Ekonomika
Darbs un nauda

Lielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir grieķi0

Foto: Maren Winter/SHUTTERSTOCK

Kavēti maksājumi apgrūtina uzņēmumu naudas plūsmu un rada daudzus citus sarežģījumus, tādēļ visi vēlas, lai viņu rēķini tiek nomaksāti laikus.

Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu, un šai praksei ir tendence pieaugt.

Bet paši lielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir grieķi, savukārt visgodprātīgākie ir Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji.

 

“Kavētu maksājumu dēļ uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā. Maksājumu disciplīna ietekmē ne tikai konkrētu uzņēmumu finansiālo veselību, bet visu biznesa ekosistēmu un tālāk arī valstu ekonomiku,” norāda “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Lai viņas pārstāvētās kompānijas veiktā “Eiropas maksājumu ziņojuma” dati būtu pēc iespējas korektāki, tika aptaujāts prāvs skaits uzņēmumu – 12 tūkstoši 29 Eiropas valstīs.

“Esam izpētījuši rēķinu apmaksas termiņu atšķirības Latvijā, Baltijā un Eiropā. Tāpat noskaidrojuši, kādēļ rodas maksājumu kavējumi un ko uzņēmēji domā par bezskaidras naudas maksājumu nākotni.”

Apkopotie dati liecina, ka Baltijā ir visīsākie rēķinu apmaksas termiņi Eiropā. Savukārt rēķinu kavēšana ir aktuāla visā kontinentā, bet pie mums uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu.

“Baltija izceļas ar īsajiem rēķinu apmaksas termiņiem. Igaunijā tās ir 16 dienas, Latvijā 18, bet Lietuvā – 23, lai gan vidēji Eiropā apmaksas termiņi kooperatīvajiem darījumiem ir 30 dienas. Jautājām uzņēmējiem arī to, cik ātri kooperatīvajos darījumos tiek saņemtas apmaksas. Uz Eiropas fona Baltijā ir samēri īsi kavējumi – viena divas dienas. Taču pilnīgi no kavējumiem spēj izvairīties vienīgi Bosnija un Hercegovina, kur apmaksa tiek veikta pirms termiņa iestāšanās, un Lielbritānija, kur apmaksa tiek veikta precīzi noteiktajos termiņos. Vislielākie kavētāji Eiropā ir Portugāle, Nīderlande un Grieķija,” pētījumā atklāto izklāsta I. Valeika.

Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli, pēc Latvijas uzņēmēju sacītā, ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piesūtīšanas un apmaksas procesos.

“Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju. Tas nozīmē, ka apzināta rēķinu kavēšana vai nemaksāšana ir izplatīta prakse viscaur Eiropā.”

 

Kavējumus noraksta zaudējumos

Lai izvairītos no rēķinu kavēšanas, uzņēmēji Latvijā un arī citviet Eiropā ievieš priekšapmaksu.

“Lielākoties tieši šo piesardzības pasākumu īsteno visās aptaujātajās valstīs, taču zinām, ka ne par visiem pakalpojumiem uzņēmēji var pieprasīt priekšapmaksu. Tādēļ pastāv arī citi varianti, piemēram, kredītvēstures pārbaude vai parādu atgūšanas uzņēmumu pakalpojumu izmantošana,” norāda “Intrum” ģenerāldirektore.

Pētījumā noskaidrots arī pārsteidzošs fakts, proti, 47% Latvijas uzņēmumu norādījuši, ka nedara neko, lai samazinātu kavētos maksājumus, kā dēļ daļa uzkrāto parādu ar laiku ir jānoraksta zaudējumos.

“Jo ilgāk kavēti rēķini tiek atstāti bez ievērības, jo dārgāk uzņēmumam tas izmaksā. Ilgi gaidot un tā arī nesaņemot apmaksu, uzņēmums spiests norakstīt parādu zaudējumos. Protams, risks ir daļa no jebkura biznesa un ar zināmiem zaudējumiem uzņēmējiem ir jārēķinās nepārtraukti, taču es gribētu norādīt, ka efektīva rēķinu pārvaldība var ievērojami uzlabot situāciju un šādus zaudējumus samazināt,” savu viedokli pauž I. Valeika.

Puse aptaujāto uzņēmumu Eiropā uzskata, ka pilnībā bezskaidra nauda tiks ieviesta nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.

Taču Latvijā uzņēmēji nav tik optimistiski, lielākoties uzskatot, ka pilnībā par bezbanknošu un bezmonētu sabiedrību kļūsim krietni vēlāk vai nekad.

