Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. janvāris, 2013
Drukāt

Lielāks atbalsts piekrastes zvejniekiem un jauniešiem


Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla atbalsts piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības attīstībai šogad dubultojies – divdesmit saimniecībām būs iespēja piedalīties konkursā ar 14 tūkstošu balvu fondu.

 

Par trīs tūkstošiem latu palielināts finansējums zvejnieku tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšanai jauniešu vidū. Pērn piedāvātos pasākumus pozitīvi novērtējuši gan dalībnieki, gan piekrastes pašvaldības.

 

 

Zivsaimniecības tīkla jaunie akcenti

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) 2012. gadā sācis divus pasākumus, ko šogad turpinās un paplašinās, stāsta tā vadītājs Edgars Linde. “Papildus tam, ko darījām iepriekšējos gados, kad likām uzsvaru uz sabiedrības informēšanu par aktuāliem procesiem zivsaimniecībā un darbu ar zivsaimniecības vietējām rīcības grupām, tagad vairāk fokusējamies uz piekrastes zvejnieku ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un atbalstu jauniešiem. Rosinājām piekrastes zvejniekus paskatīties uz savu darbību vairāk kā uz biznesu un padomāt, parēķināt, kā viņi varētu savus uzņēmumus pārveidot, attīstīt un pilnveidot. Jauniešiem rīkojām lekcijas par uzņēmējdarbību – biznesa idejas definēšanu un attīstību, uzņēmējdarbības pamati un veidi, uzņēmumu dibināšanu, biznesa plāna sastādīšanu un prezentēšanu.”

Ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas konkursā ar savu uzņēmumu piecu gadu attīstības plāniem piedalījās desmit dalībnieki no Engures, Pāvilostas, Rojas, Salacgrīvas, Dundagas.

Gluži bez pierunāšanas un pārliecināšanas pirmajā reizē neiztika, jo zvejnieki ir visai konservatīvi ļaudis, atzīst E. Linde. Taču tas esot saprotams, jo līdz šim atšķirībā no lauksaimniekiem viņi ar šādiem atbalsta pasākumiem nav lutināti.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti sniedza padomus par uzņēmējdarbības plānošanu, uzņēmuma attīstības un Eiropas Savienības atbalsta iespējām.

Zvejnieki savos plānos bija paredzējuši iekārtu un cita tehniskā nodrošinājuma iegādi, saimniecisku būvju rekonstrukciju un celtniecību utt. Pirmo vietu un 1200 latu naudas balvu ieguva Celkartu ģimenes plāns par konkurētspējīgas Oskara zvejnieka sētas izveidi Engures novada Bērzciemā.

 

Zivis ar 
Latvijas garšu

Uzvara konkursā Ivetai un Oskaram Celkartiem palīdzējusi noformulēt sava darba mērķi un noticēt, ka arī mazie uzņēmēji ir konkurētspējīgi. “Nedomājām, ka dabūsim pirmo vietu, jo tur piedalījās par mums daudz lielāki uzņēmumi. Varbūt tas notika tāpēc, ka mums visvairāk vajadzēja,” spriež Iveta, kurai vīrs uzticējis ne tikai grāmatvedību, bet arī “sabiedriskās attiecības”.

Bērzciemā visi zina – kad sāk dūmot Celkartu kūpinātava, būs gardas zivis! Oskars tās gatavo pēc sentēvu metodēm, stāsta Iveta. “Mums nav un nebūs rūpnieciska ražošana, citādi jāatsakās no dabiskā kūpināšanas procesa ar malku un jāievieš elektriskie namiņi, taču tā vairs nevar nodrošināt zivij Latvijas garšu!” Zivis tiek arī ceptas uz oglēm – tas ir sens brētliņu pagatavošanas paņēmiens, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem saistās ar bērnības atmiņām.

Kamēr Oskars zvejo, cep un kūpina, Iveta gatavo zivis dažādās mērcēs, gādā par produkcijas realizāciju, bet vasarā rūpējas arī par tūristu labsajūtu, jo vecajā zvejnieku mājā ierīkota naktsmītne atpūtniekiem. Iztikšanai pašiem un abām meitām pietiek, citu algotu darbu viņi nestrādā. Iveta vēl paspējusi izstudēt ekonomikas un vadības zinības Latvijas Universitātē, šogad jāsaņem bakalaura diploms.

