Uncategorized

80% lauku naudas – vietējiem. “LA” pētījums par 100 lielākajiem atbalsta saņēmējiem 16


“Latraps” 2014. gadā pabeidza divus lielus projektus – iesalnīcu (attēlā) un miežu pirmapstrādes līniju, kas arī ir galvenais iemesls LAD veiktajām izmaksām.
“Latraps” 2014. gadā pabeidza divus lielus projektus – iesalnīcu (attēlā) un miežu pirmapstrādes līniju, kas arī ir galvenais iemesls LAD veiktajām izmaksām.
Foto – Ilze Pētersone

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Gandrīz 80% no TOP 100 LAD maksājumu saņēmējiem 2014. gadā ir bijuši vietējie uzņēmēji. Tā liecina “Latvijas Avīzes” veiktais pētījums pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) un “Lursoft” apkopotajiem datiem. Aptuveni 10% maksājumu veikti lauksaimnieku kooperatīviem un biedrībām, kurās var būt apvienojušies gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji. Atlikušie apmēram 10% uzņēmēju TOP 100 sarakstā pārstāv ārvalstis.

Lai arī no TOP 100 maksājumus saņēmušajiem uzņēmumiem aptuveni tikai desmitā daļa bijuši ārzemnieki, astoņi no tiem ir pirmajā trīsdesmitniekā, kur atrodamas lielākās izmaksātās atbalsta summas. TOP 100 uzņēmumiem LAD kopumā veicis maksājumus vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, bet vairāk nekā 67 tūkstošiem LAD maksājumu saņēmēju pērn kopumā izmaksāti 495,9 milj. eiro.

Vietu topā būtiski ietekmē tas, vai saimniecība pārskata periodā ir realizējusi apjomīgus investīciju projektus, saņēmusi kompensācijas par tirdzniecības traucējumiem, kuri radušies Āfrikas cūku mēra dēļ, un platību maksājumus. 2014. gadā joprojām tika realizēti investīciju projekti no 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda. Šogad ir sācies jaunais 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods, un jauno investīciju projektu apmaksa sāksies šā gada beigās. Straujāka projektu realizācija notiks nākamajā un aiznākamajā gadā, skaidro LAD direktore Anna Vītola-Helviga.


Turpina celt piena fermas

Pērn visvairāk naudas LAD izmaksājis vietējai piena lopkopības zemnieku saimniecībai “Pilslejas” – 2,5 miljonus eiro, kas ieguldīta modernā kūtī un Latvijā pēdējā apstiprinātā biogāzes stacijas projektā. “2014. gadā mēs realizējām kopumā divus lielus investīciju projektus. Esam tikuši pie jaunām ēkām, diemžēl piena lopkopībai smagākajā brīdī. Otrs projekts ir biogāzes stacija, kas ļauj mums pārstrādāt kūtsmēslus un ievērojami mazināt smakas,” stāsta “Pilsleju” saimnieks Uldis Krievārs. Viņš atzīst, ka bez Eiropas un LAD atbalsta saimniecības modernizācija nebūtu bijusi iespējama. Projektiem bijis nepieciešams arī pašu līdzfinansējums, un šobrīd kredītsaistības smagi gulstas uz lauksaimnieka pleciem, jo piena iepirkuma cenas ir zem produkta pašizmaksas. “Iespējams, šobrīd piedzīvojam smagāko punktu, jo līdz ar piena kvotu izbeigšanos piena nozarē valda nepamatotas gaidas no piena iepircēju, pārstrādātāju puses uz lēta piena plūdiem. Piena cenu kritums vērojams visā Eiropā, un viss liecina, ka uz rudens pusi lietām vajadzētu atgriezties normālās sliedēs,” prognozē U. Krievārs.

Saimniecībā ir 660 slaucamas govis, un “Pilslejas” pazīstamas ar labiem rādītājiem, z/s pārraudzības izslaukums ir 12,1 tūkstotis kg no govs 2013./14. gadā, kas, pēc saimnieka vārdiem, krīzē palīdzējis izdzīvot. “Esam rēķinājuši, kā būtu, ja mazāk barotu govis ar dārgajām iepirktajām izejvielām – soju, rapsi. Secinājām, ka, samazinoties izslaukumiem, ekonomiskie zaudējumi būtu vēl lielāki arī pie pašreizējām zemajām piena cenām,” tā z/s “Pilslejas” saimnieks.

