Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. maijs, 2016
Drukāt

Lielāki nodokļi nožņaugs valsti (14)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Valdības nodoms palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz nodokļu celšanas rēķina var aizkavēt tautsaimniecības attīstību un vēl vairāk pasliktināt lielas iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus.

Pēc vairāku nodokļu politikas ekspertu prognozēm, valsts budžeta izdevumu vajadzības augs, bet pašlaik ieviestā nodokļu sistēma nespēs ilgtermiņā tās apmierināt. Tāpēc steidzami jāmeklē citi risinājumi, kas nekaitē uzņēmējdarbībai un nepasliktina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos. Viņuprāt, celt nodokļus ir pats primitīvākais paņēmiens, kā papildināt valsts budžeta ieņēmumus.

 

Nodokļu slogs par lielu

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka iekasēto nodokļu apjoma salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nodokļu celšanas entuziastiem rada maldīgu pārliecību, ka Latvijā ieviestie nodokļi ir mazi un ka tos var palielināt.

“Iekasējot relatīvi nelielu nodokļu apjomu, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir mazs,” saka Uldis Rutkaste, “kaut arī iekasēto nodokļu apjoms pret iekšzemes kopproduktu (IKP) patiešām ir viens no vismazākajiem ES, slogs tiem, kuri maksā nodokļus, ir pārlieku liels.

Iekasēto nodokļu apjomu ietekmē, pirmkārt, ēnu ekonomikas lielais īpatsvars, kas Latvijā sasniedz gandrīz 25% no IKP. Otrkārt, to ietekmē atlaižu un pazemināto likmju apjoms. Pavisam citu, reālu priekšstatu par nodokļu slogu var iegūt tikai tad, ja aprēķina, cik nodokļos samaksā parasts uzņēmējs vai darba ņēmējs. Rēķinot to, Latvijas nodokļu maksātājs ir krietni priekšā gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rādītājiem.”

“Lai darba ņēmējs “uz rokas” saņemtu 1000 eiro, darba devējam par viņu nodokļos jāsamaksā ap 900 eiro. Uzņēmējam tas ir pārlieku liels slogs,” lēš “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

“Ārvalstu investori, kuri grib strādāt un ieguldīt savu naudu Latvijā, vispirms lūko, kāda ir te ieviestā nodokļu sistēma. Diemžēl jau labu laiku viņi jūt, ka ar Latvijā ieviesto kaut kas nav kārtībā, ir lielas iespējas tos nemaksāt. Tā ir pati lielākā Latvijā ieviestās nodokļu sistēmas nelaime,” atzīst Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. “Pašlaik valsts politika būtībā vērsta tikai vienā virzienā – pēc iespējas vairāk paņemt no tiem, kuri strādā legāli un no kuriem ir ko paņemt. Vienlaikus legāli strādājošie uzņēmumi nespēj konkurēt ar ēnu ekonomikā strādājošiem. Politiķiem trūkst politiskas gribas izlemt, tā vietā notiek lēkāšana no viena grāvja otrā.”

 

Ko darīt?

Naudas trūkumu valsts budžetā rada nevis zemas nodokļu likmes, bet gan iespējas tos nemaksāt lielai darba devēju un ņēmēju daļai. Tāpēc, pēc bankas ekonomista Mārtiņa Kazāka domām, nevis jāceļ tās, bet jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs. Pērn iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) budžetā ienesa 3,4 miljardus eiro. Turpretī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa veidoja vien 197 miljonus eiro, ar to netieši norādot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas iespējamo virzienu. Viņaprāt, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai daļa maksātāju, pārējos VID nespēj atrast un piespiest samaksāt. Arī par to valdībai būtu jāizšķiras: vai ieņemt šo nodokli no vienas iedzīvotāju daļas vai no visiem nodokli par nekustamo īpašumu, kuru noslēpt grūtāk nekā ienākumus.

Arī Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste domā, ka lielāks nekustamā īpašuma nodoklis uzņēmējdarbībai būtu mazāks kaitējums nekā darbaspēka nodokļi vai uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Mājiens uz lielākiem īpašuma nodokļiem, kā šķiet, Finanšu ministriju, kurā pašlaik vāc priekšlikumus šī nodokļa politikas grozījumiem, varētu iedzīt vēl lielākās sprukās. Jo arī tur pašlaik aptvēruši, ka Valsts zemes dienestā šim gadam jau izplānotais kadastrālo vērtību kāpums, neatrodot nekādu citu risinājumu, būtu tik graujošs, ka liela daļa iedzīvotāju šo nodokli nespēs samaksāt. Diemžēl pašlaik nav izdomāts nekas labāks, kā vien nepatīkamo kāpumu atlikt uz gadu. It kā tas būtu kāds atrisinājums nekustamā īpašuma nodokļa strupceļam.

