Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. maijs, 2015
Drukāt

80% lauku naudas – vietējiem. “LA” pētījums par 100 lielākajiem atbalsta saņēmējiem (10)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Gandrīz 80% no TOP 100 LAD maksājumu saņēmējiem 2014. gadā ir bijuši vietējie uzņēmēji. Tā liecina “Latvijas Avīzes” veiktais pētījums pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) un “Lursoft” apkopotajiem datiem. Aptuveni 10% maksājumu veikti lauksaimnieku kooperatīviem un biedrībām, kurās var būt apvienojušies gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji. Atlikušie apmēram 10% uzņēmēju TOP 100 sarakstā pārstāv ārvalstis.

Lai arī no TOP 100 maksājumus saņēmušajiem uzņēmumiem aptuveni tikai desmitā daļa bijuši ārzemnieki, astoņi no tiem ir pirmajā trīsdesmitniekā, kur atrodamas lielākās izmaksātās atbalsta summas. TOP 100 uzņēmumiem LAD kopumā veicis maksājumus vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, bet vairāk nekā 67 tūkstošiem LAD maksājumu saņēmēju pērn kopumā izmaksāti 495,9 milj. eiro.

Vietu topā būtiski ietekmē tas, vai saimniecība pārskata periodā ir realizējusi apjomīgus investīciju projektus, saņēmusi kompensācijas par tirdzniecības traucējumiem, kuri radušies Āfrikas cūku mēra dēļ, un platību maksājumus. 2014. gadā joprojām tika realizēti investīciju projekti no 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda. Šogad ir sācies jaunais 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods, un jauno investīciju projektu apmaksa sāksies šā gada beigās. Straujāka projektu realizācija notiks nākamajā un aiznākamajā gadā, skaidro LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Zemei, kur tu dzīvo, ir jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam jākalpo zemei. Lauki ir latvietības bāze, tāpēc primārais ir cilvēks laukos, nevis bizness, kā tagad tiek apgalvots. Šo izkropļojumu ienesa padomju sistēma, kad kompartija spieda ražot vairāk un vairāk, bet kolhozi nekādi nevarēja pieražot tik, cik prasīja patērētājs. Bet tagad šo preču pietiek, pilni veikalu plaukti, pienu nav kur likt, tāpēc par to tik maz maksā, bet mūs pēc inerces joprojām aģitē – ražojiet vairāk un lielākos apjomos un ne tikai aģitē, bet arī ar ES naudām stimulē attīstīt lielražošanu, nevis katras ģimenes dzīves standartam atbilstošu ražošanu. Un sekas ir no cilvēkiem tukši un aizauguši lauki, lai tādi horsburgeri varētu palielīties – bet viņi taču saražo lielāko daļu produkcijas! Un kāds labums valstij no tā, ka daži desmiti ģimeņu laukos kļūst miljonāri, bet desmitiem tūkstošu tos pamet? Vai tiešām nevienam neinteresē šī apzinātā lauku depopulācija, kas tiek veikta šī pārspīlētā biznesa vārdā?

    • Cilvēces nākotne ir pilsētu aglomerācijās. Daudzās valstīs urbanizācijas līmenis jau pārsniedz 80%. Neredzu nevienu iemeslu kādēļ latvieši latvietību nevarētu uzturēt pilsētvidē. Jau šobrīd latviešu kultūra bāzējas pilsētās – dziesmu un deju svētki, latviešu teātris un kino, koncerti – tas viss notiek pilsētās. Lauki nekad nebūs bāze zinātnes attīstībai, laukos nerodas informāciju tehnoloģiju kompānijas. Šobrīd Lavijas laukos dzīvo lieka cilvēka masa, kuriem tur nav ko darīt un nekad nebūs ko darīt, jāpalīdz viņiem pārcelties uz pilsētām, nevis jāraražo bezjēdzīgi mīti par “latvietības bāzi laukos”.

  2. ministrijā ir mērķis
    katrā pagastā viens vinters
    viena LAD pārvalde rīgā , pārejos liekēžus uz īriju

  3. Kamer latvija nebus laba,stipra domajosa,gudra,taisniga prezidenta,tikmer ta lv grims dzila purva un uz to lv.pat nav ko domat braukt atpakal eksistet!

  4. 2014. gadā 100 lielākie lauku uzņēmumi ir saņēmuši atbalsta maksājumos no 0,4 līdz 2,5 miljoniem eiro katrs! Un gadu gaitā tie ir VIENI UN TIE PAŠI saņēmēji. Bet laukos ir 64 tūkstoši zemnieku – atbalsta saņēmēju. Cik tad saņem atbalstos šie visi pārējie? Tie ir daži simti, daži tūkstoši vai labākā gadījumā daži desmiti tūkstoši eiro, tāpēc 90% no viņiem nav naudas attīstībai. 1-2% bagāto uzņēmumu ZM ar LAD starpniecību katru gadu atbalstos izdāļā simtus tūkstošus un miljonus, kamēr visi pārējie nolikti izdzīvošanas režīmā. Šīs milzīgās atšķirības ES atbalsta un fondu sadalē starp saimniecībām arī ir galvenais lauku panīkuma un atpalicības cēlonis. Tēlaini runājot, 100 lauku ģimenes dzīvo leiputrijā, bet visas pārējās – pie sasistas siles! Diemžēl valdībā nav neviena sakarīga saimnieka, kas prastu šīs lietas sakārtot.

  5. kāpēc viņu sauc par zemnieku-viņš ir ķīmijas un indes ražotājs
    plus vēl mēs visi maksāsim par slaveno kampara biogāzi

  6. Jānis Labrencis Atbildēt

    Nu gluži kā teica Edgars Liepiņš: Mums visa kā ir gana. Palasiet tik avīzes. Bet kā tad ir patiesībā? Laukos likvidējam skolas, jo nav vairs ne cilvēku ne bērnu! Bet lauki takšu ir Latvijas nākotne. Ir skaidri zināma patiesība, ka ražot var tikai to, ko var pārdot. Bet kur ir kādreizējais kohoznieku tirgus? Tajās pašās nojumēs vai tieši zem zilas debess zemnieki saliek savas ābolu un kartupeļu kastes. Bet importa dārzeņus un citas preces tirgojam lielos, labiekārtotos paviljonos! Tieši vietējais, savas ražotās produkcijas iekšējais tirgus ir pašreiz ražošanas šaurākā vieta.

    • Latvijas nākotne ir izglītība un zinātne, nevis cūkas un govis. Varat nosaukt kaut vienu valsti pasaulē, kura pēdējos 30 gados ir ieguvusi labklājību pateicoties lauksaimniecībai? Nē? Tas tāpēc, ka nav tādu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+