×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.5°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Trešdiena, 23. maijs, 2018
21. maijs, 2015
Drukāt

80% lauku naudas – vietējiem. “LA” pētījums par 100 lielākajiem atbalsta saņēmējiem (10)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

"Latraps" 2014. gadā pabeidza divus lielus projektus – iesalnīcu (attēlā) un miežu pirmapstrādes līniju, kas arī ir galvenais iemesls LAD veiktajām izmaksām.

Turpina celt piena fermas

Pērn visvairāk naudas LAD izmaksājis vietējai piena lopkopības zemnieku saimniecībai “Pilslejas” – 2,5 miljonus eiro, kas ieguldīta modernā kūtī un Latvijā pēdējā apstiprinātā biogāzes stacijas projektā. “2014. gadā mēs realizējām kopumā divus lielus investīciju projektus. Esam tikuši pie jaunām ēkām, diemžēl piena lopkopībai smagākajā brīdī. Otrs projekts ir biogāzes stacija, kas ļauj mums pārstrādāt kūtsmēslus un ievērojami mazināt smakas,” stāsta “Pilsleju” saimnieks Uldis Krievārs. Viņš atzīst, ka bez Eiropas un LAD atbalsta saimniecības modernizācija nebūtu bijusi iespējama. Projektiem bijis nepieciešams arī pašu līdzfinansējums, un šobrīd kredītsaistības smagi gulstas uz lauksaimnieka pleciem, jo piena iepirkuma cenas ir zem produkta pašizmaksas. “Iespējams, šobrīd piedzīvojam smagāko punktu, jo līdz ar piena kvotu izbeigšanos piena nozarē valda nepamatotas gaidas no piena iepircēju, pārstrādātāju puses uz lēta piena plūdiem. Piena cenu kritums vērojams visā Eiropā, un viss liecina, ka uz rudens pusi lietām vajadzētu atgriezties normālās sliedēs,” prognozē U. Krievārs.

Saimniecībā ir 660 slaucamas govis, un “Pilslejas” pazīstamas ar labiem rādītājiem, z/s pārraudzības izslaukums ir 12,1 tūkstotis kg no govs 2013./14. gadā, kas, pēc saimnieka vārdiem, krīzē palīdzējis izdzīvot. “Esam rēķinājuši, kā būtu, ja mazāk barotu govis ar dārgajām iepirktajām izejvielām – soju, rapsi. Secinājām, ka, samazinoties izslaukumiem, ekonomiskie zaudējumi būtu vēl lielāki arī pie pašreizējām zemajām piena cenām,” tā z/s “Pilslejas” saimnieks.

Piena ražošanā notiek lielas izmaiņas, Latviju skar gan Krievijas embargo, gan piena kvotu atlaišana. “No LAD puses neredzam, ka piena lopkopībā situācija būtu dramatiska. Pirmajā lauku saimniecību modernizācijas pieteikšanās kārtā (2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods) iesniegti vairāk nekā 100 piena fermu rekonstrukcijas projektu, bet jaunas piena fermas iecerējuši būvēt ap desmit saimnieku,” stāsta A. Vītola-Helviga.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Zemei, kur tu dzīvo, ir jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam jākalpo zemei. Lauki ir latvietības bāze, tāpēc primārais ir cilvēks laukos, nevis bizness, kā tagad tiek apgalvots. Šo izkropļojumu ienesa padomju sistēma, kad kompartija spieda ražot vairāk un vairāk, bet kolhozi nekādi nevarēja pieražot tik, cik prasīja patērētājs. Bet tagad šo preču pietiek, pilni veikalu plaukti, pienu nav kur likt, tāpēc par to tik maz maksā, bet mūs pēc inerces joprojām aģitē – ražojiet vairāk un lielākos apjomos un ne tikai aģitē, bet arī ar ES naudām stimulē attīstīt lielražošanu, nevis katras ģimenes dzīves standartam atbilstošu ražošanu. Un sekas ir no cilvēkiem tukši un aizauguši lauki, lai tādi horsburgeri varētu palielīties – bet viņi taču saražo lielāko daļu produkcijas! Un kāds labums valstij no tā, ka daži desmiti ģimeņu laukos kļūst miljonāri, bet desmitiem tūkstošu tos pamet? Vai tiešām nevienam neinteresē šī apzinātā lauku depopulācija, kas tiek veikta šī pārspīlētā biznesa vārdā?