 

Citas iespējas ir

Mārtiņš Kazāks spriež, ka valdībai ir otra iespēja – stingrāk vērsties pret nodokļu nemaksātājiem, ierobežojot ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Trešā – jāuzlabo jau ieviesto nodokļu iekasēšana. Vēl viena iespēja, kā veicināt ekonomikas attīstību, tādējādi palielinot gan nodokļu maksātāju skaitu, gan ieņēmumus valsts budžetā, – neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu – kā to sekmīgi dara Igaunijā.

Par darbaspēka nodokļu samazināšanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu iestājas arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

“Ja gadiem ilgi nespējam tikt galā ar nodokļu nemaksātāju lielo pulku, tad jāsecina, valdošajai politiskajai elitei tas ir izdevīgi, tā no ēnu ekonomikas uzbarojas. Dzirdot par valsts budžeta naudas klaju izšķērdēšanu ministrijās un citās valsts pārvaldes iestādēs, arī godīgi strādājošiem uzņēmējiem pāriet vēlēšanās maksāt nodokļus,” spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. “Ar valdību gan esam vienojušies, ka līdz 2017. gadam nodokļus neaiztiksim. Bet šis gads jau pusē, un valdībai beidzot jāizšķiras, vai turpināt to pašu politiku, palielinot ieņēmumus uz to uzņēmēju un iedzīvotāju rēķina, kuri tos pūlas godīgi maksāt pašlaik. Vai, sekojot citu valstu piemēram, radīt konkurētspējīgu nodokļu politiku un palielināt nodokļu maksātāju skaitu. Diemžēl pašlaik teju 90 procentus ieņemto nodokļu apjoma pašlaik veido tikai 7000 uzņēmumu, kaut arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju sarakstā pavisam ir 180 812 uzņēmumi. Pēc publiski jau izskanējušām ziņām, pērn no tiem 75 342 uzņēmumi valstij nodokļus nav maksājuši.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Ģirts Greiškalns uzskata, ka nodokļu politika klibo tāpēc, ka politiķiem trūkst politiskas gribas izlemt.

Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste aicina nodokļu politikas veidotājus turpmāk rīkoties, lai nodokļu likmes nemainītos vismaz viena Saeimas sasaukuma garumā.

“Kādus nodokļus maksāsim nākamgad un kādas būs likmes, par to līdz šim bieži tika izlemts pēdējā naktī pirms budžeta apstiprināšanas,” teic “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks, “tā kā šogad pirmo reizi esam sākuši spriest agrāk, jau ir cerības, ka nodokļu politikā kaut kas mainīsies uz labo pusi.”

 

Nodokli_6

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Ko nu kurā valstī izsaka IKP,ja Latvijā ir 304 000 ,kas algas saņem no nodokļiem,tad par ko brīnamies? Un IKP lielākoties veido “valsts”nežnīgie tēriņi 18% no budžeta bezsaimnieciskai darbībai.
    Samazināt “valsti”no pašreizējiem 16% no iedzīvotājiem līdz 6-8% kā Rietumos dotu budžetā 1,3 miljardus tikai algās ,simtiem tūkstošus m2 brīvu telpu un 150 000 nekvalificēta darba spēka .Birokrātijas samazinājums vien dos pieaugumu un varēs nodokļus samazināt līdz UK līmenim piemēram.
    Pārāk fantastiski ,lai kāds par to domātu?

  2. Pēc grafika spriežot, esam nepareizā kompānijā!
    Nabagākā EU valsts salikta kopā ar bagātākajām un no tā mēģinām ko izspriest…

  3. Strādāt nevienam prātā nav nācis? Cik ilgi var valsts parazitēt uz nabagu rēķina?

  4. Neko labāku jau par nodokļu celšanu tās Eiropas pakaļlaižas nevar izdomāt,lai taču likvidējas viss tas kas vēl palicis,tāpat Latvija kā valsts ir nolemta,vismaz es tā domāju.