Par naudas balvu Celkarti pavasarī būvēs nojumi tūristu un citu viesu ērtībām. “Gribam izveidot zvejnieka sētu, kurā ne tikai kūpina zivis un gatavo dažādu zivju produkciju, bet tūristiem demonstrē arī kūpināšanas procesu un organizē zivju degustācijas, vienlaikus saglabājot gadsimtiem ilgi veidotās zvejnieku tradīcijas un dzīvesveidu.”

Piekrastes uzņēmējiem Iveta un Oskars iesaka piedalīties konkursā, tikai – no sirds un ar reālu ideju.

 

Nēģu pārstrāde un pārtikas grozs

“Jauniešiem rīkojām lekcijas par uzņēmējdarbību – biznesa idejas definēšanu un attīstību, uzņēmējdarbības pamati un veidi, uzņēmumu dibināšanu,  biznesa plāna sastādīšanu un prezentēšanu.Papildus organizējām arī praktiskās nodarbības, kas saistītas ar zvejniecības pamatiem – špleisēšanu, izplatītāko mezglu siešanu, tīklu lāpīšanu, zivju kūpināšanu, gatavošanu u. c., ko ierādīja vietējie zinātāji,” Edgars Linde stāsta par otru būtiskāko ZST aktivitāti, kurā piedalījās Pāvilostas vidusskolas skolēni un absolventi.

Zvejniecības nodarbības jaunie ļaudis apmeklēja kuplā skaitā, taču septiņi no viņiem piedalījās arī konkursā ar savu uzņēmējdarbības plānu.

Par labāko tika atzīta Edgara Eduarda Kristapsona nēģu pārstrādes ideja. Lielākā daļa nēģu no Sakas upes tiek vesta uz Carnikavu, tāpēc viņš ierosina, ka ekonomiski izdevīgāk tos pārstrādāt Pāvilostā, turklāt izmantojot “slepenās” pāvilostiešu receptes.

500 latu naudas balvu Edgars izlietojis autobraukšanas apmācībām – lietderīgs ieguldījums arī topošajam uzņēmējam.

Par labu tika atzīts arī Laines Šilderes biznesa plāns – vietējās pārtikas grozu piegāde tūristiem un bišu dravas izveide. “Popularizējot ekoloģiski tīro un garšīgo pārtiku, piesaistīsim atpūtniekus un dosim iespēju nopelnīt vietējiem iedzīvotājiem,” savu ieceri pamato autore, par vērtīgu nosaucot gan pieredzi biznesa plāna rakstīšanā, gan 300 latu naudas balvu, kas jau ieguldīta bitēs. “Samaksāju par mācībām biškopības kursos un nopirku bites,” tā Laine palīdzējusi arī savai vecmāmiņai īstenot senu sapni par bišu dravu, bet šovasar jūlijā abas saņems biškopes sertifikātu.

Jauniešu idejas iedvesmojušas Pāvilostas novada vadību. “Foršas lietas var izdarīt arī ar mazu naudu,” secina domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, tāpēc šā gada budžeta projektā ieplānojis divus tūkstošus latu mazo uzņēmēju atbalstam. ZST pasākumu viņš uzskata par derīgu pieredzi pašiem jauniešiem, taču par kopējo novada ieguvumu vēl pāragri spriest.

 

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla 
pasākumi 2013. gadā

Piekrastes zvejnieku ekonomiskās aktivitātes veicināšana, finansiāls atbalsts plānu ieviešanai.

Piekrastes teritoriju jauniešu (16 – 30 g. v.) zvejniecības tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšana.

Konferences un informatīvi semināri.

Mācību un pieredzes apmaiņas braucieni uz Eiropas valstīm.

Divu piekrastes skolu jauniešu mācību braucieni uz zivsaimniecības uzņēmumiem.

Ziņu lapa ar aktualitātēm, labas prakses piemēriem, speciālistu ieteikumiem.

Literatūras izdošana par modernām akvakultūras 
tehnoloģijām.

Vairāk informācijas mājaslapā www.zivjutikls.lv

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+