Piena ražošanā notiek lielas izmaiņas, Latviju skar gan Krievijas embargo, gan piena kvotu atlaišana. “No LAD puses neredzam, ka piena lopkopībā situācija būtu dramatiska. Pirmajā lauku saimniecību modernizācijas pieteikšanās kārtā (2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods) iesniegti vairāk nekā 100 piena fermu rekonstrukcijas projektu, bet jaunas piena fermas iecerējuši būvēt ap desmit saimnieku,” stāsta A. Vītola-Helviga.


Bēg no cūkām

Daudz bēdīgāka aina paveras cūkkopības nozarē. 2014. gadā 1,6 miljonus eiro no LAD saņēmusi SIA “Cirmas bekons”, un tās ir kompensācijas par tirdzniecības traucējumiem, kuri radušies Āfrikas cūku mēra dēļ, jo SIA atradās cūku mēra skartajā teritorijā. No investīciju viedokļa – cūkkopībā iestājies klusuma periods.

Jaunajā plānošanas periodā LAD nopietnus investīciju projektu pieteikumus nav saņēmis. Daudzi cūkkopji pat apsverot iespēju pārstrukturēt ražošanu uz gaļas liellopu, tītaru, aitu utt. audzēšanu. Šīm nozarēm vairāk pievēršas arī jaunie lauksaimnieki, jo piena lopkopībā, graudkopībā jaunajiem ir grūti iespraukties. Pozitīvi lielāko atbalsta maksājumu saņēmēju topā sevi piesaka Latvijas zivsaimnieki, piemēram, SIA “Mottra” un zivsaimnieku apvienības, kuras savu biedru interesēs attīsta saldētavu tīklu ostās, zivju pirmapstrādi, izkraušanu, šķirošanu.

“Patīkami, ka attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un pārstrāde,” uzsver LAD direktore. Tieši ar bioloģiskajiem produktiem Latvija varētu būt interesanta ārvalstu tirgos. Tāpēc šajā virzienā, ar augstāku līdzfinansējuma likmi un prioritāti, jau kopš iepriekšējā plānošanas perioda beigām mērķtiecīgi tiek virzīti investīciju projekti. Tomēr, nozarēm attīstoties, atklājas arī dažādi “interesanti” gadījumi.

Šā gada februārī portāls “pietiek.com” rakstīja par iespējamu krāpšanos ar Eiropas fondu un valsts līdzfinansējuma naudām, kurā iesaistītas divas sabiedrības: Latvijas Aitu audzētāju asociācija un Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas sabiedrības kopā no Latvijas valsts par savas produkcijas reklāmas kampaņām vēlējās saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro, neskaitot Eiropas un pašu līdz­finansējumu. Abas kampaņas tika noraidītas. Tomēr LAD TOP 100 uzņēmumu atlase parāda, ka jau 2014. gadā Latvijas Aitu audzētāju asociācija ir tikusi pie ievērojama finansējuma – 624,4 tūkstošiem eiro. Biedrības pārskats par 2014. gadu sniedz samērā skopu informāciju par tās darbību: asociācijā (vidēji) strādā 13 darbinieki, biedru naudās saņemti 5,4 tūkstoši eiro, ir saņemtas dotācijas 284,2 tūkstoši eiro, kopā ieņēmumi 2014. gadā bijuši gandrīz 327 tūkstoši. No LAD saņemtos 624,4 tūkstošus eiro tā arī neizdodas pārskatā atrast. “Jāskatās, kā grāmatvedībā tas tiek fiksēts. Uz šo jautājumu vislabāk spētu atbildēt grāmatvede. Domāju, ka tas saistīts ar to, ka tā nauda ienāk un aiziet saimniekiem. Tās ir izmaksātās naudas saimniekiem,” skaidro asociācijas vadītājs Arnis Ginters. Finansējums tiekot saņemts par selekcijas darbu. “Ja skatāmies gan pēc dzīvnieku skaita, gan to kvalitātes, [aitkopībā] viss iet uz augšu. Nozarei ir perspektīva,” tā viņš.

