Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. marts, 2012
Drukāt

Lielākie piensaimnieki samazina cenu


siers2_ts_8

“Esam pārcietuši krīzi, patlaban saimniekiem rezerves ir izsmeltas, un ir jāsāk attīstīties. Zemāku piena iepirkuma cenu vairs nevaram atļauties,” uzsver piena ražotāju kooperatīva “Pienene” vadītāja Astrīda Pauliņa.

 

Viņa teic, ka a/s “Rīgas piena kombināts” ir labs sadarbības partneris, vienmēr laikā norēķinās, tomēr, ja citi pircēji piedāvā par pienu maksāt 2 – 3 santīmus vairāk, tad neesot ilgi jādomā. Kooperatīvs “Pienene”, kurā apvienojušies 74 mazie un vidējie piena ražotāji, patlaban ik dienu Rīgas piena kombinātam (RPK) pārdod 10 tonnas piena un vienlaikus risina sarunas ar citiem mazajiem kooperatīviem par svaigpiena eksporta sākšanu uz Lietuvu. “Vēlamies kopā savākt 30 tonnas lielu piena daudzumu, lai lietuviešiem būtu nopietns sadarbības partneris,” piebilst A. Pauliņa.

Ja mazie ražotāji pienu par zemāku cenu nevar atļauties pārdot, cik liela pašizmaksa ir lielajiem ražotājiem? Jura Gierkena zemnieku saimniecības 475 gotiņu ganāmpulkā pērn bija desmitais augstākais izslaukums valstī. J. Gierkens: “Robežu noteikt ir grūti. Ja ir lielāki izslaukumi, vajag vairāk lopbarības. Patlaban visiem saimniekiem barība ir savākta, nesen saņēmām subsīdiju maksājumus, tāpēc cenas kritumu tā nejūt. Iespējams, pārstrādes uzņēmumi to izmanto. Pārstrādes uzņēmumi vienmēr vēlas stabilu peļņu un, ja tā samazinās, tad meklē jaunas iespējas, tostarp arī uz zemnieku rēķina.”

Guntis Krūmiņš, Zemītes pagasta zemnieku saimniecības “Lapsas” saimnieks, pērn slauca vairāk nekā 9000 kg no govs.

 

“Izdzīvošanas robeža katrai saimniecībai ir atšķirīga. Tā ir atkarīga no ņemtajiem aizdevumiem, no piena kvalitātes, izslaukuma un citiem nosacījumiem.”

 

Piebildīsim, ka “Lapsās” ir gandrīz 100 piena devējas, pienu nodod kooperatīvam “Māršava”, bet Juris Gierkens pienu pārdod “Valmieras pienam”.

Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga darbojas kooperatīvā “Trikātas KS”. Viņa teic: “Globālajā tirgū gan patlaban ir vērojams atsevišķu industriālo produktu cenu kritums, bet vienlaikus redzu, ka kooperatīvs piena cenu tur stabilu, un tāda tā būs arī martā. Rēķinos ar to, ka vasarā piena cena varētu samazināties, jo tādas ir piena tirgus tendences ik gadu.”

I. Alpa-Eizenberga norāda, ka ražošanas izmaksas, ņemot vērā degvielas un minerālmēslu cenu kāpumu, ir paaugstinājušās. Zemniekiem ļoti svarīga ir ne tikai stabila piena iepirkuma cena, bet arī ES un valsts atbalsta maksājumi un saimniekošanai laukos labvēlīga valsts nodokļu politika.

 

Krievijas kārts 
pret Lietuvas kārti

Nesen īstenoto piena iepirkuma cenas samazinājumu par vienu santīmu atzīst RPK, tomēr noliedz a/s “Valmieras piens”, kaut gan vairāki šā uzņēmuma piegādātāji “Latvijas Avīzei” norādīja – kopš 1. marta uzņēmums viņiem par piena kilogramu maksā par vienu santīmu mazāk.

Kāpēc Latvijā pirmie piena iepirkuma cenu samazina RPK un “Valmieras piens” – lielie pārstrādes uzņēmumi, kurus nesen nopirka Krievijas investori, kas zemniekiem un pircējiem solīja daudzus labumus? Vai neiznāk tā, ka savu konkurētspēju šie uzņēmumi stiprina uz Latvijas piena ražotāju rēķina?

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks teic – iepirkuma cenu kritums nav jāsaista ar Krievijas investīcijām:

 

“Cenas samazina arī Lietuvas uzņēmumi. Ir jāņem vērā, ka lielie uzņēmumi pirmie cenu ceļ un arī samazina. Lielie ražotāji savus produktus galvenokārt eksportē, bet eksporta tirgos industriālo produktu – sviesta un piena pulvera – cenas kopš pagājušā gada beigām samazinās.”

 

SIA “Jēkabpils piena kombināts” vadītājs Aigars Spēks norādīja, ka Lietuvā piena cenas samazinājums ir mērenāks, tāpēc ka pārstrādes uzņēmumi var ražot tādus produktus, kuriem cena eksporta tirgū nesamazinās. Šā iemesla un arī labākas cenas dēļ piena ražotāji vērtē svaigpiena eksporta iespējas uz Lietuvu. Latvijas tautsaimniecībai tas nav piemērotākais modelis, tomēr vēl patlaban pretlīdzeklis šai tendencei nav atrasts. Kooperatīva “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics norādīja – kooperatīvs patlaban Lietuvā saņem tikpat, cik agrāk – 22 santīmus par kilogramu piena.

 

Piens lētāks, produkti maksā tikpat

Cenu krituma saistību ar eksporta tirgiem uzsver arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: “Pasaules tirgū piena patlaban ir vairāk nekā pircēju. Notiek asa cīņa par eksportu lielajos tirgos, tostarp Krieviju, kur ir attīstīta piena lietošanas kultūra, un Ķīnu, kur piena kultūra vēl tikai veidojas. Krievijā Latvijas ražotājiem aizvien ir priekšrocības – mums ir labāki piegādes termiņi un mazākas piegādes izmaksas, taču vājā vieta Latvijas piena nozarē ir sadrumstalotais vietējais tirgus un vājāk attīstīti produktu zīmoli. Eiropas Savienībā visas produktu grupas uzrāda vairumtirdzniecības cenu kritumu šā gada februārī, piemēram, dažādu sviesta produktu cenas kritās par aptuveni 13 – 18% gadā, bet piena pulveru cena kritās par aptuveni 14 – 25% atkarībā no produkta kategorijas. Vienīgi siera cena turas stabili.”

 

Salīdzinājumam: RPK iepriekšējā mēnesī par kilogramu piena maksāja vairāk nekā 20 santīmus, kooperatīva “Straupe” biedri saņēma 23,6 santīmus, bet kooperatīva “Trikāta KS” biedri – vidēji vairāk nekā 21 santīmu samaksu (plus vēl vienu santīmu, ko iegulda jaunās “Latvijas piena” rūpnīcas būvniecībā, tādējādi palielinot arī katra zemnieka paju kapitālu tajā).

 

“Straupe” sola nesamazināt cenu arī nākamajos mēnešos, “Trikāta KS” pret šādu solījumu došanu ir piesardzīgāka.

RPK un “‘Valmieras piens” jau krietnu laiku saimniekiem par pienu maksā vienu santīmu mazāk, taču, kā vakar norādīja “Rimi” un “Maxima” lielveikalu pārstāvji, pieteikumi no šiem uzņēmumiem par piena produktu cenu samazinājumu nav saņemti. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe novērojusi, ka pārstrādes uzņēmumi, mainot izejvielu cenu, gala produktu cenu tomēr tik ātri nemaina.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+