“Tāpat uzņēmēji visās valstīs apzinās, ja pilnībā atteiksimies no skaidrās naudas apgrozījuma – bez sekām nepaliksim. Lai gan tādā veidā tiktu uzlabota savstarpējā maksājumu kultūra un norēķinu tendences, pastāv risks piedzīvot vairāk un lielākus kibernoziegumus,” noslēgumā akcentē I. Valeika.

Ekspertei piekrīt arī Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

“Būtiski arī atzīmēt, ka, pārejot uz bezskaidru naudu, iespējams mazināt ēnu ekonomiku. Tieši ar skaidrās naudas palīdzību ir iespējams veikt vislielākās mahinācijas, taču arī tai ir savas priekšrocības un aspekti, kādēļ pilnībā no tās nevēlamies un arī neesam gatavi atteikties. Viens no aspektam ir privātums. Piemēram, ja cilvēks apmeklē kādu specifisku medicīnas iestādi un nevēlas, lai kāds par to uzzina, samaksājot skaidrā naudā, bankas konta izrakstā tas neparādīsies. Un otrs ir valsts drošības aspekts. Nekas, kas ir elektronisks, nav 100% drošs.”

Latvieši prognozē recesiju

Runājot par recesiju, “Eiropas maksājumu ziņojums” rāda, ka samērā ar citām Eiropas valstīm Latvijas uzņēmēji uz pasauli raugās mazliet pesimistiskā. Daļa respondentu uzskata, ka Latvijā jau ir iestājusies recesija jeb ekonomiskā lejupslīde.

“Lai gan par to runāt ir pāragri, varam gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika tiešām augs lēnāk nekā divos iepriekšējos gados,” prognozē A. Strazds.

Būtiskākais iemesls tam esot izaugsmes sabremzēšanās pārējā Eiropā, kas ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu galvenais noieta tirgus.

“Šis noteikti ir labs brīdis pievērst pastiprinātu uzmanību sava uzņēmuma naudas plūsmas vadībai un izveidot vismaz nelielu drošības spilvenu, lai gadījumā, ja kādā brīdī pašnovērtējums kļūst par realitāti un tiešām iestājas lejupslīde, varētu to vieglāk pārvarēt.”

Atzinīgus vārdus pētījumam velta uzņēmēju pārstāve, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.

“Mūsu organizācija šobrīd pārstāv aptuveni 2600 uzņēmumus, un jāteic, ka kavētie maksājumi pilnīgi noteikti nav viņu primārā problēma. Taču nav izslēgts, ka uzņēmumiem ir nozīmīgi, lai līdzekļu aprite notiek raiti un paredzami, nodrošinot pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem.”

Saistītie raksti

Tāpat eksperte akcentē – to, ka ekonomika Latvijā vairs nepiedzīvo tik lielu augšupeju, izjūt gan tie uzņēmēji, kas strādā iekšējā tirgū, gan tie, kas strādā ārpus Latvijas robežām.

“Arī maksājumu kavējumi ir problēma gan vietējos, gan ārējos tirgos. Šo risku apzināšana un laicīga novēršana ir ļoti svarīga. Uzņēmējiem jādomā un jāplāno stratēģiski, vai paplašināt eksporta valstu loku un apjomus vai arī saglabāt esošos. Nenoliedzami, ekonomikas augšupejai svarīgi, lai uzņēmumi palielina savu ekonomisko darbību un paplašina eksporta tirgus. Tādēļ nozīmīgi, ka šāds pētījums apzina esošo situāciju un sniedz uzņēmumiem informāciju par izaicinājumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.”

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
VID drīkstēs publiski atklāt informāciju bez uzņēmumu piekrišanas
17 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
LA.LV jūnijā kļuvis par 3. populārāko ziņu portālu latviešu valodā
18 stundas
LE
LETA/BNS
Ekonomika
“Omniva” brīdina par viltus kampaņu klientu datu izkrāpšanai
18 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nevis “ar masu”, bet ar kvalitāti par pieņemamu cenu.” Liepājā ražo plāksterus NVS “brūcēm”
17 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Ceturtdien būs vējains un līdz +24 grādiem silts laiks
30 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail
6 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Slavenākā Rīgas grausta īpašniekiem sods sasniedzis jau 43 000 eiro
8 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Drāma pendelēs – “Riga” izstājas no UEFA Čempionu līgas
8 stundas