uzsvēra, ka ir jādomā par sabiedriskā transporta tīkla attīstību. “Runa jau ir ne tikai par to, ka darbs ir pilsētā un var dzīvot laukos, svarīgi jau arī – ar ko tas cilvēks var tikt līdz tai darbavietai. Situācija, piemēram, ar sabiedrisko transportu ļoti daudzās vietās ir vienkārši katastrofāla, nav iespējams izbraukāt,” minēja zemkopības ministre.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+