    • Cekisti joprojam pie varas, bet vainiga Eiropa, ka nelauj pavisam brivi te visu sagraut, ka tomer liek tam kaut kadus skerslus?
      Vatenis smird pa gabalu…

  5. Ja mani neviļ atmiņa, pirms daudziem gadu desmitiem – Honkongā ienākuma nodokli samazināja līdz 10% un valstī sākās uzplaukums! Uzņēmumi auga kā sēnes un katrs bija ieinteresēts maksāt nodokļus! Un otrs faktors, nevajadzēja atdot PRIHVATIZĀCIJĀ stratēģiskās nozīmes uzņēmumus – valsts energo resursi un alkohola monopols! No tiem valsts kasē ienāca visa peļņa, tagad – labākajā gadījumā, kaut kādi nodokļi! Paskatiet Norvēģiju – Alkohola un cigarešu monopols valstij un eletroenerģija un nafta tāpat! Bagāta valsts, bagāta tauta! Trešais – OECD nosaka, ka LV par augstu elektrības cena, jau daudz gadu pārmaksājam, bet cenu REGULATORS atļauj pacelt cenas, valdība izliekas neredzam! Vai te kāds nav jābāž cietumā?

  6. Pētersones kantoris varētu beigt žņaugt sīkos uzņēmējus, bet drīzāk koncentrēties uz lielajiem parādniekiem un krāpniekiem.

  7. Ar 26 gadiem domāšanai vēl nepietika? Atbildēt

    Nav izdomāts nekas labāks? Kāpēc vēl jāizdomā ko labāku par progresīvo ienākuma nodokli? Līdzšinējā latviešu sapņu zemē-Īrijā tas tika ieviests jau 1914.gadā,ASV-1917.gadā,bet Latvijā-1919.gadā! Un,ja vien tas Latvijā netiktu pārsteidzīgi atcelts,nebūtu ne kādas vajadzības izdomāt ko vēl labāku! Tāpat,kā nav bijusi nekad tāda nepieciešamība ne Īrijā,ne ASV! Un pat ne Zimbabvē!

  8. Vienīgi nodokļus ir jāuzliek pēc maksātspējas un tiem-gan iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļiem,gan kapitāla pieauguma nodoklim,ir jābūt diferencētiem! Mēs taču ejam,kā to pasvītroja jau savā 2007.gada Jaungada uzrunā tautai Ivars Godmanis,Ziemeļvalstu sociālekonomiskās attīstības virzienā! Arī Ziemeļvalstīs,kā zināms,ir augsts nodokļu slogs. Ir pienācis laiks arī mums ieviest beidzot slimokases un bezmaksas augstāko izglītību,ne tikai Grieķijā,Slovēnijā,Rumānijā,Čehijā un Polijā!

    • Slimokases mums jau bija un izbija.

    • NeGod manis pec valsts ekonomikas sagrausanas, visus lidzeklus novirzot Parex “glabsanai”, deklareja, ka ekonomikas pamatpostulats – jo zemaki nodokli, jo labaka attistiba, ienakumi, izdarija tiesi pretejo – pacela nodoklus…
      Ka sadu izgajienu saprast? Tikai ar apzinatu kartejo valsts ekonomikas grausanu. Un sada politika turpinas visu laiku. Tad ko brinities?
      Kaut kada acgarnisu zeme. Mums tiek potets, deklaret 1, bet darits pilnigi cits. Tiek deklarets, ka iestajamies pret cekistiem, tos pat atzina par noziedzniekiem pret cilveci, bet…, nez kapec citigi tie tiek slepti maisos.
      Tiek deklarets, ka esam par integraciju, bet konsekventi gadiem tiek veikts tiesi pretejais – merktieciga dezintegracija, segregacija pec valodu principa, maksligi, bez jelkada pamata uzturot krievu, resp. padomju kolonistu skolas.
      Jo projam sarkanie fasisti tiek saukti par antifasistiem, utt, utjpr

  9. Varbūt piecietīsim? Atbildēt

    Lielāki nodokļi ļaus uzbūvēt gan Kultūras ministrijas plānoto akustisko koncertzāli,gan modernās mākslas muzeju,ieviest Zaļo partijas iecerēto Vides ministriju un atjaunot padomes it visos valsts uzņēmumos!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+