Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. augusts, 2012
Drukāt

Lielāki līdzmaksājumi valsts apmaksātajām zālēm

Foto-LETAFoto-LETA

Veselības ministrija (VM) kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir izstrādājusi vairākus variantus 2013. gada valsts apmaksāto zāļu budžetam. Nekas priecīgs tas nav, jo pirmie trīs ir nevis ar naudas palielinājumu, bet samazinājumu.

 

Plānots, ka slimnieki, kuriem valsts pilnībā sedza izdevumus par medikamentiem, turpmāk no diviem līdz desmit procentiem varētu segt paši. Pirmajā variantā ir ierakstīti 10%, otrajā 5%, bet trešajā 2%. Insulīnneatkarīgā cukura diabēta pacientiem kompensācijas apmērs varētu samazināties pat līdz 25%. Ir vēl ceturtais variants – optimistiskais, kur nākamgad zālēm ieplānoti 83 miljoni, ņemot vērā pacientu pieaugumu.

VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis sacīja, ka šie esot tikai darba varianti un ka tajos var iezīmēties izmaiņas, bet “tādā vai nedaudz mainītā veidā tie izies tautā”.

Visticamāk, ka VM no valdības vadītāja Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka ir dots uzdevums medicīnas budžetu samazināt, jo pretējā gadījumā nav saprotams, kāpēc ministrija izstrādā 2013. gada budžeta variantus ar mazākām naudas summām nekā 2012. gadā.

 

Kaut gan šogad valsts apmaksātajām zālēm ir piešķirti 68 miljoni latu, tomēr, izrādās, ka ir nepieciešami vairāk nekā 82 miljoni, jo pacientu skaits ir palielinājies apmēram par pieciem procentiem. Ministrija prognozē, ka budžeta deficīts šajā medicīnas budžeta sadaļā, lielākais, varētu būt 15 miljoni. Darba grupa šo deficītu plāno segt, palielinot pacientu līdzmaksājumus zālēm.

 

Patlaban četrus miljonus latu no deficīta sedz zāļu ražotāji, bet tā ir īstermiņa noruna ar VM, kas panākta krīzes laikā. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja norādīja, ka nekur nav noteikts, ka ražotājiem tas būs jādara arī 2013. gadā. Viņš uzsvēra, ka zāļu ražotāji vēlas redzēt ministrijā izstrādātu un valdībā pieņemtu ilgstošu valsts zāļu kompensācijas sistēmas attīstības plānu. Tikai tad varot turpināt sarunas par zāļu ražotāju finansiālo palīdzību valstij. “Ja valdība turpinās samazināt valsts naudu kompensējamām zālēm, tad pieaugs to cilvēku skaits, kas prasīs pabalstus, arvien vairāk cilvēku tiks iedzīti melnajā zonā. Vai tas ir scenārijs, ko grib realizēt valsts?” vaicā Leja.

Sadarbības organizācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Sustento” vadītāja Gunta Anča ministrijas izstrādātos darba variantus uzskata par dramatiskiem. Viņa neoficiāli dzirdējusi, ka izstrādātie varianti esot biedējošais scenārijs valdībai, sak, ja prasa mazāk naudas, ir lielākas iespējas saņemt vairāk. Tā, starp citu, uzskata arī ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule, skaidrojot, kāpēc, piemēram, slimnīcām izsūtītajā 2013. gada veselības nozares budžetā parādās mazāks bāzes finansējums nekā šogad. “Premjers un finanšu ministrs nevis nobīsies, bet, redzot, ka ministrija samazina naudu, ieraudzīs ietaupījumu. Šonedēļ tiksimies ar savām sadarbības organizācijām, lemsim, ko darīt tālāk. Par zāļu jautājumu spriedīsim kopā ar Saeimas Veselības aprūpes apakškomisiju,” pastāstīja Anča un iezīmēja kādu piemēru. Viņas paziņai, kurai ir diabēts smagā formā un kurai valsts pilnībā apmaksā zāles, papildus par savu naudu jāiegādājas daļa medikamentu, kas novērš blakusparādības. Viņai esot laba alga, taču, neraugoties uz to, teju pietiekot, lai varētu nopirkt visus nepieciešamos medikamentus, kas dod iespēju strādāt. Ja no savas kabatas būs jāmaksā 5–10% vēl par dārgajām kompensējamām zālēm, tad pat ar samērā labu atalgojumu tas nebūs iespējams un būs jālūdz pabalsts.

Patlaban visvairāk līdzekļu – 18 miljoni latu – no valsts budžeta tiek tērēti sirds un asinsvadu slimnieku kompensējamajiem medikamentiem. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem valsts apmaksāto zāļu budžetiem Eiropas Savienībā. Taču uz šā negatīvo ziņu fona vēlos izcelt arī vienu pozitīvu vēsti – NVD, izvērtējot kompensējamo zāļu C sarakstam paredzēto līdzekļu patēriņu šogad, ir nolēmis apmaksāt agrīna krūts vēža ārstēšanu ar jaunās paaudzes mērķterapijas medikamentu “Herceptin” papildus 35 pacientēm. Līdz šim NVD bija noteicis, ka no valsts līdzekļiem ārstēšana ar minēto medikamentu gada laikā tiek nodrošināta 100 agrīna krūts vēža pacientēm. Ar šīm zālēm metastātiska krūts vēža ārstēšana ir ievērojami efektīvāka nekā ar vecās paaudzes ķīmijterapijas medikamentiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+