    • Cilvēces nākotne ir pilsētu aglomerācijās. Daudzās valstīs urbanizācijas līmenis jau pārsniedz 80%. Neredzu nevienu iemeslu kādēļ latvieši latvietību nevarētu uzturēt pilsētvidē. Jau šobrīd latviešu kultūra bāzējas pilsētās – dziesmu un deju svētki, latviešu teātris un kino, koncerti – tas viss notiek pilsētās. Lauki nekad nebūs bāze zinātnes attīstībai, laukos nerodas informāciju tehnoloģiju kompānijas. Šobrīd Lavijas laukos dzīvo lieka cilvēka masa, kuriem tur nav ko darīt un nekad nebūs ko darīt, jāpalīdz viņiem pārcelties uz pilsētām, nevis jāraražo bezjēdzīgi mīti par “latvietības bāzi laukos”.

  2. ministrijā ir mērķis
    katrā pagastā viens vinters
    viena LAD pārvalde rīgā , pārejos liekēžus uz īriju

  3. Kamer latvija nebus laba,stipra domajosa,gudra,taisniga prezidenta,tikmer ta lv grims dzila purva un uz to lv.pat nav ko domat braukt atpakal eksistet!

  4. 2014. gadā 100 lielākie lauku uzņēmumi ir saņēmuši atbalsta maksājumos no 0,4 līdz 2,5 miljoniem eiro katrs! Un gadu gaitā tie ir VIENI UN TIE PAŠI saņēmēji. Bet laukos ir 64 tūkstoši zemnieku – atbalsta saņēmēju. Cik tad saņem atbalstos šie visi pārējie? Tie ir daži simti, daži tūkstoši vai labākā gadījumā daži desmiti tūkstoši eiro, tāpēc 90% no viņiem nav naudas attīstībai. 1-2% bagāto uzņēmumu ZM ar LAD starpniecību katru gadu atbalstos izdāļā simtus tūkstošus un miljonus, kamēr visi pārējie nolikti izdzīvošanas režīmā. Šīs milzīgās atšķirības ES atbalsta un fondu sadalē starp saimniecībām arī ir galvenais lauku panīkuma un atpalicības cēlonis. Tēlaini runājot, 100 lauku ģimenes dzīvo leiputrijā, bet visas pārējās – pie sasistas siles! Diemžēl valdībā nav neviena sakarīga saimnieka, kas prastu šīs lietas sakārtot.

  5. kāpēc viņu sauc par zemnieku-viņš ir ķīmijas un indes ražotājs
    plus vēl mēs visi maksāsim par slaveno kampara biogāzi

  6. Jānis Labrencis Atbildēt

    Nu gluži kā teica Edgars Liepiņš: Mums visa kā ir gana. Palasiet tik avīzes. Bet kā tad ir patiesībā? Laukos likvidējam skolas, jo nav vairs ne cilvēku ne bērnu! Bet lauki takšu ir Latvijas nākotne. Ir skaidri zināma patiesība, ka ražot var tikai to, ko var pārdot. Bet kur ir kādreizējais kohoznieku tirgus? Tajās pašās nojumēs vai tieši zem zilas debess zemnieki saliek savas ābolu un kartupeļu kastes. Bet importa dārzeņus un citas preces tirgojam lielos, labiekārtotos paviljonos! Tieši vietējais, savas ražotās produkcijas iekšējais tirgus ir pašreiz ražošanas šaurākā vieta.

    • Latvijas nākotne ir izglītība un zinātne, nevis cūkas un govis. Varat nosaukt kaut vienu valsti pasaulē, kura pēdējos 30 gados ir ieguvusi labklājību pateicoties lauksaimniecībai? Nē? Tas tāpēc, ka nav tādu.

Draugiem Facebook Twitter Google+