Lielāku trimdinieku interesi par Latvijas dubultpilsonību prognozē gada nogalē 0
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau šodien no trimdiniekiem saņēmusi pirmos pieteikumus par dubultpilsonības piešķiršanu, taču lielākā aktivitāte varētu būt gada beigās un nākamā gada sākumā, šodien žurnālistiem pastāstīja PMLP vadītāja vietnieks Jānis Citskovskis.
Tās personas, kuras bija laicīgi informētas, ir sagatavojušās un gatavas iesniegt nepieciešamos dokumentus. “Mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā, ņemot vērā ar diasporas palīdzību veikto informācijas kampaņu, pretendentu skaits varētu augt, un es pieļauju, ka šī gada beigās un nākamā gada sākumā varētu būt lielākā intensitāte. Atšķirībā no 90.gadiem šoreiz neko nokavēt nevarēs, un arī pēc 10 un 30 gadiem trimdinieks varēs reģistrēties kā Latvijas pilsonis,” norādīja Citskovskis.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Inita Dzene žurnālistiem pastāstīja, ka, pēc ĀM aplēsēm, ārzemēs šobrīd varētu dzīvot aptuveni 20 000 personu, kuras no šodienas var pretendēt uz Latvijas pilsonību. Lielākais dubultpilsonības pretendentu skaits gaidāms no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas.
ĀM jau iepriekš ilgstoši strādājuši ar savām pārstāvniecībām, lai darbiniekus sagatavotu konsultāciju sniegšanai dubultpilsonības pretendentiem. Lai arī personāla resursi nav plaši, ĀM cer, ka no nākamā gada tiks piešķirti papildu līdzekļi amata vietām, norādīja Dzene.
ĀM diplomātiskās pārstāvniecības sola darīt visu iespējamo, lai atvieglotu formalitāšu kārtošanu. Viņa gan brīdina, ka apjomīgs darbs būs jāiegulda saistībā ar dokumentu izprasīšanu no arhīviem, jo ĀM nedomā, ka dubultpilsonības pretendentu rīcībā būs dokumenti, kas pierāda viņu tiesības uz Latvijas pilsonības saņemšanu.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis norādīja, ka ārzemēs dzīvojošai diasporai ir liels gandarījums par iespēju iegūt Latvijas pilsonību. “Es personīgi uzskatu, ka daudzi cilvēki paņems un izmantos iespēju iegūt dubultpilsonību,” uzsvēra Kukainis.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas NATO dalībvalsts pilsonību, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī to valstu pilsoņi, ar kurām Latvija būs noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Pagaidām gan ar nevienu valsti Latvija šādu līgumu nav noslēgusi, aģentūru LETA iepriekš informēja PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva.
Iepriekš neminēto valstu pilsoņi vienlaikus varēs saglabāt arī Latvijas pilsonību tikai tādā gadījumā, ja šādu atļauju saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs devis Ministru kabinets, kā arī tādā gadījumā, ja citas valsts pilsonība iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ.
Kā paskaidroja Laiva, Latvijas pilsoņu bērniem jau patlaban ir iespējama dubultā pilsonība ar jebkuru valsti. Tomēr Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai būs izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizvēlas – saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.
Minētais pienākums neattieksies uz cilvēkiem, kuriem Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctečiem. Turklāt latvieši, līvi un trimdinieki, reģistrējot Latvijas pilsonību, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.
PMLP aicina Latvijas pilsoņus, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību, pildīt Iedzīvotāju reģistra likuma 15.pantā noteikto, proti, paziņot par citas valsts pilsonības iegūšanu. Lai to izdarītu, Latvijas pilsoņiem jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, līdzi ņemot Latvijas pilsoņa pasi un dokumentu, kas apliecina citas valsts pilsonības esamību, piemēram, pasi, personas apliecību vai pilsonības sertifikātu.
PMLP arī atgādina, ka gadījumā, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesiskajās attiecībās ar Latviju viņš ir uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.
Personas, kuras savulaik zaudēja Latvijas pilsonību saistībā ar atļautās valsts pilsonības iegūšanu, jau no 1.oktobra varēs vērsties PMLP ar iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. Pirms tam vēlams apmeklēt PMLP interneta mājaslapu “www.pmlp.gov.lv” un iepazīties ar detalizētu informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem.