Savukārt nozare, kurā jau sen kā nav bijuši labie laiki un arī nākotne nesolās būt rožaina, ir dārzeņu audzētāji. KS “Baltijas dārzeņi” pērn no LAD saņēmuši 630 tūkst. eiro. KS izpilddirektors Jānis Bušs skaidro, ka “Baltijas dārzeņi” var startēt LAD programmās kā kooperatīvā sabiedrība, kas guvusi ražotāju organizācijas statusu, un programmā “Skolas auglis”. “Kā ražotāju organizācijai mums noteikti limiti, procenti no atzīto produktu apgrozījuma, ko varam investēt, un noteikts, kādos pamatlīdzekļos, iekārtās varam ieguldīt. Piemēram, varam investēt atzīto produktu pirmapstrādē. Slikti, ka tā programma neatbalsta transporta iegādi, dārzeņu pārstrādi. Tas atbalsts ir citās programmās, bet tur kooperatīvās sabiedrības nedrīkst startēt. Esam apdalīti, un apjoms ir mazs attiecībā pret to, ko varētu un gribētu apgūt un investēt attīstībā,” stāsta J. Bušs. Dārzeņu un kartupeļu cenas pa daudziem gadiem ir mainījušās minimāli, kaut elektrības, darbaspēka izmaksas cēlušās. Faktiski nozare atrodoties uz būt vai nebūt robežas.


Stabilie graudaudzētāji

Otrs lielākais LAD naudas saņēmējs pērn bijis kooperatīvs “Latraps” – 2,5 miljoni eiro. “Latraps” 2014. gadā pabeidza divus lielus projektus – iesalnīcu un miežu pirmapstrādes līniju, kas arī ir galvenais iemesls LAD veiktajām izmaksām. Gan iesalnīca, gan graudu apstrādes līnijas ļauj pievienot papildu vērtību Latvijas graudiem. “Latrapa” vadītājs Edgars Ruža apstiprina, ka kooperatīvs arī turpmāk strādās šajā virzienā, jo Latvijā pēdējos gados tiek izaudzēts vairāk graudu, nekā spējam apstrādāt. “Pašlaik būvējam graudu pirmapstrādes līniju Aizkrauklē, savukārt Bauskā un Jaunpagastā paplašināmies. Arī 2016. gadā plānojam strādāt šajā virzienā, lai palielinātu graudu pirmapstrādes līniju jaudas. Piemēram, pēdējos gados visvairāk biedru nācis klāt no Latgales. Tas ir saistīts ar graudu pirmapstrādes vietu izbūvi, kas ap šīm teritorijām pulcē biedrus. Attīstība notiek arī Kurzemē,” stāsta E. Ruža. Savukārt ārvalstu kapitāla SIA “Artis JP” pērn saņēmusi 1,3 miljonus eiro lielu atbalstu. Pērn uzņēmums iegādājies jaunu tehniku un uzbūvējis jaunu graudu kalti, “Latvijas Avīze” uzzināja uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka graudkopība ir segments, kas sevi parāda kā progresīvu, augošu un varošu nozari. Visi “Latvijas Avīzes” aptaujātie saimnieki atzīst, ka ES un valsts finansējums ir ļoti nozīmīgs Latvijas uzņēmumiem un saimniecībām. Tas uzlabo konkurētspēju, jo Latvijas uzņēmējiem nav pietiekamu kapitāluzkrājumu, mums nepietiek savu resursu, kas arī ietekmē iespējas aizņemties bankās. Ja nebūtu šī Eiropas un valsts līdzfinansējuma, saimniecību attīstība notiktu daudz lēnāk. Turklāt jāņem vērā, ka Eiropas atbalsts Latvijas zemniekiem ir daudz mazāks nekā citās savienības valstīs.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv